Staburags.lv ARHĪVS

Būt notikumu vidū

Sandra Pumpure

2017. gada 4. aprīlis 00:01

6
Būt notikumu vidū

Lielu mūža daļu ar laikrakstu “Staburags” saistīts Jānis Spārniņš no Aiviekstes pagasta —
gan kā lasītājs, gan ārštata korespondents. Radoša perso­nība joprojām. Laikrakstam gan viņš vairs neraksta, bet visam aktuālajam seko līdzi joprojām.

Atšķirt svarīgāko
— Savulaik bija svarīgi iesaistīt sabiedrību dažādās norisēs. Strādājot padomju saimniecībā “Pļaviņas”, darbojos tautas kontrolē, biju kārtības sargs, kā arī rakstīju rajona laikrakstam. Mani tas interesēja, tāpēc iestājos un pabeidzu Republikāniskās tautas universitātes žurnālistikas fakultāti. Bija tāda katrā rajonā, arī laikrakstā “Komunisma Uzvara” toreizējā Stučkā. Tolaik katrā lielākajā padomju saimniecībā un kolhozā bija preses grupas, kas informēja par lielajiem sezonas darbiem, piemēram, ražas novākšanu. Rakstījām par vietējiem cilvēkiem. Tēmas bija dažādas, — stāsta Jānis Spārniņš.
Viņš atzīst, ka rakstīt nebija viegli. Katram cilvēkam, par ko stāstījis laikrakstā, gribējies izcelt viņam raksturīgāko, lai nav tikai vispārīgas frāzes. Rakstiem vajadzēja pievienot arī fotogrāfijas, un, tā kā digitālā ēra vēl bija aiz kalniem, katru vajadzēja izgatavot papīra formā.
Vai toreizējais laikraksta redaktors Kazimirs Daņiļevičs daudz labojis autora darbus? Jānis Spārniņš teic, ka nē, ja vienīgi kādu gramatisku neprecizitāti. Darbojoties tautas kontrolē, rakstīt vajadzēja arī par negodīgu rīcību un iesaistītajiem tas, protams, nepatika, bet tāds bijis šis darbs. Raugoties uz to visu tagad, viņš atzīst, ka galvenais dzīvē esot atšķirt svarīgo no mazāk nozīmīgā.
— Tolaik daudz bija arī kritisku rakstu. Cilvēki ziņoja par nebūšanām, un par to rakstījām. Agrāk man šķiet vispār daudz vairāk reaģēja, ja kāds pārkāpa likumu — to izskatīja partijas komitejā vai citā organizācijā un vajadzēja atbildēt. Bija lielāka bijāšana. Tagad it kā visa ir vairāk, bet kārtības tāpat nav. Uzskatu — ja sabiedrība neiesaistīsies tās uzturēšanā, nekā nebūs, — saka aiviekstietis.
Savulaik viņš daudz rakstījis arī par tēmu, kas pašam ļoti tuva — sports. Arī viņš pats bijis aktīvs sportists, nodarbojies ar vieglatlētiku, svarcelšanu un braucis motokrosā.
Radošs joprojām
Jāņa kungs atzīst, ka “Staburagu” joprojām ir interesanti lasīt, jo tajā ir par visu. Saistošākos rakstus un tos, kuros pieminēti pazīstami cilvēki, viņš saglabā joprojām.
Pēc laika Jāņa kungs žurnālistiku nomainīja ar citu radošu nodarbošanos — dzejoļu rakstīšanu. Tajos viņš daudz stāsta par Pļaviņām un Daugavu. Viņa aizraušanās ir arī Japānai raksturīgā dzejas forma haikas. Tās gan nav tik vienkārši uzrakstīt, bet ir interesantas. Aiviekstietis savus darbus izdevis arī grāmatās. Atsevišķi dzejoļi pārtapuši arī dziesmās, un viņam izveidojusies laba sadarbība ar komponistu Gio Sauli.
Jāni Spārniņu pasākumos bieži var redzēt ar fotoaparātu rokās, jo fotografēšana ir vēl viena viņa aizraušanās, tāpat kā savulaik amatieru kino uzņemšana. Savus darbus — fotogrāfijas un grāmatas — viņš dāvājis arī “Kokneses fondam” Likteņdārza atbalstam. Par to pļaviņietis saņēmis vairākas pateicības. ◆