Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

2017. gada 17. marts 00:01

(44. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
355. diena
Pludmalē gulēt patīkami, bet te laikam tas nav populāri. Cilvēki sauļoties nāk jau ap sešiem un ik pa laiciņam ieskatās teltī. Esam uzmanības centrā no paša rīta līdz deviņiem, kad esam piecēlušies.
Nu stunda jāgaida. Patiesībā pareizu laiku uzzinām no sievietes, kas te atbraukusi atpūsties no Kamčatkas. Jā, te vairāk dzirdam cilvēkus runājam krievu valodā nekā grieķu.
Beidzot iegādājamies ūdeni, un nemaz nav tik traki — par 50 centiem var nopirkt mazo pudelīti. Kipra ir dārga valsts, bet gan jau izdzīvosim.
Kavējis pusstundu, ierodas arī mūsu draugs. Viņš mūs aizved uz savu dzīvokli. Patiesībā jau viņa bijušās sievas dzīvokli — tur dzīvo viņa dēls, un pašreiz arī viņš pats tur paliek.
Mūsu drauga dāma ir ļoti jauka — mums tiek pagatavota kafija un pasniegtas maizītes, gaļa un tradicionālais kazas siers. Ļoti garšīgas vīnogas. Viņiem te vispār augot daudz augļu — klimats tam piemērots.
Un dzīvoklītis ļoti skaists — divi balkoni, lai vējš atdzesētu istabu no augstās temperatūras, kas dienā sasniedz pat 38 grādus. Vasara te ilgst septiņus mēnešus!
Noskalojamies dušā un gaidām, kad piecelsies dēls — viņš šodien uz skolu nav devies vakardienas vēlās ballītes dēļ. Šis gan viņam ir pēdējais gads skolā, un nākamgad obligātais dienests. Tas te ilgst gadu un trīs dienas nedēļā.
Lēnām parunājam un baudām rītu. Iemācāmies jaunu galda spēli. Sieviņa jau sagatavojusi pusdienas. Super! Tiek klāts galds ar tradicionālajiem gaļas rullīšiem (interesanti, ka te viņi gaļai pievieno piparmētru) un vistas cepeti ar kartupeļiem un salātiem. Patiešām garšīgi. Tikai ļoti neilgi pēc brokastīm.
Mūsu draugi vēlas parādīt mums augstāko kalnu grēdu Kiprā ar augstāko virsotni Olimpu, kas sasniedz 2000 metru!
Stundu braucam līkumu līkumiem pa kalnu ceļiem. Tie gan te ir ļoti labi.
Kā jau sala — Kipra nav pārāk zaļa, bet klāta baltu, akmeņainu virsmu un pakalniņiem. Te nedzīvojot dzīvnieki, bet čūsku netrūkst. Ūdens tiek iegūts no jūras un attīrīts no sāls, un tā dabūts gan dzeramais ūdens, gan citai lietošanai, bet esot arī kalnu avoti.
Sasniedzam Olimpa virsotni. Arī Grieķijā ir kalns ar nosaukumu Olimps — tas ir tas, kur grieķu dievi dzīvojuši. Te gan tam simbolisks nosaukums. Kalna galā ir militārās bāzes. Pār kalnu vijas vairākas kājāmgājēju takas, ejot var izbaudīt apburošus skatus.
Apmeklējam pareizticīgo klosteri. Tas pilns krievu tūristiem. Patiesībā te ir ļoti daudz krievu tūristu, un Kiprā meklē darbiniekus, kas zinātu gan angļu, gan krievu valodu. Klosterī ap gurniem jāsien jaka, lai piesegtu kājas. Klostera teritorijā ir arī īpašs koks, ko visi apskauj — laikam laba enerģija.
Iedzeram kafiju kalnā un izrunājam ļoti daudz.
Kipra sadalīta grieķu kipriešu un turku kipriešu daļās: ziemeļos dzīvo turki, valsts dienvidos — grieķi. Kā tā?
Senāk Kipra bija Anglijas kolonija, bet iedzīvotāji vēlējušies apvienoties ar Grieķiju un sākuši cīnīties pret angļiem. Angļi padevušies un teikuši, ka dos Kiprai neatkarību ar noteikumu, ka tā nekad nebūs tiesīga izveidot savienību ne ar Grieķiju, ne Turciju un atstās dažas vietas Anglijai militāro bāzu un lidostu izveidei. Tā nu Kipra kļuvusi neatkarīga. Bet 1974. gadā viens radikālis sācis cīņu pret prezidentu, kas uzturējis Kipru kā vienotu valsti. Šis cilvēks vēlējies Kipru pievienot Grieķijai, kas vienkārši nebija atļauts un iespējams. Šis radikālis “kūdījis” tautiešus vienu pret otru. Kā mums saka, problēma jau rodas tieši šādos gadījumos — kad ir kādi radikāli noskaņoti cilvēki un politikas dēļ. Sākušās cīņas, un valsts sadalīta grieķu un turku pusēs. Visi grieķi nu dzīvo dienvidos un turki ziemeļos. Nikosija ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kuru šķērso siena, kas to sadala divās pusēs, un pārējo valsti sadala zaļā līnija. Nu attiecības starp grieķu kipriešiem un turku kipriešiem esot ok — nekādu saspīlējumu neesot. Problēma esot tikai politikā, un pagaidām situācija tiekot risināta. Kipra ir ES, un Turcija arī vēlas tajā iekļūt. Bet, kamēr nebūs atrisināta problēma ar Kipras turku daļu, tikmēr nekāda ES Turcijai “nespīdot”.
Tomēr Kipra esot tūrisma zieds — tā ir galvenā valsts ekonomikas nozare, un pat Krievijas miljonāri te ieguldot naudu. Pagājušajā gadā bija 60 000 pieteikumu Kipras pilsonības iegūšanai tikai no grieķiem vien! Valstī iedzīvotāju skaits katru gadu palielinās. Tomēr tas palielinoties grieķu pusē — turku puse esot nabadzīgāka. Pašreiz ir miljons grieķu kipriešu un pusmiljons turku kipriešu. Ceram apskatīt arī Kipras turku pusi.
Pēc garām sarunām dodamies mājās, klausoties grieķu mūziku. Ar mūsu drauga palīdzību esam sazinājušies ar mūku Grieķijā, pie kura dzīvojām.
Mājās tiekam cienāti ar saldējumu, un tad jau vakars klāt.
Ejam pastaigā pa pilsētas centru. Bet tikai tad mūsu draugs mums paziņo — arī šodien viņš neesot atradis mums vietu, kur palikt. Nu traki! Varēja jau to teikt laikus! Piedāvā mums par 20 eiro viesnīcu. Ak, mēs taču pat dzīvoklī uz grīdas piekristu gulēt, bet nu neko. Vismaz duša ir izmantojama katru dienu.
Dodamies uz centru. Izstaigājam krastmalu un gājēju ielas. Viss izskatās glauns un labi iekārtots. Daudz tūristu un speciālās ēstuves ar krievu virtuves ēdieniem. Cenas augstas, bet ielās ir dzīvība.
Apskatām pili un mošeju — pirms 1974. gada kipriešu turki dzīvoja arī šajā pusē, tāpēc mošejas ir pa visu valsti.
Un tad mūs aizved uz to pašu pludmali. Vienā vietā nekad nav ieteicams palikt divreiz, tāpēc šoreiz pastaigājam apkārt un atrodam citu vietu. Diena ir izdevusies, pateicoties jaukajai ģimenei.
Rīt ceram tikties ar citiem mūsu draugiem Kiprā.

Staburags.lv ARHĪVS

Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

Kategorijas