Staburags.lv ARHĪVS

Likumi ir arī jāievēro!

Likumi ir arī jāievēro!

Pēdējos desmit gadus manas dienas rit diezgan nemainīgi, lielākoties rakstot. Arī tagad strādāju pie jaunas grāmatas par Raiņa māsu Līzi. To šobrīd lasu, pārlasu, pielaboju un rudenī varētu pabeigt. Rakstu no rītiem, vakaros ir laiks lasīšanai, līdztekus visam top jauni dzejoļi. Šogad vēl iznāks dzejas krājums “Saule plaukstās”. Priecājos par savu nupat izdoto grāmatu “Dievs, piedod!”. To var uzskatīt par pirmo daļu pagājušajā gadā iznākušajam biogrāfiskajam darbam “Atradene un eņģelis”. Grāmatā “Dievs, piedod!” stāstu par to, kā bērns — meitene atradene — nokļuva čemodānā, kā sieviete pameta bērnu, un kas tālāk notiek ar pašu sievieti. Pagājušajā nedēļā grāmata “Dievs, piedod!” nonāca veikalos, bet atvēršanas pasākums būs pavasarī.
Pagastā jauks notikums bija pašdarbības deju kolektīvu koncerts Valles saieta namā. Cik meitenes ir skaistas un tievas tajos tērpos! Un tie puiši — kā ozoli! Un sievas, kuras jau labos gados, it kā peld pa rudzu lauku, ļoti skaisti! Bet to jau nevar izstāstīt, tas ir jāredz. Atceros, kā pirms gadiem dejotāji sāka, tāpēc varu novērtēt, cik ļoti viņi ir auguši. Cepuri nost, viņu priekšā noliecu galvu. Katru reizi eju uz pasākumiem, un pēc tam ir burvīgs pacēlums.
Atkal lasu par to, ka reorganizē un likvidē skolas. Izglītība mums nolaista līdz pelītēm... Un kā var būt, ka Latvijas galvaspilsētā krievu bērnudārzos vietas ir, bet latviešu bērniem nav? Un tad jāizvēlas krievu bērnudārzs, kur latviešu bērnus pārkrievo, tā ir smalki izstrādāta Kremļa politika. Lauku skolās nevarot nodrošināt izglītības kvalitāti — to bieži uzsver izglītības ministrs, kuram jau sen, vienlaikus ar mani, vajadzēja iet pensijā. Kvalitāti redzam eksāmenu laikā, bet tos vismaz mūsējie Valles bērni nokārto labi. Vēl par to liecina tas, ka liela daļa mūsu bērnu iestājas augstskolās. Mums ir ļoti daudzi teicami skolotāji. Uzskatu, ka nelielais skolēnu skaits klasēs neietekmē izglītības kvalitāti. Tieši mazās klasēs var labāk strādāt, katram pievērst uzmanību, īpaši eksaktajos priekšmetos. Ļoti šaubos, ja 30 bērnu klasē, skolotājas var veiksmīgi iemācīt.
To, kāda šodien ir skolas ikdiena, nezinu, bet domāju, ka skolā jāmaina mācību metodes. Savulaik nekad neuzdevu vēsturi mājās, jo kāpēc skolotājam ir dotas 45 minūtes klasē? Mājās var būt fizika, ķīmija, matemātika. Un nu jau bērni nelasa grāmatas, jo ir darba bur­t­nīcas ar citātiem no grāmatām. Piemēram, Rainis 15, 16 gadu vecumā bija izlasījis Šilleru, Gēti un citus autorus un tā guva savu filozofisko pasaules redzējumu. Tajā pašā laikā viņš sāka rakstīt dienasgrāmatu, tā izkopjot gan rakstības stilu, gan rokrakstu. Grāmatu popularizēšanai pagājušajā nedēļas nogalē Rīgā, Ķīpsalā, notika starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde “Latvijas grāmatu izstāde 2017”. Ja būtu varējusi, noteikti brauktu, diemžēl pašreiz to neļauj veselība. Domāju, būtu ļoti noderīgi turp vest skolēnus, ne tikai vecāko klašu, arī mazos.
Pagājušajā nedēļā uzņēmums “Latvijas piens”, viens no lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas piederēja pašiem, pārdots vāciešiem. Tā nav pirmā, bet kārtējā reize, kad mūsu īpašumus izdāļā ārzemniekiem. Ļoti žēl, ka izpārdod Latviju, jo par kādu nākotni šādā gadījumā varam runāt? Kas šodien ir ar Jūrmalu, cik tā ir latviska, cik pieder Latvijas iedzīvotājiem? Esam maza tauta, un mums atkal jācīnās par savu latvietību.
