“Zemeņu lauka” saldie augļi

2017. gada 17. marts 00:01

421

Dzirdot vārdus “zemeņu lauks”, prātā nāk grupas “Eolika” dziedātā dziesma un mutē saskrien siekalas, iedomājoties sarkanās saldās ogas. Taču Mazzalves pagastā ir savs “Zemeņu lauks” — muzikālais duets Laimdota un Benjamiņš Lesinski.

Atzīšos, neesmu liela šlāgermūzikas cienītāja, bet, rakstot par “Zemeņu lauku”, youtube.com ievadu grupas nosaukumu un atrodu viņu dziedāto dziesmu “Par laimi”. Fonā skan Laimdotas maigā, samtainā balss, un es nespēju atrauties. Noklausos dziesmu vairākas reizes, un gribas dzirdēt vēl kaut ko. Daudz iespēju gan nav, jo “Zemeņu lauks” nav ballīšu muzikanti, spēlē galvenokārt jubilejās un dzimšanas dienās.
Ražīgs un interesants laiks
Par to, kā viss sākās un kāpēc tieši “Zemeņu lauks”, “Staburags” jau rakstījis, tāpēc šoreiz ar Laimdotu un Benjamiņu runājam par pērnā gada svarīgākajiem notikumiem un nākotnes plāniem. “Pēdējie gadi mums bijuši ļoti interesanti un ražīgi. Mums ir savs komponists Andris Šīrants no grupas “Vēja runa”, kurš mums raksta dziesmas. Viņš ir arī mūsu producents, sagatavojis disku ar mūsu dziedātajām dziesmām, kuru pasniedzam cilvēkiem reklāmas nolūkos. Piedalāmies lielajā Vasarsvētku šlāgermūzikas koncertā Bīriņu pilī kopā ar kuplu skaitu mūziķu no visas Latvijas, un tā ir lieliska iespēja iepazīstināt publiku ar sevi,” stāsta Laimdota. Dažas dziesmas no Bīriņu pils koncerta ik pa laikam skan Šlāgermūzikas kanālā televīzijā.
“Tosts par gadiem” izved tautās
Pagājušajā gadā lielu popularitāti ieguva Andra Šīranta rakstītā dziesma ar Gundegas Salnas vārdiem “Tosts par gadiem”. “Dziesma ir īpašs apsveikums dzimšanas dienā un rakstīta tieši mums, jo esam jubileju muzikanti,” stāsta Benjamiņš. “Zemeņu lauks” šo dziesmu dziedāja koncertā Bīriņu pilī, tā skanēja arī radio un iepatikās režisoram un producentam Arvīdam Babrim, kurš grupu kā viesmāksliniekus vasarā uzaicināja piedalīties Šlāgermūzikas aptaujas noslēguma pasākuma “iesildošajā” daļā Ventspilī. “Tā kā dziesma veidota mums kopā ar Neretas sieviešu vokālo ansambli “Kadence”, tad uz Ventspili devāmies visi kopā. Brīnišķīgas meitenes, lieliskas dziedātājas, palīdzēja šo dziesmu nodziedāt trīsbalsīgi. Tas mums bija liels piedzīvojums un nozīmīgs panākums mūsu muzikālajā karjerā. “Tosts par gadiem” piedalījās arī dziesmu aptaujā “Latvijas sirdsdziesma”,” stāsta Laimdota.
Repertuārā ap 300 dziesmu
15 muzicēšanas gados “Zemeņu lauka” repertuārā sakrājies ap 300 dziesmu — latviešu un ārzemju mūzikas hiti. “Tās lielākoties ir dziesmas, kuras tautai patīk visu mūžu. Izvēlamies mūžīgas vērtības — skaistas un atmiņā paliekošas dziesmas, kuras cauri gadu desmitiem atkal kļūst aktuālas, tikai izpildījums kļuvis modernāks, mūsdienīgāks. Arī paši pa šiem gadiem esam pilnībā mainījušies, tā ir pilnīgi cita kvalitāte, cits izpildījums. Haltūrēt vai pieļaut kļūdas nedrīkst, publika to nepiedos. Mācāmies, augam, attīstāmies, ejam uz priekšu,” stāsta Laimdota.
