Tradīcijas sirds pulsē Latvijas cilvēkos

2017. gada 28. marts 00:01

793

Tradīcijas sirds pulsē Latvijas cilvēkos

Gatavojoties 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem, no 3. marta līdz 12. maijam visā Latvijā notiek deju lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra apguves skates. Svētdien, 26. martā, Aizkraukles pagasta un pilsētas kultūras namā pulcējās Aizkraukles deju apriņķa kolektīvi, rādot žūrijai savu sniegumu. Skate norisinājās Aizkraukles pagasta un pilsētas kultūras namā, tajā piedalījās 25 Aizkraukles deju apriņķa kolektīvi. Divi kolektīvi saņēma diplomu par piedalīšanos, septiņiem ir otrā pakāpe, 13 deju kopas ieguva pirmo pakāpi, bet diviem kolektīviem — augstākā pakāpe.

Koknesiešiem veiksmīga debija
Aizkraukles pagastā savu veikumu rādīja bērnu, jauniešu un senioru deju kopas, savukārt vidējās paaudzes dejotāji priekšnesumus sniedza pilsētas kultūras namā. Žūrijas eksperti šoreiz bija deju autori — Taiga Ludborža, Gunta Skuja, Jānis Purviņš, Jānis Ērglis un Agris Daņiļevičs.
Divi kolektīvi — Kokneses novada kultūras nama vidējās paaudzes deju kopa “Kokna” (vadītājas Jolanta Pīķe un Kornēlija Reisnere) un Kokneses novada kultūras nama vidējās paaudzes deju kopa “Rats” (Laura Freimane) — skatē piedalījās pirmo reizi. Gan “Rats”, gan “Kokna” rādīja pārliecinošu sniegumu, katrs savā grupā iegūstot I pakāpi.
“Esam domubiedru grupa, ko vieno kopīgs mērķis, un mēs darām to, kas patīk,” stāsta Laura Freimane, deju kolektīva “Rats” vadītāja. “Kopā sanācām pagājušā gada decembrī, kolektīvā tikai daļa ir pieredzējuši dejotāji. Strādājām diezgan intensīvi, lepojos ar dejotājiem, viņi izdarīja, ko varēja. Runājot par jauno repertuāru, mums visiem tas patīk un kolektīvam iecienītākā deja ir tā, kas pirms kāda laika izpelnījusies publisku nopēlumu — “Dievs, sargi dzimteni!”. Jātiecas uz svētkiem un jāpiepilda vēlme dejot.”
Vajag lielāku azartu!
Viens no žūrijas locekļiem — Agris Daņiļevičs — norādīja, ka tehniskais līmenis Aizkraukles apriņķa dejotājiem ir diezgan labs, taču uz skatuves trūkst dzirksteles. “Vakar vērtējām Siguldas apriņķa dejotājus, un tur kopējais līmenis bija ļoti augsts. Varbūt tādēļ šeit, Aizkrauklē, tas izskatījās pakāpi zemāk. Tas gan ir loģiski, jo Sigulda tuvu Rīgai, tur ir lielāks iedzīvotāju skaits. Patīk tas, ka Aizkraukles apriņķa dejotāji repertuāru apguvuši ļoti precīzi, tīri, bet man pietrūka azarta. Tāpēc visiem dejotājiem varu novēlēt: lielāku azartu visā, ko darāt uz skatuves! Dejotājiem, sniedzot priekšnesumu, ir jāpanāk tas, lai publikā esošie cilvēki ļoti vēlētos nonākt uz skatuves un dejot kopā. Tas būtu labs uzdevums visiem — ar tādu domu dejot, rādot šo repertuāru. Man tāda sajūta, vērojot dejas skatē, diemžēl neradās. Trūkst azarta, darbs principā ir izdarīts. Gads vēl priekšā, un latiņu vajag pacelt augstāk. Turklāt visā Latvijā dejotāju skaits palielinās un konkurence nākamajā gadā būs krietni sīvāka un nopietnāka. Tāpēc ir reāli jāiespringst.”
Vēl 200 kolektīvu
Aizkraukles deju apriņķa skatē kolektīvu sniegumu vēroja arī Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore. “Sācies intensīvs skašu laiks, un pie dejotājiem, lai redzētu, kā notiek process, gatavojoties 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem, esmu pirmo reizi,” stāsta Signe Pujāte. “Dejā patiesi ir liels spēks, lai kāds būs žūrijas vērējums, dejotāji, manuprāt, ir izdarījuši visu labāko, ko vien katrs varējis darīt. Acīs degsme ir, un, ja vēl kādi soļi mulsina, laika tehnikas pilnveidei un uzlabošanai ir gana. Turu īkšķi un ceru, ka 2018. gadā varēs dejot atjaunotajā “Daugavas” stadionā. Pārbūve notiek, kā plānots, un, redzot, kādu darbu iegulda mūsu Latvijas cilvēki, viņi patiešām ir to pelnījuši.” Signe Pujāte atzina, ka dejotāju skaits ir krietni palielinājies, konkrēti cik, vēl nav zināms, bet, aptuveni lēšot, klāt nākuši ap 200 kolektīvu. Tātad līdzšinējiem aptuveni 16 tūkstošiem dejotāju var pieskaitīt vēl aptuveni četrus tūkstošus.
“Neesmu žūrijā, vienkārši baudu procesu. Jāteic, ka šai mūsu tautas tradīcijai sirds pulsē ārpus Rīgas, tas ir, cilvēkos visā Latvijā,” atzina LNKC direktore. “Liels paldies Aizkraukles deju apriņķa virsvadītājai Unai Staklei par lielo ieguldīto darbu un visiem deju kolektīvu vadītājiem, un, protams, pašiem dejotājiem un viņu ģimenēm, bez kuriem svētki nevarētu notikt!” ◆

