Par nometnē piedzīvoto triju valstu jaunieši veido kopīgu filmu
Divi Pļaviņu jaunieši — Zanda Zālīte un Krišjānis Silickis — nedēļu pavadīja starptautiskā nometnē Francijā. Iespēju piedalīties šajā programmā viņiem sagādāja Pļaviņu jauniešu iniciatīvu centrs “Ideja”.
Nometnē “Kopā no pagātnes uz nākotni” tikās jaunieši no Francijas, Turcijas un septiņi Latvijas pārstāvji. Tās mērķis bija nacionālās kultūras izzināšana, saglabāšana un prezentēšana. Tāpēc pļaviņieši uz Franciju veda rādīt sava novada tautastērpu, konfektes, īstu latviešu rupjmaizi, speķi un citas lietas. Par visu šajā nedēļā pieredzēto triju valstu jaunieši izveidoja filmu.
Apmaldās nosaukumu labirintos
Zandai šī bija pirmā viesošanās Francijā, tāpēc viss viņai šķita
jauns un aizraujošs. Saistībā ar nometni meitene šajā valstī pabija divas reizes. Vispirms viņa turp devās ar vēl vienu jaunieti no Latvijas, lai apskatītu nometnes vietu, apspriestu programmu un citus organizatoriskus jautājumus. Zanda atklāj, ka šajā braucienā gadījušies daži kuriozi, jo apmaldījušies.
— Francijā ir līdzīgi pilsētu nosaukumi, kuriem atšķiras tikai galotne. Vispirms mēs nejauši nokļuvām vilcienu depo. Pēc tam iesēdāmies nepareizā vilcienā un aizbraucām uz citu pilsētu. Nācās atgriezties un pārnakšņot Parīzē, tikai nākamajā dienā veiksmīgi sasniedzām galamērķi, — smaidot šos notikumus atceras Zanda.
Krišjānis šo valsti bija nedaudz apceļojis kopā ar tēvu. Viņš atzīst, ka tagad iespaidi ir daudzveidīgāki, jo vairāk iepazīti franči un viņu ikdiena. Franči prot atpūsties un vairāk izbauda dzīvi. Par Latviju gan viņi zina diezgan maz.
Audzē ozolus un bambusus
Nometnes dalībnieki dzīvoja nelielā pilsētiņā Neijī. Tādēļ bija iespēja gūt plašāku ieskatu Francijas lauku dzīvē, uzzinot daudz par mežkopību un lauksaimniecību tagadnē un pagātnē. Krišjānis stāsta, ka apkaimē ir plašas ozolu audzes, ko izmanto galvenokārt koksnes iegūšanai. Redzētas arī interesantas kļavas, kurām atdalās miza, un arī bambusu birzs. Jaunieši ievēroja, ka vietējie iedzīvotāji daudz nodarbojas ar lauksaimniecību un lopkopību — katrs zemes pleķītis ir izmantots.
Frančus izbrīnīja fakts, ka Latvijā dārzos maz lieto dažādus pesticīdus. Viņiem bioloģisko saimniecību nav daudz, un vienu tādu jaunieši apmeklēja. Tās saimnieki audzē dažādus dārzeņus, augļus un ogas. Zanda un Krišjānis ievērojuši, ka jāņogas šajā dārzā bijušas lielākas, bet upenes mazākas nekā Latvijā. Zāle apkārtnē gan bijusi nopļauta, bet nenovākta. Dārzu tur neviens arī neravē. Tā ka kopskats bijis diezgan neparasts, bet tāds ir šo lauksaimnieku priekšstats par bioloģiskās saimniekošanas metodēm.
Jauniešus pārsteigušas sadzīviskas lietas. Piemēram, veikali nelielās apdzīvotās vietās sestdienās, svētdienās un nereti arī pirmdienās lielākoties ir slēgti. Pusdienas pārtraukums tajos ir pat trīs stundas.
Kafija ar sāli
Galvenā sarunvaloda nometnē bija angļu. Zinām, ka franči nelabprāt runā citās valodās. Arī Zanda apliecina, ka frančiem tiešām angļu valoda sagādāja problēmas. Divi jaunieši to prata, pārējie mēģināja runāt vai arī klusēja.
Tomēr ikdienā tas netraucēja, jo visu, ko nevar pateikt vārdos, var izteikt ar žestiem. Turki daudz dziedājuši, un dažas frāzes latvieši iemācījušies turciski. Savukārt mūsējie pārējiem mācīja latviešu tautas dejas.
Pļaviņieši nometnē sastapuši ļoti interesantus cilvēkus. Piemēram, turciete Asli citiem zīlēja nākotni kafijas biezumos. Zanda atceras, ka vispirms bija jāizdzer kafija, taču izrādījās, ka biezumu krūzītē nemaz nav. Tad izlīdzējušies ar pipariem. Vai paredzētais piepildījies? Meitene atzīst — daļēji.
Savukārt Krišjānis visus pārsteidzis, uzlejot kafijai karstu ūdeni turpat krūzītē. Franči brīnījušies, vai tādu vispār varēs dzert, jo viņi to gatavo tikai automātos. Šajā procesā gan gadījies misēklis, un cukura vietā piebērts sāls...
Bez gaļas nevar
Nometnē jaunieši galvenokārt baudīja franču virtuvi. Diemžēl nedēļu vajadzēja iztikt bez kartupeļiem, toties maize visiem ļoti garšoja. Zanda stāsta, ka reiz brokastīs ieraudzījuši vien maizi, marmelādi un citas ēdamlietas, bet ne gaļu. Kārtīgs latvietis svarīgākajā dienas ēdienreizē taču bez tās nevar iztikt!
Izdevies pagaršot arī slavenās varžu kājiņas. Es gan nezinu, vai mana gastronomiskā ziņkāre būtu tik liela, lai tās ēstu, tomēr Zanda un Krišjānis bijuši pārliecināti: būt Francijā un tās nepagaršot vienkārši nevar. Kā garšoja? Atgādinot vistas gaļu.
Noslēgumā katras valsts pārstāvji demonstrēja savus nacionālos ēdienus. Pļaviņieši ciemkukulim aizveda “Liepkalnu” produkciju, “Laimas” konfektes, sieru, alu un daudz ko citu. Latvieši vārīja zirņus un cepa speķa pīrādziņus. Jaunieši stāsta, ka konfektes visiem garšoja vislabāk. Tradicionālo “Rīgas melno balzamu” gan garšoja piesardzīgi.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra