Gaidītais pastnieks

2017. gada 17. marts 00:01

Par klintainieti Āri Peipiņu cilvēki daudzkārt teikuši — atsaucīgs, laipns un izdarīgs. Tāds, kādam jābūt pastniekam. Šo darbu pirms apmēram pieciem gadiem viņš sācis it kā nejauši un turpina joprojām.

Darba gaitās Āris dienā nobrauc ap simts kilometru. Viņa pārziņā ir viss Klintaines un daļa Aiviekstes pagasta. Cilvēki gaida pastnieku, lai saņemtu pensiju, iecienītos laikrakstus un citus sūtījumus. Tas nav darbs tikai līdz pastkastītei, bet cilvēkam, kurš gaida un saņem labu attieksmi.
— Tāds ir mans darbs, cenšos cilvēkiem palīdzēt. Ja kāds lūdz kaut ko no aptiekas vai veikala, vienmēr aizvedu. Protams, svarīgi ir parunāties, jo nereti cilvēki dzīvo vieni. Visi jau labi iepazīti, un šajā darbā palīdz arī tas, ka pats esmu rīterietis. Tur dzīvoju jau sen. Kādu laiku esmu dzīvojis Rīgā un Jēkabpilī, dažādus darbus strādājis, bet tik un tā atgriezos Rīteros, — saka Āris.
Strādāt pastā Āris sācis, kad viņam lūguši, vai varot aizvieto iepriekšējo pastnieku atvaļinājuma laikā. Iestrādājies un palicis. Āris atzīst, ka šis darbs prasa lielu rūpību un pacietību, jo cilvēki ir dažādi. Tomēr saskarsmē ar saviem klientiem Ārim problēmu neesot, un to apliecina arī daudzie rīteriešu un citu iedzīvotāju paldies, ko viņi vēlas teikt arī ar laikraksta starpniecību.
Ne tikai grūts, bet arī interesants ir šis darbs. Braucot, var redzēt, kā mainās gadalaiki un vietas. Bieži sastapti dažādi meža dzīvnieki, un Āris pārliecinājies, ka to mums netrūkst. Pavasaros gan pastniekiem laukos esot sliktāks laiks, jo daļa ceļu “izšķīduši”, tomēr, neraugoties uz to, sūtījumus viņš visur nogādā.
Kopā ar māti un māsu rīterietis saimnieko savā mājā, kas ir tālāk no centra. Viņiem joprojām ir neliela lauku saimniecība un zeme, ko apstrādāt. Ģimene tura gotiņu, kuru laukos gan paliek arvien mazāk, bet bez sava piena tomēr grūti. Āra pārziņā ir tehnika, un viņam patīk to uzturēt kārtībā. Dzelžu skrūvēšana aizņem lielāko daļu viņa brīvā laika. Pēc vidusskolas beigšanas Koknesē, tehnisko profesiju Āris apguva Viesītes profesionālajā skolā.
Tā kā saimniecībā darba vienmēr pietiek, nekādiem vaļaspriekiem neesot laika. Brīvajos brīžos viņš labprāt paskrūvē tehniku, un, ja ir iespēja, ceļo tepat pa Latviju. Nekur neesot tik labi kā savā zemē. Āris ir triju dēlu tēvs. Visi jau lieli, savā dzīvē un iecēluši viņu vectēva godā. Tētis priecājas, ka dēli ar ģimenēm nav ārzemēs, bet tepat Latvijā.
Šajā dienās Āris atzīmēja 50 gadu jubileju. Mājās viņš neesot liels svinētājs, bet darbā kolēģi savējos neaizmirst nevienos svētkos. Kolektīvs Pļaviņu pasta nodaļā pēdējā laikā ir stabils, un viņi kopā labi sastrādājušies. No rīta, visiem tiekoties pasta nodaļā, var uzņemt pozitīvu enerģiju atlikušajai dienai. Tādā noskaņā Āris dodas darba gaitās. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Gaidītais pastnieks

Kategorijas