Vecāku un pedagogu konflikts “Zīlītē”

2017. gada 17. marts 00:01

241

No darba Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte” uz laiku atstādinātas vienas grupiņas divas audzinātājas un auklīte.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Aizkraukles novada domē saņemts vecāku iesniegums ar lūgumu izvērtēt dārziņa personāla darbu un slepus ierakstītu nodarbību audioierakstu. Vecākiem radušās aizdomas par emocionālo vardarbību.
Ieraksti pārsteidz
Konflikts “Zīlītē” starp vecākiem un personālu saasinājās pagājušajā nedēļā. Ceturtdien daži vecāki uzzināja, ka, iespējams, dārziņā bērni pakļauti emocionālajai vardarbībai, kā pierādījums visiem tika izsūtīti slepus veikts audioieraksti, kas tapuši grupā nodarbību laikā.
Daži vecāki apgalvo, ka tajos skolotāju izmantotās audzināšanas metodes un saskarsmes kultūra nav atbilstoša pedagoga ētikai. Piemēram, audioierakstā esot dzirdams, kā bērns prasās uz tualeti, bet pretim saņem — es tev neesmu ļāvusi neko darīt, atnesīšu pamperu! Tāpat kāds trīsgadnieks izsaka vēlmi padzerties ūdeni, bet viņam atbild — es tev neļauju neko prasīt, tagad ir nodarbība, tikko mēs ēdām un dzērām! Vecāki apgalvo, ka ierakstā bieži dzirdams audzinātāju necienīgs uzsauciens — aizver muti!

