Top ilgi gaidītās piebūves skice

2017. gada 7. aprīlis 00:01

228

Aizkraukles novada dome atbalstīja pašvaldības galvenā arhitekta Jura Letinska izveidoto novada vidusskolas piebūves projekta metu koncepciju — piebūves plānojuma, funkcionālā un telpiskā risinājuma priekšlikumi ir ņemami par pamatu tālākās būvprojekta izstrādāšanas stadijās.

Kā jau “Staburags” iepriekš informēja, ierosinājums celt piebūvi Aizkraukles novada pašvaldībā tika apspriests jau pirms vairākiem gadiem un tika meklētas Eiropas fondu iespējas līdzekļu iegūšanai. Aizkraukles novada vidusskolu izveidoja, apvienojot novada ģimnāziju, 1. vidusskolu un pilsētas sākumskolu, ar mērķi iegūt Eiropas fondu finansējumu piebūves celtniecībai pie bijušās 1. vidusskolas ēkas Aizkrauklē, Draudzības krastmalā 5, un atteikties no sākumskolas ēkas Rūpniecības ielā, kur līdzās ir dažādi uzņēmumi.
Juris Letinskis informē, ka projekta iecere, salīdzinot ar sākotnējo variantu, ir kardināli izmainīta, ņemot vērā pedagogu prasības un finansiālās iespējas — samazināta atsevišķu telpu platība un piebūves apbūves laukums, mainīts stāvu skaits. Sākotnēji iecerēto divu stāvu vietā būs trīs stāvi ar septiņām klašu telpām, vairākiem datorkabinetiem, daudzfunkcionālu zāli, ģērbtuvēm, dušas telpām, bibliotēku un lasītavu, tiks ierīkots lifts personām ar īpašām vajadzībām. Piebūve būs savienota ar tagadējo skolas korpusu.
Ēkā Rūpniecības ielā pašlaik mācās 215 skolēnu no 1. līdz 4. klasei ieskaitot. Vai viņiem visiem pēc pārvietošanas pietiks vietas septiņās klasēs? Skolas direktors Aldis Labinskis teic, ka nepietiks, tomēr viss esot aprēķināts — ēkā Draudzības krastmalā pašlaik ir piecas, sešas klašu telpas, maz izmantotas.
Tās tiek ļoti maz izmantotas, tajās varēs izvietot skolēnus.
Piebūves pirmajā stāvā būs18x30 metru liela sporta zāle. Sākotnēji tā bija paredzēta mazāka — 16x24 metru platībā, tomēr skolotāji to vēlējās lielāku. Tā kā sporta zālēs parasti ir slikta akustika, tajā ierīkos nolaižamus ekrānus, kas absorbēs skaņu, lai zāli varētu izmantot ne tikai sportam, bet arī dažādiem skolas sarīkojumiem. Sporta zāles sānu malā būs paaugstinājums, kuru varēs izmantot gan kā skatuvi, gan kā tribīnes sporta pasākumu laikā.
Deputāti jautāja, kāpēc vajadzīgas divas sporta zāles — viena jau ir tagadējā ēkā. Skolas direktors Aldis Labinskis skaidro, ka skolēniem paredzētas vismaz divas sporta stundas nedēļā un ar vienu zāli būtu par maz.
Pie skolas paredzēta neliela autostāvvieta 10 automašīnām, tomēr deputāti norādīja, ka platības ierobežotības dēļ tajā ar automašīnu būs grūti apgriezties. Skolas direktors ierosināja autostāvvietas vietā labāk ierīkot velosipēdu novietni, jo daudzi skolēni uz izglītības iestādi brauc ar velosipēdu, bet automašīnu novietošanai izmantot stadiona auto stāvlaukumu.
Deputāti jautāja, vai klasēs skolēniem no logiem būs pietiekams apgaismojums. Arhitekts skaidroja, ka klašu logu platība ir rēķināta atbilstoši mācību telpu izgaismošanas prasībām, bez tam pie pretējās sienas — tumšākajā daļā — ir paredzēta klases garderobes niša, kur varēs izvietot garderobes skapīšus, un solu apgaismojumam dienas gaismas pietiks.
Piebūve varētu izmaksāt vienu miljonu un 600 tūkstošus eiro, iekaitot pievienotās vērtības nodokli, tajā skaitā pašvaldības līdzfinansējums ir 15% no attiecināmajām izmaksām. Naudu plānots iegūt no Eiropas Savienības fondiem. Tomēr tās ir tikai aptuvenās izmaksas, precīzi izdevumi būs zināmi pēc iepirkuma konkursa. Papildus jāparedz līdzekļi aprīkojumam, un kopā izdevumi varētu sasniegt apmēram divus miljonus eiro. Ja izdosies iegūt finansējumu, līdz šī gada oktobrim paredzēts izstrādāt tehnisko projektu, bet celtniecību paredzēts veikt nākamā gada laikā un pabeigt līdz augustam, lai jau septembrī skolēni varētu sākt mācības.
“Pedagogu vēlme ir, lai piebūvi uzceltu pēc iespējas ātrāk un mēs varētu atteikties no ēkas Rūpniecības ielā,” stāsta Aldis Labinskis. “Mūsu ierosinājumi un vēlmes metu koncepcijā ir ņemtas vērā. Vienīgā iebilde man un kolēģiem ir par transformatoru apakšstacijas ēkas atrašanās vietu iepretī ieejai — tur tā neiederas, varbūt to būtu iespējams pārcelt pazemē.”
Taču pārvietošana uz citu vietu būtu dārga, aptuvenās izmaksas ir ap 50 tūkstošiem eiro. Izskanēja ierosinājumi transformatoru ēku atstāt tajā pašā vietā un apdarināt ar mūsdienīgiem materiāliem, lai tā būtu vizuāli pievilcīgāka. Bet, iespējams, ēku varēs pārvietot pazemē, ja būs pietiekami zems gruntsūdens līmenis.
“Ieeja ir pretī ielai — kā skolēni skries laukā no ēkas, tā uz ielas,” norādīja deputāti. Tomēr ieeju var izbūvēt arī citā vietā, lai tai pretī nebūtu iela, vai arī izveidot žogu. Projektēšanas laikā tas viss tiks precizēts.
Mācību korpusa daļu ir paredzēts būvēt dzelzsbetona konstrukcijās un apmūrēt. Sākotnēji līdzekļu taupīšanas nolūkā lielo zāli bija paredzēts veidot metāla karkasa konstrukcijās ar sendvičpaneļu ārsienām. Izpilddirektors Einārs Zēbergs un sporta centra direktors, deputāts Valdis Padoms norādīja, ka sendvičveida paneļi nav labākais variants, jo vasarā tie saulē sakarst un deformējas. Juris Letinskis teic, ka sienu iespējams uzbūvēt arī no citiem materiāliem.

Staburags.lv ARHĪVS

Top ilgi gaidītās piebūves skice

Kategorijas