Rīgas mēram Nilam Ušakovam piemērots 140 eiro sods par Valsts valodas likuma neievērošanu. Ja noteikts, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda, tad tā tam ir jābūt! Ja grib runāt krieviski — runā mājās, ar draugiem, bet oficiāli, lūdzu, valsts valodā. Un kas tas par sodu — 140 eiro?! Ja vēl būtu pusotrs tūkstotis! Rīgas mēram būtu jāatbild arī par uzbūvēto “zelta” tiltu, Krišjāņa Barona ielu, ko izārdījis, un “Maximas” traģēdiju Zolitūdē. Ne jau tikai tā brīža premjeram Valdim Dombrovskim bija jāuzņemas atbildība, pirmkārt, tas bija jādara Rīgas domes priekšsēdētājam ar visu svītu. Protams, arī no valsts puses jāprasa atbildība, kaut vai par celtniecības uzraudzības iestāžu likvidēšanu.
Latvijā trūkst mediķu, ārstiem atalgojums ir zem katras kritikas, nupat izskanēja ziņa, ka Rīgas Dzemdību nama ārsti mazo algu dēļ draud samazināt dežūras vai pat aiziet no darba. Paši sev ministri un deputāti palielina algas, bet par kādu smieklīgu samaksu ir jāstrādā ārstiem? Kāpēc mums trūkst medicīnas māsu? Kāda atbildība gulstas uz mediķiem, un kāds ir viņu atalgojums? Tā ir ņirgāšanās par dakteriem! Kāpēc ārsts, kurš strādā no rīta līdz vakaram, nevarētu saņemt pienācīgu algu, bet deputāts un ministrs var?
Manuprāt, Latvijā svarīgi būtu nodrošināt to, lai nevis tikai pieņemtu likumu, bet arī to ievērotu. Un, pirmkārt, tas būtu jādara pašiem likumu pieņēmējiem — valdības vīriem, deputātiem. Mums taču ir šausmīga korupcija! Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs bija Jaroslavs Streļčenoks, nav saprotams, kā labā iestādes vadītājs visus gadus darbojās. Noteikti ne jau Latvijas. Viņa destruktīvā rīcība valstij nodarīja daudz ļaunuma. Ja likumu ievērotu visi ierēdņi, birokrāti, varas pārstāvji visos līmeņos, korupcija izzustu, daudzas vai pat visas nozares ātri vien sakārtotos un dzīve ietu uz augšu. Mēs varētu dzīvot desmit reižu labāk!
Sācies priekšvēlēšanu laiks, jūnijā būs jāizrauga cilvēki, kam uzticēt novadu vadību. Pašvaldību vēlēšanās novadā izvēlos balsot, spriežot pēc padarītajiem darbiem. Tepat dzīvojot, redzu, kas tiek darīts, izvērtēju un tad izvēlos. Prieks, ja pagastā notiek kaut kas labs. Prieks, ka Valles apkaimē atjauno saimniecības, pabraucot uz Bauskas pusi, var redzēt, ka lauki atgūstas. Par mūsu novadu varu teikt tikai to labāko. Nākamgad Latvijā būs Saeimas vēlēšanas, jau zinu, ka balsošu par Jāņa Bordāna partiju. Tā ir latviska, tajā ir domājoši cilvēki ar konkrētām idejām. Lai nu būtu tā, ka ne tikai runātu, bet arī reāli darītu. Domāju, Latvijā pie varas jābūt jauniem, izglītotiem un gudriem cilvēkiem, nevis bijušajiem komunistiem, funkcionāriem, komjaunatnes vadoņiem. Jau sen laiks amatu atstāt Cimdaram, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kurš tajā iestādē ir kopš deviņdesmitajiem. Manuprāt, vajadzētu mainīt vēlēšanu sistēmu un ieviest iespēju balsot par personībām, nevis par pulciņiem. Cilvēkiem jāiesaistās, jāiet vēlēt, jādomā ar galvu.
Latvieši joprojām brauc meklēt laimi citās zemēs, no tiem laimes meklētājiem tikai daži kā Sprīdītis atgriezīsies mājās. Izkaisām savu tautu, un tomēr manī ir ticība. Lielā mēra laikā 18. gadsimtā nomira puse Latvijas iedzīvotāju, tomēr latvieši izdzīvoja. Esam izturīgi, rūdīti, mēs dzīvosim! Mums tikai jāmaina sava domāšana, jāizkopj ticība savai zemei. Un kāda mums ir zeme! Vajag paraudzīties apkārt — Latvija ir tik skaista!