Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2017. gada 31. marts 00:01

2
Dzejas lappuse

Sarmīte Rode
***
Pirmie gājputni atgriežas mājās,
Kad savā ligzdā atgriezīsies tu?
Latvijas debesīs cīruļi sarunājas,
Bet es tavu balsi dzirdēt gribētu.
Ne tālumā aiz monitora ekrāna,
Tepat blakus, kur strazdi vītero.
Paldies par foto no Monblāna.
Sūtu tev savu virsotni augstāko,
Kur laimīgs jūtas meža balodis,
Un domās tavus ceļus noglāstu.
Gaidīšu, kad atnāks pavasaris,
 Ar gājputniem kad atgriezīsies tu.

Naula Dzirkale
Trīs “māsas”
Vakardiena pienāk klusi,
Jautā, kā man tagad iet,
Vai arvien vēl manā dārzā
Vientulības puķe zied?

Šodiena to aizdzen projām,
Nav ko veltīgi šurp nākt!
Senās dziesmas jaunās skaņās
Nevajaga dziedāt sākt.

Rītdiena pie durvīm zvana,
Eju viņu iekšā lūgt.
Tā pie manis atnākusi,
Iesim sniegpulksteņus plūkt.

Gina Viegliņa
Dievs, sargā!
Dievs, sargā mūsu latvju zemi!
Dod spēkus pašiem labiem būt!
Zem tumšpelēkiem padebešiem
Vēl prieka starojumu gūt.

Dod spēkus mīlēt nemīlētam!
Dod izturību mazajam!
Mēs vienādi šo ceļu sākam,
Kā kurš pa to mēs aizejam.

Dievs, dod vēl dienas gaišas, mīļas
Un labus vārdus sirmajam!
Un kaut vai mazliet labestību
Un pazemību lepnajam.

Dievs, sargā manu latvju tautu
Un valodu, kas mīļa man!
Pa baltu ceļu aiziet Cilvēks,
Kam latvju dziesmas sirdī skan.

Naula Dzirkale
Mans prieks
Es tavas dāvātās neļķes
Ieliku skaistāko
Atmiņu vāzē.
Tās nespēs
Man atņemt
Ne lietus,
Ne sniegs,
Jo tajās tikai man
Mūžīgi ziedēs
Prieks.

Gina Viegliņa
Balta migla
Balta migla skalo dienu,
Kaut kur dzenis kaļ,
Lēni griežas laika rati,
Kaķēns dzirnas maļ.
 
Vēl jau sniegi apklāj laukus,
Salti vēji dzied,
Īsas dienas, garas naktis,
Leduspuķes zied.
 
Vēji auklē alkšņu zarus,
Reizēm pēdas dzēš,
Drīzi atnāks pavasaris,
Smejot stāsta vējš.
 
Sniega pulkstenītis smaidīs,
Mazliet pacieties!
Māllēpenes sauli gaidīs,
Vērsies pirmais zieds.
 
Balta migla skalo dienu,
Priedē dzenis kaļ,
Lausks iecērt egles stāvā,
Kaķēns dzirnas maļ.

Ārija Āre
***
Baltais ievziedu laiks,
mirklis tik gaisīgs un balts.
Saplauks, saziedēs, sabirs,
vai dvēselē kaut kas paliks?
Paliks ziedlapu rūgtenais glāsts
un smarža mākoņu vālos.
Paliks zaros putnēnu stāsti,
kāda balta ziedlapa matos.
Baltais ievziedu laiks —
mirklis gaisīgs un rūgteni maigs.

Sarmīte Rode
***
Pilsētas dunā velti meklēt tevi,
To no citiem pavasariem zinu.
Kur smaržo tikko uzarts lauks,
Es dzērvju atgriešanos svinu
Un redzu pēdas, kur tu esi gājis,
Sirds priekšā teic, kur tevi satikt.
Šī zeme ir tavs debesu altāris,
Kur kā graudam uzdīgt un palikt.

Ārija Āre
***
Drīz pavasaris ciemos nāks,
parkā ievas saziedēs.
Putni savas dziesmas sāks
visās koku pazarēs.
Saplauks sapņi ziedu skavās,
savīšu tos kamolā,
turēšu to savās plaukstās
ievu ziedu aizvējā.
Paies mirklis, ziedi nobirs,
ziedlapas vējš izkaisīs.
Sapņu kamolītis sairs,
laiks to projām aiznesīs.

Sarmīte Rode
***
Pēc sniegiem un cīruļputeņiem
Caur pērno zāli jauna dzimst,
Dzirdi, dvēsele, tev tāpat arī
Par zaļu bērza lapu jāatdzimst.
Lai atkal no jauna mēs varam
Dzīvi bez krusta smaguma just.
Vienīgi bezgala ticēt un mīlēt,
Un nekad viena otrai nepazust.

Ārija Āre
***
Zied vizbulītes
ar dzidrām, maigām
pavasara acīm.
Es uzsmaidu tām
un jūtu — jaunība raugās manī.
Zied ceriņi,
es lūkojos ziedos,
kuros bite ciemos ir lūgta.
Kā bite ziediem pielieku lūpas,
jūtu — mani jaunība skūpsta.

Maija Vegnere
***
Kā upe lauž ledu,
Gribas mākoņus lauzt
Un sauli kā pogu
Debess viducī spraust.


Lai dienu tā dara,
Lai gaisma palo,
Nakti saraucot
Kā dūraiņa galu.
 
Man atšalko vējš —
Neskrej laikam pa priekšu!
Būs lielas dienas,
Būs gaisma riekšām!

Anita Liepiņa
Kokainas vīzijas
Dižājas ozoli, bagāti zīlēm,
Un pārliecina, kā spēkpilni mīlēt.

Sačukstas apses smalkās dvēseles trīsās,
Jūti: te tiešām viss notiek pa īstam.

Sēru vītoli dīķmalā spoguļojas,
Tepat tie jaunai dienai gatavojas.

Ik Ziemsvētkos sveķaini uzsmaržos egles
Cerīgās iedvesmās... atkal “būt sedlos”!

Un zelts, pašas visaugstākās raudzes,
Lapotnēs bērzu baltajās audzēs?

Pat nicīgi dēvētais “aklais” osis
Nekur, it nekur, nav projām posies...

Ar ko gan vēl tevi lai biedē?
Tevī sīkstums un staltums no priedes.

Un, kad aiz loga liepas zied,
Nekur vairs projām neaiziet!