Slēpojam ar stāstiem!

2017. gada 10. marts 00:01

Šonedēļ Latvijā atgriezusies ziema, un šajās dienās skrīverietis Kaspars Celmiņš visus atkal aicina slēpot. Gūt prieku un baudīt ziemu apmēram 14 kilometru garajā distanču trasē, reizē dodoties ceļojumā teju cauri visiem Skrīveriem.

Kasparu Celmiņu sastopu kalna galā Satekās, kur viņš kopā ar savu pavadoni četrkājaino Kiru iemēģina paša pirms dažām dienām izveidoto trasi. Kaspars stāsta, ka vispirms sniegs sablietēts ar sniega motociklu, tad iebraukta trase, un ļoti priecājas, ka skrīverieši vakaros izmantojuši iespēju atkal slēpot. “Šķita, ka pavasaris jau klāt. Pagājušajā svētdienā novācu visas norādes trasē, un te — ziema atgriezusies!” priecājas viņš. “Protams, sniegs drīz nokusīs, tāds tam liktenis, bet tas ir gluži normāli, ka martā vēl ir kārtīga sniega sega. Tā bijis arī iepriekšējos gados.”
Zaļās zemes reljefs
Kaspars stāsta, ka ideja ierīkot distanču trasi radusies pirms diviem gadiem, jo arī pats allaž meklējis iespēju un braucis slēpot citur. Tad izlēmis: kāpēc ar slēpēm klejot apkārt, ja tepat Skrīveros ir kolosāls reljefs! Un stāsti. “Upe šalca tepat lejā... “Zaļā zeme”,” citē Kaspars, stāvot kalna pakājē, un man neviļus jādomā, ka esmu sastapusi īstu Skrīveru patriotu. Ar pārliecību, ka Skrīveri ir vislabākā vieta pasaulē. Un ideju, ka tie jābauda jebkurā gadalaikā, arī ziemā.
Ar šo pārliecību Kaspars lūdzis Skrīveru novada domes atbalstu distanču slēpošanas trases ierīkošanai. Dome sniedza gan finansiālu atbalstu, gan atļāva trasi veidot uz pašvaldības zemes, līdz ar to slēpotāji Skrīveros var baudīt ziemas priekus bez maksas. Kaspars bilst, ka nākotnē paredzēts ierīkot arī slēpju nomu, pagaidām tās varot no viņa vien aizņemties.
“Lai katram slēpošanas entuziastam nevajadzētu veidot savu trasi, radās doma mazos piemājas aplīšus savienot vienā lokā,” stāsta Kaspars. Distanču slēpošanas trase Skrīveros veidota jau pērn, bet šogad tā ierīkota pat trīs reizes — sniegs nokūst, atkal uzsnieg, un viss var sākties no jauna.
No Bundža līdz Kraukļakmenim
Kaspars sagatavojis arī maršrutu aprakstus: “Slēpotāji var doties no Bundža līdz Zemkopības institūtam jeb Kraukļakmenim. Ierodoties Bundzī no Dīvajas puses, slēpotāju sagaida Ciema modrās acs vēstījums un slēpošanas maršruta shēma. No turienes tālāk var pacelties Klaucēnu kalnā, kas ir viena no Skrīveru augstākajām virsotnēm. Iepretim Līču ceļa dzelzceļnieku mājai pār lauku var doties Pelēkā zaķa mežaudzes virzienā, tad nogriezties uz Skrīveriem vai Satekām.”
No stacijas slēpotājs nonāk An-
dreja Upīša vidusskolas stadionā, iesildās un var doties pāri sniegotiem laukiem uz Bundzi vai Satekām, vai tikai līdz Ercukalna priedēm. Līdz Ercukalna priedēm maršruts ir bez nobraucieniem un kāpumiem, izņemot Maizītes gravu, kas ir pretī “Skrīveru saldumiem”, bijušo Raudas krogu. Nobrauciens no Ercukalna ir bīstams, tas slēpotāju atved Braslas ielejā, ko no Maizītes ielejas nošķir Kumeļkalns.
Uz Satekām var atslēpot vai atbraukt ar automobili. Maršruts ved gar Braslas un Maizītes sateku un gar kājnieku tiltu. Tad ir vecais pagasta stacijas ceļš, pa kuru iespējams nokļūt līdz Skrīveru pārtikas kombinātam. Tas var būt viens no slēpošanas sākuma vai beigu punktiem, jo šeit ir vieta mašīnai un var gūt enerģiju, ko sniegs īsta “Skrīveru gotiņa”. Savukārt Metenu kalna ziemeļu virsotne ir ainaviski izteiksmīgs ģeomorfoloģisks dabas veidojums, kura varenību no dažādām skatu perspektīvām var izbaudīt, tam apslēpojot apkārt. Kalnā paveras skats uz Daugavu un Klidziņu, kurp var doties pusdienās. Tālāk maršruts met loku atpakaļvirzienā uz Institūtu gar šosejas malu, Zaļās zemes tirgus laukumu. Savukārt slēpotāji, kuri nogriezušies gar šoseju, nonāk līdz Kraukļakmenim, no kura līdz Zemkopības institūtam ir vien pārsimt metru.
Pa Šefa takām
Kaspars bilst, ka tās nav visas distanču slēpošanas iespējas Skrīveros. Ir vēl Aizkraukles pilskalns, Palatu lauki, Mentes kalna klajumi, Līču virziens, Muldakmens, Dendrārijs. Un viņš labprāt uzklausītu atsauksmes, ierosinājumus un komentārus par slēpošanas trasi Skrīveros.
“Centīsimies nodrošināt distanču trases sagatavošanu arī turpmāk un šādi popularizēt izkustēšanos svaigā gaisā,” sola slēpošanas entuziasts. Viņš piebilst, ka trases maršruts dažviet ved pa takām, kuru izveidi savulaik izlolojis skolotājs Leonīds Antons jeb Šefs, tā izrādot cieņu viņa darbam un paceļot Skrīveru kultūrvēsturisko taku kustību no aizmirstības jaunā gaismā.”
“Salīdziniet Andra, zēna no Andreja Upīša stāsta “Pa Lauča pēdām”, aizkļūšanu no tagadējā Institūta līdz mājām. Šodien mēs šo attālumu veicam divas vai vairāk reižu dienā, turklāt daži no mums pat neatraujot skatienu no virtuālās pasaules. Bet tur ir, ko vērot! Tāpēc man patiess prieks par skrīveriešiem, kurus arī šajās dienās satiku uz slēpēm. Malači! Slēpojam!” saka Kaspars. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Slēpojam ar stāstiem!

Kategorijas