Repertuārs regulāri tiek papildināts ar jaunām dziesmām, jo cilvēki allaž grib dzirdēt kaut ko jaunu. “Ir bijuši gadījumi, kad spēlējam cilvēkiem, kurus jau esam satikuši agrāk, un viņi prasa — vai ir kāda jauna dziesma? Mums jāiet līdzi laikam, jāseko jaunumiem un aktualitātēm. Ja ir dziesmas, kuras pasākumos regulāri prasa spēlēt, tātad tās jāiekļauj repertuārā,” stāsta Benjamiņš.
Muzikanti stāsta, katrai publikai vajadzīgs savs repertuārs, un tas atkarīgs, vai viesu vidū ir latvieši vai dažādu tautību cilvēki. “Atbilstoši tam arī gatavojam repertuāru. Ir jubilejas, kad sagatavojam mājasdarbu — jubilāra iecienītāko dziesmu vai kādu speciālu dziesmu kādam viesim. Dziedam vairākās valodās — latviešu, krievu, angļu, itāļu, spāņu, arī lietuviešu, jo, dzīvojot Lietuvas pierobežā, arī tā jāzina. Jauktai publikai vairāk vajadzīga ārzemju mūzika. Protams, ir publika, kura pieprasa dziesmas tikai latviešu valodā. Vajadzīga smalka jušana — jājūt publikas vēlmes, noskaņojums, lai trāpītu desmitniekā, jāaicina dziedāt par godu jubilāram. Reizēm dzied pieci, reizēm divdesmit pieci, katrs pasākums ir citādāks. Kontakts ar publiku ir ļoti svarīgs, citādi pasākums nebūs izdevies,” stāsta Laimdota un apstiprina pieņēmumu, ka latvieši ir atturīgāki un grūtāk iekustināmi, vieglāk dziedāt jauktai publikai. Gadās strādāt kopā arī ar ievērojamiem māksliniekiem, kuri uzaicināti kā pārsteiguma dāvana jubilāram, piemēram, Viktoru Lapčenoku, Miervaldi Jenču, Jenny May.
Mēģinājumi katru dienu
Lai vienmēr būtu formā, regulāri jāmēģina un jāvingrinās. Grupas mēģinājumi notiek mājās, kur šim mērķim iekārtots savs stūris, un katru dienu ir noteikts laiks, ko Lesinsku pāris velta šim darbam. Visas citas lietas tiek noliktas malā, un sākas mēģinājums. Galvenie muzikantu instrumenti ir Laimdotas balss un sintezators, kurā ir dziesmu pavadījumi, ko Benjamiņš programmējis. “Dziesmu pavadījumu sagatavošana aizņem ilgu laiku. Daudziem varbūt liekas, ka viss ir vienkārši — pievieno zibatmiņu vai ievieto disku un viss skan pats no sevis, bet tā nav. Pavadījuma sagatavošana prasa lielu precizitāti un laiku. Vienkāršāk ir ar Andra dziesmām, jo viņš piedāvā gatavu gabalu, mūsu galvenais uzdevums ir to kārtīgi iemācīties, kam seko darbs ierakstu studijā,” stāsta Laimdota.
Jautāju, vai mūsdienās cilvēki joprojām svin jubilejas? Benjamiņš apliecina, ka darba pietiek. “Ir brīži, kad ir tāds ilgāks klusuma brīdis, bet gadās, ka divās dienās ir divi lieli pasākumi. Kādreiz jau kādu balli nospēlējam arī savā novadā, bet tas gadās reti. Vai tad šodien notiek balles? Visi aizskrējuši uz ārzemēm, nav, kas uz balli iet. Kādreiz zaļumballes notika katru nedēļas nogali, tagad trīs reizes gadā — Jāņos, Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Zemeņu lauka” saldie augļi

Kategorijas