Kornēlija Reisnere, deju kopu vadītāja Koknesē
— Pēc skates ir gandarījums, labi padarīta darba sajūta, izdarījām to, ko varējām.
Esam jauns kolektīvs — septembrī mainījās sastāvs. Pie jaunā repertuāra jau pierasts, viss ir saprasts un apgūts. Priekšā koncerti, kuros dejas kārtīgi iedejot, lai nākamgad pavasarī veiksmīgi varētu piedalīties skatē.

Una Stakle, Aizkraukles deju apriņķa virsvadītāja
— Darbs paveikts labi, mūsu apriņķī ir stabili vidēja līmeņa rezultāti. Kopainā redzējām, ka visi kolektīvi ir aptuveni līdzvērtīgi sagatavoti. Koknesē pērn izveidojās divi jauni kolektīvi un pirmajā skatē, iegūstot pirmās pakāpes, parādīja ļoti labu sniegumu. Kolektīvos ir jauni, spēcīgi, arī daudzi pieredzējuši dejotāji, jau mēģinājumā teicu, ka “Rats” savā grupā visiem “pogas izpogās”. Visi ir malači! Tagad tikai jāturpina darbs.

Valdis, aizkrauklietis
— Dejoju kopš bērnības, jau mācoties Aizkraukles sākumskolā. Kādu laiku to nedarīju, jo dzīvoju ārzemēs. Mācījos Vecbebru Profesionālajā vidusskolā, dejoju “Kārē” un nu jau trīs gadus atkal esmu pievienojies šim koklektīvam. Esmu aizkrauklietis, un uz mēģinājumiem jābraukā, taču tas netraucē. Gribas piedalīties svētkos, mums ir superīga vadītāja, un vēl ir gads, ko trenēties, dejot. Dejas ir interesantas, jautras, salīdzinot ar citām, prasa diezgan lielu piepūli.

Artūrs Aizkrauklē
— Mācos Aizkrauklē, “Kārē” dejoju pusgadu. Esmu piedalījies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015. gadā. Aproce no pasākuma joprojām ir uz rokas, jo ar brāli saderējām, kurš ilgāk to nenoņems. Tagad aproce vienmēr līdzi kā talismans.
Ļoti gribētos uz svētkiem, pirmajā reizē tas bija tik jauki. Būtu patīkami vēlreiz piedzīvot tādas izjūtas.

Lelde Āre, dejo Kokneses jauniešu deju kopā
— Dejoju jau kopš bērnudārza. Svētkus ļoti gaidu, ceru, ka uz tiem tiksim. Tie ir simtgades svētki, manuprāt, kaut kas īpašs. Arī dejas, ko apgūstam, ir īpašas, atšķirīgas no ierastajām. Varbūt Latvijas valsts simtgadē vajadzēja tradiconālākas dejas? Tomēr man patīk visas un ir prieks dejot!

Gita Skudra, Skrīveru un Aizkraukles deju kopu vadītāja
— Kopumā veicās labi, vienmēr var labāk, ir, uz ko tiekties. Kolektīvā mainījies sastāvs, šajā sezonā ir trīs jauni pāri, un tikai vienam no pāriem bijusi deju pieredze. Vienai dejotājai šī bija pirmā skate, un tas, kas paveikts, tiešām ir pēc labākās sirdsapziņas. Par kolēģiem runājot, redzēju “Vidupes” sniegumu, ļoti patika, viss kārtīgi nostrādāts. Kopumā E grupā visi ir vienlīdz spēcīgi kolektīvi, un pārējais jau atkarīgs no veiksmes.

Evita, dejo kolektīvā “Pēda”
— Jaunajām dejām horeogrāfija ir interesanta. Manuprāt, jebkuru kolektīvu spēcīgāku padara izaicinājumi, tāpēc ļoti noderīgi apgūt jauno. Deja “Dievs, sargi dzimteni!” nav sarežģīta soļu ziņā. Taču, pirms to izdejot, tam jānoskaņojas, jāatrod sevī pareizā iekšējā sajūta. Mūsu kolektīvam deja patīk, bet, ieklausoties vērtējumā no malas, ka šobrīd mums labāk piestāv “Lielais rits” un “Pats par savu naudu dzēru” — tās arī izvēlējāmies rādīt skatē.

Sarmīte Plūme, deju kopas “Kāre” vadītāja
— Varēja vēl mazliet labāk, taču man gandarījums par to, ka izdarīts viss, ko mācījāmies. Jāsecina, ka visi C grupas kolektīvi ir vienādi labi, skaisti un kārtīgi. Dejas ir iedejotas, pēdējā nedēļā vēlreiz atgādināju stāstu, kas katrā dejā jāparāda. 28. aprīlī būs koncerts ““Kāres” satuvinātie”, kurā atzīmēsim kolektīva 40 gadu jubileju. Liels notikums, kurā dejos “Kāre”, būs 17. jūnijā, kad Vecbebru Biškopības tehnikums atzīmēs 95 gadu jubileju.

Staburags.lv ARHĪVS

Tradīcijas sirds pulsē Latvijas cilvēkos

Kategorijas