Aizkrauklē aktīvi gatavo sarakstus

2017. gada 7. marts 00:01

Gatavojoties 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Aizkrauklē vairākas partijas jau aktīvi veido vēlēšanu sarakstus. “Staburags” centās izzināt, ko līdz šim no solītā četru gadu laikā paveikuši līdzšinējie deputāti un kādas priekšvēlēšanu cīņas gaidāmas Aizkraukles novadā.

Būs vismaz četri saraksti
Aizkraukles domē 2013. gadā vēlēšanās iekļuva četras partijas ar 15 deputātiem: “Vidzemes partija” ar 11 deputātiem, “Vienotība” ar diviem, bet pa vienam — no Zaļo un Zemnieku savienības un politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”. Arī šoreiz būs vismaz četri saraksti. Toreiz domē neiekļuva neviens “PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāta kandidāts. Par domes priekšsēdētāju kļuva “Vidzemes partijas” (VP) Aizkraukles kopas līderis Leons Līdums, bet par vietnieci — šī saraksta deputāte Anta Teivāne.
Kā jau zināms, 2014. gada februārī tika izveidota centriska politiska organizācija “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA), tā apvieno divus politiskos spēkus, kas uzvarējuši 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, — “Reģionu Aliansi” un “Vidzemes partiju”. Līdz ar to Leons Līdums gaidāmajām vēlēšanām veido VP-LRA sarakstu. LRA mājaslapā pat ievietots aicinājums sazināties ar Aizkraukles novada saraksta veidotāju Leonu Līdumu, ja ir vēlēšanās kandidēt no LRA saraksta.
Leons Līdums stāsta, ka sarakstā uzaicinājis līdzšinējos deputātus. “Staburags” vairākus deputātus aptaujāja un noskaidroja, ka daļa piekrituši kandidēt, bet dažs vēl domā. Piemēram, Valdis Padoms apstiprinājis savu dalību sarakstā. Viņš noliedz informāciju, ka gribētu veidot pats savu sarakstu un kļūt par Aizkraukles mēru. “Pašlaik neredzu Leonam Līdumam līdzvērtīgu mēra kandidatūru,” viņš stāsta. Arī Anita Bicka un vēl vairāki deputāti nolēmuši kandidēt atkārtoti.
Deputāti “pārceļo”
Aizkraukles mēra veidotajam sarakstam jāvārdu devuši arī divi līdzšinējie “Vienotības” deputāti Anita Ostrovska un Armands Kasparāns. “Lai gan esam mazākumā, opozīcijā, sadarbība ir ļoti konstruktīva, daudzus svarīgus jautājumus pirms lēmuma pieņemšanas izdiskutējam, tiek uzklausīti arī mūsu viedokļi, katrā jomā cenšamies atrast labāko risinājumu, un darbs kopumā ir produktīvs,” stāsta Anita Ostrovska. Tas arī ir bijis viens no iemesliem dalībai Aizkraukles mēra veidotajā sarakstā.
Vai “Vienotība” savu sarakstu neveidos? “Mani šajā sarakstā pirms iepriekšējām vēlēšanām uzaicināja, pats sarakstu neesmu veidojis,” skaidro Armands Kasparāns. “Pašlaik nav aktīva cilvēka, kas veidotu “Vienotības” sarakstu, līdz ar to piekritu Leona Līduma uzaicinājumam.”
Agrāk aktīva “Vienotības” saraksta pārstāve bija Ilga Kravale. Viņa stāsta, ka tagad ir pagājusi malā un šādās aktivitātēs vairs neiesaistās, tomēr atzinīgi vērtē “Vienotības” deputātu spēju sastrādāties ar “Vidzemes partijas” deputātiem un iekļaušanos viņu sarakstā. Viņa domā, ka pašreizējam Aizkraukles mēram ir lielas izredzes darbu turpināt arī nākamajā sasaukumā, jo pašlaik līdzvērtīga kandidāta neesot.
Vai abi deputāti no “Vienotības” izstāsies? Armands Kasparāns teic, ka pagaidām to nedarīs, bet Anita Ostrovska par to vēl padomās.
Opozicionārs no “Saskaņas”
ZZS saraksta deputāts Edgars Ratnieks informē, ka vēlēšanās kandidēs atkārtoti, saraksts vēl tiek veidots. Iepriekš viņš bija saraksta “lokomotīve”, tomēr, ja būs kāds spēcīgāks līderis, sarakstā tas būs pirmais. “Opozīcijā es nebiju, lēmumus apspriedām un pieņēmām koleģiāli. Ja būtu spēcīga opozīcija, iespējams, dažos jautājumos deputāti vairāk iedziļinātos, tos izdiskutētu un pieņemtu iedzīvotājiem draudzīgākus lēmumus,” viņš uzskata.
