Saruna ar Latvijas laukakmeni

2017. gada 28. marts 00:01

Latvijā vienkāršie lauku lielakmeņi kļuvuši par pieminekļiem, veidojot svētas atceres vietas tiem, kuri guldīti svešā zemē. Pieminot 25. martu — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu —, 24. martā Kokneses novada Bebru un Kokneses pagastā kopīgā sirds valodā ar tēvzemes pelēko laukakmeni vienojās represijās cietušie, jaunā paaudze, visi, kuriem ir svarīgi atcerēties savas tautas likteņgaitas.

Pašiem sava svētvieta
2003. gadā atklātais piemiņas akmens pie Bebru pamatskolas vietējiem iedzīvotājiem kļuvis par svētvietu, kur ne tikai atceres dienās atnest ziedu pušķīti. Šī vieta saista arī ikdienā, kad vienkārši gribas pabūt domās ar saviem tuvajiem, kurus šai saulē vairs nesatikt. Līdz 1953. gadam skolas bijušā internāta ēkā bija ciema padome. Kādreizējā pagastmājā pirms izvešanas uz Sibīriju bebrēnieši vairākas dienas turēti ieslodzīti. Pateicoties Bebru pagasta represēto neatlaidībai, daudzu labas gribas cilvēku atbalstam, akmeņkaļa Modra Stiliņa paveiktajam un Bebru pamatskolas kolektīva gādībai, jau četrpadsmit pavasarus kopīgi izlolotā piemiņas vieta sauc atcerēties un pieminēt tos, kam visdārgākais bija sapnis par Latviju.
Atceres brīdī pie piemiņas akmens Latvijas valsts karogu ienesa atvaļinātais NBS Gaisa spēku pulkvedis, Bebros dzimušais Uldis Filipsons, kura tēvs Verners Filipsons arī izcieta izsūtījumu.
Ar kultūras pasākumu organizatores Justīnes Pastores veltījumu pelēkajam laukakmenim un kopīgi nodziedātu tautas lūgšanu ikviens bija aicināts mērot atmiņu ceļu pirms 68 gadiem. Bebru pamatskolas skolēniem šis brīdis bija vēstures un patriotisma stunda. Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza savā uzrunā pieminēja konkrētus faktus, kas vienmēr būs neizdzēšami gan no vēstures grāmatām, gan no tautas dzīvās atmiņas.
Latvietim visgrūtākajos dzīves brīžos spēku devusi dziesma. Arī kapelas “Aizezeres muzikanti” dalībnieču Ineses Skujas, Velgas Gredzenas un Montas Skujas izpildījumā skanēja dziesmas, kuras reiz smeldzīgi izskanējušas svešumā.
Antoņina Midega, Bebru pagasta politiski represēto kopas vadītāja, sacīja: “Šobrīd Bebru pagastā ir seši iedzīvotāji, kuri ar ģimenēm bija izsūtīti uz Omskas, Tomskas, Amūras un Krasnojarskas apgabalu, bet kopā ar mums darbojas arī tie bebrēnieši, kuru tuvinieki ir cietuši represijās. Paldies viņiem par nesavtīgo atbalstu!”
Pakāpjoties uz vēstures pamatiem, ieraudzīt nākotni
Jau piekto gadu Kokneses novada politiski represēto nodaļa, šoreiz kopā ar Likteņdārza veidotāju “Kokneses fonds”, bija izsludinājusi radošu konkursu novada izglītības iestāžu skolēniem. Jaunie vēstures izzinātāji varēja izvēlēties — rakstīt, ko uzzinājuši par 1949. gada 25. marta notikumiem, vai, atsaucoties uz Likteņdārza aicinājumu, izteikt savu vēstījumu par tēmu “Ieraksti savu vārdu Latvijā”.
Pateicoties skolēniem par piedalīšanos konkursā, Antoņina Midega atzina: “Māra Svīre teikusi: “Pakāpjoties uz vēstures pamatiem, var redzēt nākotni.” Esmu lieciniece šim pakāpienam uz vēstures pamatiem. Ieraudzīju, ka mūsu jaunatne aug ļoti patriotiska!” Kokneses novada politiski represēto nodaļas pārstāve, konkursa ierosinātāja Lība Zukule aicināja Likteņdārza tehnisko direktoru Jāni Bergmani konkursa darbu autoriem pasniegt pārsteiguma balvas. Bebru pamatskolas 5., 6. un 7. klases skolēni ļoti izjusti bija atklājuši savas domas par to, ko viņiem nozīmē Latvija. Par vienu no labākajiem atzīts 7. klases skolnieces Madaras Beitānes darbs, kuru publicēs arī “Latvijas Avīzē”. Kopumā konkursā piedalījās 13 Bebru pamatskolas un 14 Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolēni.
