Vērts redzēt

www.staburags.lv

2017. gada 24. februāris 00:01

Iesaka Iveta Skaba, “Staburaga” korektore

“Braucam skatīties “Odesu!”” aicināja kolēģe, un nedomājot piekritu, jo šo izrādi M. Čehova Rīgas Krievu teātrī vēlējos noskatīties sen.
“Odesa, burvīgā pilsēta...” var lepoties ar bagātu mūžu, šī Raimonda Paula muzikālā fantāzija teātra repertuārā ir jau kopš 2007. gada, veidota pēc ebreju izcelsmes krievu rakstnieka Īzaka Bābela “Odesas stāstiem”. Jāpiebilst, ka arī pašam Maestro Odesa ir nozīmīga, jo tā ir viņa sievas Lanas dzimtā pilsēta.
Iestudējuma darbība norisinās pagājušā gadsimta sākumā Odesā, Moldovankas rajonā, kur dzimis un audzis arī pats Bābels. Kāda tad ir Bābela aprakstītā, Raimonda Paula un režisora Vladimira Zolotara radītā tālaika Odesa? “Tā ir maza pasaule. Tur mīlestība līdz debesīm, kaislības līdz asinīm, draudzība līdz kapa malai un bēres vienmēr augstākajā līmenī... Uz skatuves un virs skatuves karājas balti palagi. Odesā vienmēr mutuļo dzīve, tas ir — veļas mazgāšana! Visur staigā jūrnieki un prostitūtas. Odesa — ostas pilsēta! Lai dzīvo karaļi, labsirdīgie laupītāji, iemīlējušās meitenes, māmiņas gaidībās un skaistuļi matroži! Lai mūžam Odesā un visur uz zemes žūst autiņi, kliedz bērni, zviedz zirgi, ebreji un citas tautas dzied dziesmas, dejo, dzer pašbrūvēto, tirgojas un kaļ dzelzi...”
Izrādei mūziku rakstījis Raimonds Pauls. Pat ja nezinātu, kas ir mūzikas autors, jau ar pirmajiem akordiem var atpazīt Maestro muzikālo rokrakstu. Skaņdarbos arī saklausāmi ebrejiski akcenti. Mūzika palīdz radīt tālaika Odesas atmosfēru, kā vēstīts kādā publikācijā, jau ar pirmajiem akordiem tā rada brīnumu, tā ir kolorīta, fantastiski viegla, ka pat nerodas šaubas, ka tā plūst pa krodziņu atvērtajām durvīm, skan ostas bordeļos un ebreju kāzās.
Izrāde ilgst divarpus stundas, tai ir divas daļas. Pirmā daļa — jautra, bezrūpīga, skan jestra mūzika, šķiet, dzīve ir nebeidzami svētki. Savukārt otrā daļa ir pretstats pirmajai, jo mainījusies politiskā iekārta — arī Odesā valda padomju vara. Drūmi, nežēlīgi, skarbi — tā var teikt par jaunajiem laikiem. Par tādiem kļuvusi arī daļa cilvēku. Agrāk — tādi paši kā citi, taču krasi mainās, līdzko mugurā uzvilkts šinelis, rokās nonāk vara un ierocis. Notikumi uz skatuves saasinās, emocijas sakāpinās ne tikai aktieriem, bet arī vienam otram zālē sēdošajam. Taču izrādes veidotāji neļauj teātri atstāt bēdīgā noskaņojumā. Par spīti visam, dzīve turpinās — dzimst bērni, cilvēki mīl un strādā, zagļi zog, velnišķīgā pilsēta pie jūras dzīvo, un to atkal apliecina Maestro burvīgā mūzika: “Odesa, tu mani apreibināji ar viltus dziru...” “Viss būs labi, ja tā gribēs Dievs,” ne reizi vien izrādes laikā un arī beigās apgalvo viens no personāžiem, un gribas ticēt, ka tā arī būs.
Šajā iestudējumā vienu no galvenajām lomām atveido kolorītais Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons, kura vārds komentārus neprasa. Skatītāji priecāsies par tikšanos ar “UgunsGrēka” zvaigzni Jekaterinu Frolovu. Vienaldzīgiem neļauj palikt Igors Čerņavskis vecā viedā ebreja Gedali tēlā un Aleksandrs Maļikovs, kurš, atveidojot “labo” zagli Bensonu Krīku, brīžiem pat aizkustina līdz sirds dziļumiem. Gribētos izcelt arī ar lielisku balsi apveltīto aktieri Jevgēniju Šuru. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vērts redzēt

Kategorijas