Savu sarakstu veido arī “PCTVL- Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līdere, Aizkraukles krievu kopienas “LAD” pārstāve Ludmila Ušakova. Par to, cik garš būs saraksts un kādi kandidāti tiks iekļauti, viņa nevēlas runāt un arī negrib prognozēt, kas varētu kļūt par Aizkraukles mēru. Ar “Saskaņas Centru” kopīgu sarakstu viņa neveidos, jo tā līderis Nikolajs Sokols, pašreizējais deputāts, grib veidot pats savu sarakstu — tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās.
“Esmu opozicionārs, un man ar Leonu Līdumu daudzos jautājumos viedokļi atšķiras,” stāsta Nikolajs Sokols. “Kas kļūs par Aizkraukles mēru, tas atkarīgs no tā, kādi saraksti tiks iesniegti, kādi būs līderi un vēlētāju aktivitāte. Kā liecina statistika, tā ir zema — 2009. gada vēlēšanās Aizkraukles novadā tika saņemtas 3598 derīgas vēlēšanu zīmes, bet 2013. gada vēlēšanās gandrīz par tūkstoti mazāk — tikai 2735. Daudzi aizbraukuši uz ārzemēm, bet daļa vēlēšanās nepiedalās.”
Vai Nikolajs Sokols gribētu kļūt par Aizkraukles mēru? Viņš atbild apstiprinoši, jo ir jautājumi, kurus viņš risinātu citādāk. Piemēram, viņš uzskata, ka, protams, ir labi dziedāt un dejot, atbalstīt izglītību un kultūru, tomēr vairāk vajadzētu veicināt uzņēmējdarbības attīstību.
Pēc neoficiālas informācijas, Aizkraukles domē gribētu iekļūt arī daži kandidāti no citiem novadiem, kuriem Aizkrauklē ir īpašums. Piemēram, Aivars Dronka no Skrīveriem. “Staburagam” gan neizdevās tam gūt apstiprinājumu. Telefonsarunā Aivars Dronka bija lakonisks: “Man nav jāatbild uz tādiem jautājumiem! Uz redzēšanos!” Un nolika klausuli.
Bijusi konstruktīva sadarbība
Vērojot domes sēdes, jāsecina, ka šajos četros gados deputātu vidū nav bijis vēlmju sevi kā īpaši izcelt, īstenot savas ambīcijas, nav bijis skaļu domstarpību un nesaskaņu. Aizkraukles domē opozīcija ir tikai nosacīta, tās pārstāvji savu viedokli vienmēr izteikuši korekti, nevienu neaizskarot un neaizvainojot. Domes sēdes ir kā mierīgs dīķis ar inteliģentu gaisotni, kurā neviena līdaka savus zobus nešņakstina un neviens krokodils vai nīlzirgs pa dubļiem nebradā. Tomēr reizēm šķiet, ka viss ir pat pārāk mierīgi, risinot ļoti aktuālus jautājumus, kas skar visus aizkraukliešus.
Leons Līdums atzīst, ka konstruktīvā sadarbība ir bijis darbu veicinošs faktors. “Mani iepriecina tas, ka deputāti nevis cīnās par personiskajām ambīcijām, bet reālistiski novērtē pašvaldības vajadzības. Ja debatē, tad par lietu, un tas ir bijis mūsu spēks,” viņš saka.
Kā Leons Līdums pats vērtē sava izredzes atkārtoti kļūt par Aizkraukles mēru? “Vēlētāji to izvērtēs. Katru dienu nākot uz darbu, apzinos, ka cilvēki vērtē katru manu soli, un tā ir papildu atbildība. Domāju, ka šis sasaukums ir labi strādājis,” viņš atbild. “Katrs gads pašvaldības darbā ir devis izpratni par veicamo darbu, budžeta iespējām, par to, ko vēl vajadzētu izdarīt, lai būtu attīstība. Ir lietas, kuras es vēl gribētu izdarīt.”Pieņemti arī
nepopulāri lēmumi
Tā kā Vidzemes partijas 11 deputāti ar mēru Leonu Līdumu priekšgalā bija vairākumā, pārskatīsim šī saraksta priekšvēlēšanu programmu — kas solīts un kas tomēr nav izdarīts?
Viens no grūtākajiem lēmumiem bija skolu apvienošanas jautājums, bet tas nu ir paveikts — trīs izglītības iestādes apvienotas vienā. Piebūve pie bijušās 1. vidusskolas ēkas vēl nav uzcelta, kā bija plānots, tomēr ir cerības, ka apmēram pēc pāris gadiem tā būs un bērniem rūpniecības zonā vairs nevajadzēs mācīties.