“Esam tauta, kas ir pierādījusi, ka ir sīksta un izdzīvot spējīga jebkuros, visnežēlīgākajos apstākļos,” sacīja Jānis Bergmanis, kura dzimtai arī 25. marts vienmēr būs skumjš atgādinājums par pārciesto izsūtījumā.
Andris Freimanis, Kokneses novada politiski represēto nodaļas vadītājs, lai skolēni spētu aptvert 1941. un 1949. gada deportāciju upuru skaitu, apmēram 57 tūkstošus, salīdzināja to ar bijušajā Aizkraukles rajonā dzīvojošo iedzīvotāju daudzumu.
Uzzied atmiņu pūpolu koks
Atceres brīdī pie piemiņas akmens uzziedēja simbolisks atmiņu pūpolu koks. “Kāpēc mājas durvis palika neaizslēgtas? Kāpēc sunītis pagalmā rēja? Kāpēc novīta ziedi dobēs pie mājām? Kāpēc sētā ienāca svešinieki?” Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem skolēni, vēstures skolotājas Ievas Puniņas rosināti, bija sagatavojuši atbildes. Viņi bija izpētījuši, ka 1949. gadā no Bebru pagasta izveda 40 cilvēkus, kopā 17 ģimenes, tukšas palika 12 mājas. Jautājumus un atbildes bērni bija uzrakstījuši uz pašu darinātiem papīra pūpoliem. Ieva Puniņa pastāstīja par ieceri: “Jautājumi un atbildes pūpolu kokā katru gadu tiks papildināti no jauna. Ir daudz vēl neuzdotu un neatbildētu jautājumu mūsu valsts vēstures lappusēs. Atbildes veido mūsu dzīvesziņu, tautas pašapziņu un dzimtenes mīlestību. Cilvēks jūtas lepns, ja viņš zina savu vēsturi.”
Pēc kopīgā klusuma brīža kā cieņas apliecinājums visiem, kuriem atdusas vieta svešumā un nav zināma, pelēko laukakmeni sasildīja sveču liesmiņas, ziedi un Latvijas pavasara vēstneši — sudraboti pūpolzari.
Atmiņām pārsedz muzikālu villaini
Koknesiešiem ir sava svētvieta — piemiņas akmens Stacijas laukumā, kur gaišai atcerei skanēja Astrīdas Saimenas runātās dzejas rindas, folkloras kopas “Urgas” dziesmas garaspēkam un tēvzemes mīlestībai, Ilgas Sīles norunātais Maijas Stepēnas veltījums aizvestajiem. Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris pateicās represēto nodaļas biedriem par nesavtīgo darbošanos, lai jaunā paaudze labāk iepazītu savas tautas vēsturi.
Pēc ziedu nolikšanas un atceres brīža dalībnieki tika gaidīti Kokneses kultūras namā. Klātesošajiem bija iespēja noklausīties Bebru pamatskolas skolnieces Madaras Beitānes konkursa darbu, kurā cildināts Latvijas dabas skaistums un tās strādīgie ļaudis. “Mēs vēlamies jūsu skaudrajām atmiņām pāri pārsegt siltu muzikālu villaini,” iesākot koncertu, sacīja Reinholds Sprukulis, kurš šajā reizē lieliski iejutās koncerta vadītāja lomā un kopā ar brāli Rūdolfu veltīja dziesmotus sveicienus. No klasikas līdz latviešu tautasdziesmu melodijām — tik daudzveidīgs bija Kokneses Mūzikas skolas mācību orķestra sniegums skolotājas Karolīnas Vancānes vadībā. Patīkami pārsteidza Kokneses Mūzikas skolas saksofonistu ansambļa (vadītājs Ziedonis Puķītis) dalībnieku īsie, bet trāpīgie raksturojumi par katru izpildāmo skaņdarbu. Kā spirdzinoša pavasara dvesma bija Ingas Ozoliņas vadīto līnijdeju kolektīva “Crystal Line” un bērnu līnijdeju grupas “Mazie kristāliņi” uzstāšanās.
Raimonda Paula dziesmu “Ir tāda zeme” mazdēli Reinholds un Rūdolfs veltīja savai vecmāmiņai Antoņinai Midegai un visiem, kuriem svēta ir sava tēvu zeme.
Atceres pasākumi aizvadīti, bet joprojām Kokneses pagasta bibliotēkā apskatāma izstāde — atmiņu stāsts, kas tapusi sadarbībā ar represēto nodaļu un atsaucīgajiem novada iedzīvotājiem. Bet jaunie vēstures pētnieki ir uzņēmības pilni atklāt jaunas lappuses lielajā vēstures grāmatā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Saruna ar Latvijas laukakmeni

Kategorijas