Staburags.lv ARHĪVS

Ar azartu, krāšņos tērpos un izrotātām automašīnām

Guna Mikasenoka

2017. gada 7. marts 00:01

119
Ar azartu, krāšņos tērpos un izrotātām automašīnām

Gaidot Starptautisko sieviešu dienu, sestdien aizvadīts Latvijā jau devītais Sieviešu dienas rallijs. Tajā piedalījās arī Aiz­kraukles reģiona pārstāves.

Ralliju organizēja biedrība “Notikumu aģentūra”, un šogad sasniegts jauns dalībnieču skaita rekords — piedalījās 723 ekipāžas. No austrumiem jeb no Jēkabpils virzienā uz Seci, Aizkraukli un tālāk uz Rīgu devās 352 ekipāžas, savukārt no rietumiem jeb Tukuma virzienā uz Rīgu — 371. Tā kā vienā automašīnā vidēji bija trīs vai pat četras dāmas, kopā braucienu izbaudīja ap trijiem tūkstošiem sieviešu.
Aizkrauklē, pie “IGA centra”, kur dalībnieces aploksnē saņēma tālāko uzdevumu, “Staburags” sastapa arī vairākas Aizkraukles reģiona pārstāves. 
“Šajā rallijā piedalījos ceturto reizi, divas līdzbraucējas — otro, bet viena — pirmo reizi,” stāsta komandas “Smalkais stils” pārstāve Dace Kalnozola no Sērenes.  “No Jēkabpils izbraucām ar 89. starta numuru un no 352 ekipāžām izcīnījām 54. vietu. Jēkabpilī apmēram pusotras stundas laikā bija jāsameklē ap 30 kontrolpunktu, ap 10 nepaspējām atrast, jo pietrūka laika. Jēkabpilī laiku zaudējām, pie dzelzceļa pārbrauktuves gaidot, kamēr garām pabrauks trīs vilcienu sastāvi. Pēc tam braucām līdz Salai un caur Staburagu līdz Secei, grants ceļi bija diezgan slikti, izdangāti, tām ekipāžām, kas brauca aiz mums, bija daudz grūtāk nekā mums, daža mašīna pat iestiga. Pa ceļam bija jāveic arī jautras atrakcijas, piemēram, Staburagā ar pistoli šāvām mērķī, bet Daugmalē bija jāsit ar āmuru pa dēli, lai smagsvara priekšmets aizlidotu uz mērķi. Iepriekš bijām reģistrējušās sistēmā, un organizatori sekoja līdzi, lai tiktu ievēroti sacensību noteikumi. Piemēram, nedrīkstēja pārsniegt ātrumu.”
Komanda “Dzeltenās tulpes”, kurā piedalījās Santa Miezīte no Jaunjelgavas ar draudzenēm, no Jēkabpils izbrauca ar 180. starta numuru un finišēja 185. “Tie bija ļoti lieli bezceļi, īsts pārbaudījums, īstais apzīmējums būtu “Stipro brauciens”,” stāsta Santa. “Braucām pirmo reizi, domājam, ka ceļi tomēr varēja būt labāk izvēlēti, jo citu ekipāžu automašīnas pat devās atpakaļ, par ko tika diskvalificētas, dažai mašīnai pārplīsa riepa. Man stāstīja, ka rietumu virzienā ceļi bija daudz labāki. Rallija posmā  varēja būt vairāk dažādu atrakciju. Pats interesantākais bija gatavošanās, kopābūšana, tērpu darināšana, mēs ar tādu azartu tamborējām cepurītes un šallītes!”
“Mēs no Jēkabpils izbraucām ar 284. starta numuru,” stāsta skrīveriete Arita Borzova, kuras viena līdzbraucēja Sandra Šnepste arī bija no Skrīveriem. “Pārstāvējām uzņēmumu “Silvanols” un braucām pirmo reizi, turklāt ar jaunu mašīnu. Posmā no Jēkabpils jau sākās bezceļi, bet vislielākās dubļu risas bija Staburaga pagastā. Daža ekipāža pat neriskēja braukt. Mūsu mērķis šoreiz nebija uzvarēt, bet gan veiksmīgi finišēt, ko arī gandarītas, emociju pārpilnas izdarījām. Citu gadu rallijā brauksim atkal, tikai ar vecāku mašīnu!” ◆