Kā solīts, ir nodrošināts atbalsts ģimenēm ar bērniem, piemēram, brīvpusdienas, ceļa izdevumi, jaundzimušo pabalsti, izveidoti bērnu rotaļu laukumi. Populāri lēmumi ir algu fonda palielināšana par 7% visiem pašvaldībā strādājošajiem, kā arī 50% piemaksa no algas, dodoties atvaļinājumā. Taču bijuši arī nepopulāri lēmumi, piemēram, krievu plūsmas 10. klases slēgšana nepietiekama skolēnu skaita dēļ, Ministru kabineta noteikumu atbalstīšana, nosakot, ka patērētā un uzrādītā ūdens starpība Aizkraukles daudzdzīvokļu mājās jāmaksā iedzīvotājiem, 5000 eiro liela pašvaldības dzīvokļa īrnieces parāda segšana no budžeta līdzekļiem.
Siltināšana apstājusies
Paveikts Spīdolas ielas labiekārtošanas projekts, pie dzelzceļa stacijas iekārtots stāvlaukums, šovasar darbi gaidāmi Gaismas un Jaunceltnes ielā. Autoceļa Aizkraukle—Aizpuri seguma atjaunošanu nav izdevies panākt, jo līdzekļus valsts tam tomēr nepiešķīra.
Sporta jomā ir daudz vairāk pasākumu un iespēju nekā pirms četriem gadiem. Nav izdevies rekonstruēt stadiona tribīnes, tomēr tehniskais projekts ir izstrādāts.
Vai solījums “Turpināt novada mazo projektu konkursu “Aizkraukles novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana”” nav miris? Leons Līdums teic, ka nē, sākotnēji tika sludināts konkurss, jo bija bažas, ka pieteikumu būs tik daudz, ka visiem nepietiks līdzekļu, tomēr pēdējos gados konkursu sludināt nav nepieciešams — tiek atbalstīti visi biedrību iesniegtie projekti. Ik mēnesi notiek arī uzņēmēju tikšanās, reizi gadā — Pārnovadu uzņēmēju dienas.
Bija arī solījums “Izveidot konsultatīvu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem mājokļu siltināšanas un apsaimniekošanas jomā. Turpināt atbalstīt māju energoefektivitātes pasākumus saskaņā ar esošajiem saisto-
šajiem noteikumiem”. Taču pašvaldības uzņēmumam “Lauma A” tika liegts turpmāk uzņemties starpnieka lomu un finansiālas saistības māju siltināšanas pasākumos. Atbalsta sistēma nav izveidota, jo, pēc mēra skaidrojuma, saraksta kandidāts, kurš to apņēmās izveidot, mainīja dzīvesvietu. “Tomēr esam atbalstījuši seminārus par energoefektivitātes jautājumiem,” stāsta Līduma kungs.
“Būtu kaut viens urbums!”
Tika solīts ierīkot publiski pieejamas dzeramā ūdens ņemšanas vietas “Ziedos”. Kooperatīvās sabiedrības vadītāja Tatjana Cvetkova stāsta, ka bija plānots ierīkot piecas dziļurbumu akas, izpilddirektors katru gadu solot, ka “nākamgad būs”, taču arvien nav. Būtu kaut viens urbums! Solījumu sarakstā pašvaldība apņēmās turpināt ielu seguma uzlabošanu, taču grants segums uzlabots tikai vienā ielā. “Kad piezvanu un lūdzu, tad ziemā ielas notīra. Pašvaldībā bieži atbild — tas nepieder mums, tur mums nav nekādas daļas, bet gribētos lielāku atsaucību, vēlētos, lai domē saprot, ka “Ziedos” arī dzīvo nodokļu maksātāji. Nav atsaucības arī soliņu un smilšu—sāls maisījuma kastu izvietošanai.”
Leons Līdums atzīst, ka solījums par dziļurbumu izveidošanu esot bijis pārsteidzīgs un tie nav izveidoti, jo radušies blakus apstākļi, par kuriem iepriekš nav bijis zināms.
Nepieļaut veselības aprūpes pakalpojumu samazināšanu, atbalstīt jaunu ieviešanu — diemžēl dažu pakalpojumu vairs nav. Slimnīca tomēr ir atbalstīta, ļaujot pašvaldībai izmaksājamās dividendes izmantot attīstībai, to izmaksu atliekot uz vēlāku laiku.
Visus solījumus te nevaram iekļaut, bet kopumā liela daļa Vidzemes partijas saraksta solījumu tiešām ir izpildīti. Tas saistāms ar to, ka Līduma kungs, būdams pašvaldības vadītājs arī iepriekšējā sasaukumā, spēja solījumu sarakstā iekļaut reāli izpildāmus darbus. Viņš teic, ka populisma nebūšot arī nākamajā solījumu sarakstā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē aktīvi gatavo sarakstus

Kategorijas