Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

2017. gada 3. marts 00:01

(42. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
345. diena
Šodien dodamies uz Mīlestības tuneli. Vilcieni uz turieni aizved par 30 centiem, bet drīzākais ir četros pēcpusdienā. Tagad ir deviņi rītā. Busiņi brauc uz mūsu ciemu reizi pusstundā, bet tie maksā eiro katram. Vienmēr sekojam līdzi GPS vietām, kur braucam, ja nav liela pilsēta. Šoreiz, kad kāpjam ārā, šoferis sadusmojas, jo, redz, kāpjam nedaudz tālāk par pieturu, līdz kurai esam samaksājuši. Kartē viss rādās ok. Kāpēc jāizkāpj ciema sākumā, ja var kāpt ārā centrā?
Vēl vairāk vīru “uzvelk” tas, ka nezinām ukraiņu valodu. Tas arī mūs jau sāk kaitināt.
Ciemā nokļūstam līdz vajadzīgajai vietai. Norādes ir visās malās, tā ka viegli to atrast.
Kas ir Mīlestības tunelis? Tas ir dabas fenomens. Mazie kociņi, kas iekļauj sliedes, pa kurām senāk kursēja vilciens, izveidojuši tuneli.Tas izskatās vienreizīgi! Vasarā zaļš, rudenī sarkans un ziemā balts. Lai tuneli izbaudītu, jāiet vien pa sliedēm un jāapbrīno, kā koki tevi iekļauj. Pirms paša Mīlestības tuneļa mūs uzrunā sieviete, kas pārdod suvenīrus, un aicina atstāt somas pie viņas — lai pastaiga ir daudz jaukāka. Forši! Ejam tunelī. Šādi Mīlestības tuneļi kopumā esot trīs visā pasaulē. Mums ir lieliska izdevība pabūt vienā no tiem! Rīta agrumā cilvēku vēl nav ļoti daudz, tāpēc izdodas arī skaistas bildes. Vēlāk sanāk vairāk apmeklētāju un grūtāk virzīties pa šo tuneli. Sliedes ved ļoti tālu, un paši koki arī saauguši bezgalīgi. Ejam un baudām to. Uz sliedēm sauļojas dažas čūskas. Uzsienam Latvijas karodziņu vienā no kokiem šajā burvīgajā tunelī. Latvieši, ja dodaties uz šo vietu (20 km no pilsētas Rivnas Ukrainā), tad ziniet — karodziņš ir labajā tuneļa pusē netālu no ieejas Arčas acu līmenī.
Vieta ir apbrīnojama. Tiešām kā pasakā!
Atgriežamies no tuneļa un nopērkam pāris suvenīru par 30 centiem no sievietes, kas sargāja mūsu somas. Kāds vīrs, uzzinājis, ka esam no Latvijas, steidz nofotografēties ar mums. Pajautājam vīram, vai viņš nezina kādu, kas taisa “samenīti” mājās. Būtu interesanti kaut ko tādu nogaršot un pacienāt mūsu mīļos — pilsētā “samenītes” brūvētājus nevarēs atrast. Vīrs aizskrien un pēc laiciņa atnes 0,3 l pudelīti par 80 centiem. Viņa draugs to taisot. Super!
Viņš pastāsta, ka Ukrainā ir daudzi nacionālisti, tāpēc viņiem nepatīk, ka viņu valstī runā krieviski. Tādu ideju kā tūrists, kas runā krieviski, viņi vispār nav iedomājušies. Tepat pie Mīlestības tuneļa notiek arī kāzas — redzam tās ukraiņu stilā. Vienas pēc otrām.
Kad esam sasmēlušies kārtīgu mīlestības devu, dodamies uz Rivnu.
Tā ir liela pilsēta. Sajūta tāda, ka visapkārt te ir tirgus — cilvēki tirgojas visās malās! Arī lietoto preču veikalu ir milzum daudz.
Vienā kafejnīcā atsakās mūs apkalpot (protams, valodas dēļ), meklējam citu. Tas labi, jo atrodam superlētu vietu. Pelmeņi, borščs, salāti — viss, kas ir ēdienkartē, maksā 30 — 60 centu. Kafejnīca patiešām skaista!
Šodien paliekam pie ezera teltī. Rītdienas nakti pavadīsim vilcienā uz Kijevu. Stacijā pie kasēm mums pateica, ka nevienā citā valodā ar mums nerunās kā tikai ukrainiski.
Vislielākais prieks par Mīlestības tuneli. Iespaidi paliks ilgi.
349. diena
Šodien ir tā diena, kad beidzot tiekamies. No paša rīta izmantojam iespēju palikt viesnīcā līdz pusdienlaikam, tad jau kārtojamies un esam ceļā. Tā kā šoreiz ne tikai Laines ģimene, bet arī ļoti labi ģimenes draugi brauc satikties, esam kopīgi noīrējuši dzīvokli Kijevā. Tas izmaksā daudz lētāk kā jebkurš lētākais hostelis izmaksātu šīs piecas dienas.
Mums jāsatiek dzīvokļa īpašnieks pulksten divos norunātajā vietā. Protams, mēs kā latvieši esam ieradušies agrāk, bet mūsu cilvēka kā nav, tā nav. Nākas likt telefonā SIM karti (tā ir tikai ārkārtas situācijām) un rakstīt īsziņu, kas nav tik lēti no Ukrainas, kas nav ES. Izrādās, puisis gaida mūs dzīvoklī, nevis norunātajā adresē uz ielas. Nezin kā mēs būtu varējuši atrast dzīvokli, nezinot tā adresi!
Vismaz pati vieta ir ļoti jauka. Tā jau mums viesnīcu īpašnieki bija teikuši — šie dzīvokļi par lētu naudu un bez jebkādas dokumentācijas konkurējot viņus ārā. Jā, tā ir laba lieta. No mūsu viedokļa.
Tagad jāgaida mūsu mīļie. Tieši tad, kad ejam ārā no dzīvokļa un izejam uz ielas — viņi ir priekšā! Re, kā jutām! Un mūsu skaistā atkalredzēšanās!
Iekārtojamies un runājamies par visu, kas šajā ilgajā laika periodā noticis. Izejam arī līkumiņu ārā, lai izbaudītu kaut nedaudz tradicionālo ukraiņu virtuvi. Dodamies uz veikalu un turpinām vakaru dzīvoklītī. Ir jauki.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

Kategorijas