Vairāki “Staburaga” uzrunātie vecāki stāsta, ka viens no satraucošākajiem brīžiem bijis klausīties kādu atgadījumu. Proti, kad pēc nodarbības pedagoģe aicina visus doties pastaigā, viens trīsgadnieks tomēr darbu nav paguvis veikt. Skolotāja aicina to pabeigt, ja nē, viņš tiks atstāts viens. Bērns uzdevumu nepabeidz, un dzirdams kā 17,5 minūtes viņš bezpalīdzīgi raud, saucot pēc audzinātājām. Savukārt citi vecāki, kas ierakstu noklausījušies vairākkārt, tomēr apgalvo, ka tas, vai bērns tika atstāts viens, ir neatbildēts jautājums, jo, visticamāk, attāli dzirdami vai nu citi bērni, kas ģērbjas, vai arī kāds no personāla, kas veic citus pienākumus, piemēram, virtuvē un ir bērnam tuvu.
Kāpēc tika veikti ieraksti?
Vecāki, kuri nolēma slepus veikt ierakstu, stāsta, ka tas bija izmisuma solis. Proti, šī gada sākumā trīsgadniekiem mainījusies uzvedība. Vecāki, pārrunājot dārziņā notiekošo, secinājuši, ka daudziem ķipariem ir līdzīga uzvedība — vairāki sākuši slapināt gultā, bērni kļuvuši neiecietīgāki. Tie bijuši signāli, kas vecākiem raisīja domas par to, kas īsti notiek grupiņā. Kāda mamma stāsta, ka jau pats dārziņa apmeklējuma sākums bijis neveiksmīgs, piemēram, vecāku sapulces bijušas emocionālas, katram citādāks viedoklis.
Viens no vecākiem teic, ka vērsies pie metodiķes, kas tajā brīdī aizvietojusi vadītāju viņas prombūtnes laikā, lai pārrunātu lietas, kas nepatīk, bet nav guvis pārliecību, ka ir uzklausīts. Arī audioieraksts pierādot to, ka vadība vecāku sūdzības neuztver nopietni, piemēram, pārrunas veic informējot, ka ir sūdzība, nemaz necenšoties noskaidrot apstākļu patiesumu. Kādā citā reizē daži vecāki vadībai lūguši ievietot grupā videonovērošanas kameras, taču šādu domu vadība noraidījusi.
Konstruktīva saruna neizdodas
“Apzināmies, ka noklausīšanās metode ir nepieņemama, taču situāciju atrisināt konstruktīvā sarunā neizdevās, ko citu darīt?” jautā mamma, kura atklāj, ka aizdomas bijušas arī par fizisko vardarbību grupiņā, bet to audioieraksti neatklāj. Ieraksti veikti trīs dienas. Pirmā bija 6. martā, kad vecāki to veica testa režīmā. Pirmās dienas ieraksts šokējis, jo, iespējams, atklājusies emocionālā vardarbība, un vecākiem nav bijušas pieņemamas skolotāju darba metodes. Lai pārliecinātos, vai vienas dienas notikušais nav atsevišķs gadījums, ieraksti veikti vēl divas dienas. Jau 9. martā vecāki ar vēstuli un audioierakstiem vērsās pie vadītāju aizvietojošās metodiķes, bet konstruktīva saruna neesot izdevusies. Kā stāsta vecāki, kabinetā, kurā vajadzēja notikt sarunai, ieradās citu grupu pedagogi, lai dzirdētu vecāku paskaidrojumus par ierakstiem. Šī situācija izprovocēja mammas, viņas sapratušas, ka uzklausītas netiks, pārdomāja un ar ierakstu un iesniegumu devās uz Aizkraukles novada Izglītības pārvaldi.
Domas atšķiras
Vēstuli ar lūgumu vērtēt pedagogu darbu un norīkot grupā citas audzinātājas, kā arī ar pierādījumiem par iespējamām pretlikumīgām darbībām parakstīja 11 vecāki. Seši dažādu iemeslu dēļ to neparakstīja: nebija detalizēti informēti par notiekošo vai dzirdētajos ierakstos nesaskatīja tik lielus pārkāpumus. Kāda mamma, kura iesniegumu neparakstīja, stāsta, ka audiofailu saņēmusi e-pastā, bet ieraksti nepārliecinājuši, jo tie neatspoguļo visus dienas notikumus dārziņā. “Jā, dzirdētais mani pārsteidza, ir lietas, ko pedagogiem nevajadzētu teikt. Tomēr mēs visi zinājām, ka viena no viņām ir stingra, bet labu sirdi, izaudzinājusi arī mani, tāpēc zinu. Bērns skriešus skrien pie viņas,” viņa stāsta. Tajā pašā laikā ir vecāki, kuri sašutuši par noklausīšanos ierīču izmantošanu, jo nav droši par to, kā tos izmanto un kurš tos klausās, cik ilgi tie veikti, kas tajos dzirdams?
Izsaka nožēlu
Izglītības iestādē situāciju komentē atturīgi, jo pedagogu darbība vēl tiks vērtēta. Viena no apvainotajām audzinātājām stāsta, ka jūtas pazemota un neaizsargāta, sagrauta. Viņasprāt, ieraksti neataino patieso situāciju, jo ir izrauti no konteksta. Viņa pati dzirdējusi vien dažus fragmentus, kurus kāds atsūtījis e-pastā: “Izrauti no konteksta tie skan drausmīgi, tā nav jārunā, bet nevienā ierakstā nav redzama mana seja, un dienas laikā ir daudz labo lietu. Jūtos kā noziedzniece, bet es gribu, lai manu darbu vērtē un pasaka — esmu vainīga vai nē.” Audzinātāja izsaka nožēlu, ka vecāki savas pretenzijas par viņas darba metodēm nav darījuši zināmas. “Bija viens pārmetums, ka nemāku bērnu ievilināt grupā, bet situāciju izrunājām. Kāpēc nebija vēl citu pārmetumu?” Jautāta, vai bērns tika atstāts viens, viņa saka: “Kad visi saģērbās, arī viņš gāja ārā.”
Kāda cita skolotāja “Staburagam” atklāj: “Līdz pēdējam brīdim ceru, ka ieraksti ir safabricēti. Tos vēl neesmu dzirdējusi, bet ļoti lepojos ar iestādi, kurā strādāju, taču tagad man ir kauns skatīties vecākiem acīs, mēs visi tā nestrādājam. Bērnudārzs ir kā maza valsts ar savām tradīcijām, vērtībām, standartiem, attieksmi pret darbu, lielākiem un mazākiem mērķiem, iecerēm. Iestādes vadītāja vienmēr atrada laiku, lai aprunātos, izdiskutētu kādu jautājumu vai gluži vienkārši garāmejot pavaicātu — kā tu šodien jūties? Šī mazā valsts tika pacietīgi un mērķtiecīgi būvēta, balstoties uz savstarpējo cieņu un uzticēšanos, kas bija vadītājas filozofija, taču kā bieži vien nav šodien daudzās darbavietās.”
Apstiprina pierādījumus
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums apstiprina, ka vecāku iesniegums ar 11 parakstiem domē saņemts un arī to, ka ir audioieraksti. Reaģējot uz notikušo, 13. martā bērnudārzā “Zīlīte” bija sapulce, kurā tikās vecāki, iestādes vadība, audzinātājas, pret kurām izteiktas pretenzijas, psihologi, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti. “Tā bija iespēja izrunāties visiem,” saka mērs. “No amata pildīšanas uz notikušā pārbaudes laiku atstādinātas audzinātājas un auklīte, vadītājas pienākuma izpildītāja. Uz laiku dārziņā šos pienākumus pilda “Saulītes” vadītāja Sarmīte Kruglova. Viņas uzdevums ir nodrošināt iestādes darbību, iesaistīties problēmas risināšanā un sakārtot kadru jautājumu, kā arī atbalstīt pārējos pedagogus, kuri jūtas bez vainas vainīgi un noniecināti.”
Paralēli vecāku vēstulei tapusi arī pedagogu vēstule, kurā viņi lūdz psihologa palīdzību un atkārtotus kursus par bērnu tiesību aizsardzību.
Aizkraukles novada izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa pieļauj, ja “Zīlītē” būtu atbalsta personāls — psihologs un sociālais pedagogs, pilnas slodzes metodiķis, iespējams, šāda situācija nekad nebūtu izveidojusies.
Šobrīd visi saņemtie materiāli nodoti Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kura vērtēs pedagogu darbu un dos slēdzienu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vecāku un pedagogu konflikts “Zīlītē”

Kategorijas