Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2017. gada 24. februāris 00:01

Ārija Āre
***
Nāc līdzās skanēt un ziedēt!
Pavasara skurbumā — noreibsim,
vasaras maigumā — ziedēsim,
rudens krāšņumā — smaidīsim,
ziemas baltumā — apsnigsim.
Nāc līdzās, kopā iziesim
ziedēt, skanēt un nosirmot.

Sarmīte Rode
***
Ne to, kas vakar bijis,
Ne to, ko atnesīs rīts,
Kā trauku, kas vēl neizlijis,
Paņem šo dienu sev līdz.
Sniegā nepazudīs pēdas,
Rītu tumsa nenomāks,
Un, lai kādas būtu bēdas,
Laime tevi atrast nāks.
Laiks ir tikai mirklis šis,
Ko savā sirdī sildi, —
Trauks, kas vēl ir neizlijis,
Ko ar mīlestību pildi.

Gina Viegliņa
Mazliet filozofiski par bijušo
Tur, kur mīlas važas meti,
Dzīve bija murgi, māns,
Vēl joprojām ripo rati,
Kaut jau esmu veca pati,
Tāds ir bijis Dieva plāns.

Līdz pat laikam, zvans kad skanēs,
Ilgas, cerība vēl būs,
Bites augstu liepās sanēs,
Tava balss caur vēju skanēs
Un no jauna vienos mūs.

Maija Vegnere
Sirsniņlaiks
Sirsniņas rītos,
Sirsniņas vakaros —
Visvarenais Valentīns
Sauc mīlas sakaros.

Sirds spilvenā
Un sirds uz galda svecē
Liek mīlas vārdiem
Platā straumē tecēt.

Bet izlīst tie,
Ir tukša laimes krūze.
Ne vienmēr košums
Vēsta īsto dūzi.

Sarmīte Rode
Sapnis
Mēs nekad nekļūsim pieauguši,
Jo zinām, kur dzīvo Pīters Pens.
Mēs nekad nebūsim noskumuši,
Jo pazīstam viens otru tik sen.
Un prieku, ko var dalīt uz pusēm,
Kā maizes ņuku ar medu ziestu.
Un mēs protam kā draugi klusēt,
Ja vajadzētu, kā varoņi ciestu,
Lai tikai uz vienas laipas būtu,
Kad saule pāri Daugavai aust,
Un par rīta atblāzmu kļūtu —
Nekas mums nebūtu par daudz.

Naula Dzirkale
Paaugstinājums
Katras pagales paaugstinājums
Ir lielais skaldāmais bluķis
Pirms tās lielās krāsns mutes.
Pirms tās lielās sadegšanas,
Lai kādam cilvēkam
Kļūtu tad silti
Kā vasarā saulgozī.
Kaut ārā aiz loga
Klaudzina lausks,
Ir zvirbuļiem
Iztraucēts miegs,
Un pāri augstajai
Jumta korei
Krīt aukstuma pārslu sniegs.

Anita Liepiņa
Vēl pulsē
Pāri pār neveiklām īsziņām
Palicis tik daudz neizdzēšamā,
Sirdslaika kalendāros
Tik daudz lapiņu
Nenoplēšamu...
Aprakstītas laikraksta lappušu
visas malas
Ar tavu vārdu.
Gaidot atgriežamies,
Likās — laikam nav gala.
Īsti neticēju,
Ka pastāv kas tāds —
Pāri laikam.
Ķircinot smejot sejā,
Sirdī pulsēja:
Varbūt,
Ja nu tomēr,
Kaut gan...

Anita Liepiņa
Vēstule
no pagātnes
Kāpnes.
Pastkaste.
Aploksne plāna
un marka ar deltaplānu.
Adrese.
Indekss.
Un burti ar izteiktiem līkumiem.
Atveru —
izkrīt lapa,
jūtu pilna līdz
pēdējam sīkumam.
Pieglaužu sejai —
smarža no taviem
skārieniem.
Neticami — pat satrūkstos:
tik droši šķita —
viss pāries.
Gadiem ilgi es slēpusi
patiesību no sevis pašas.
Nepāries, nekad nepāries...

Naula Dzirkale
Sveiciens
To sniegpārslu,
Kas gar logu slīd,
Kā sveicienu es gribētu
Tev šodien aizsūtīt.
Tas neliels pārsteigums
No manas puses būtu,
Kad citas pārslas
Apkārt lidinājas
Un grib pie tavām
Lūpām pieskarties.
Raud mana pārsla,
Rūtij pieplakusi,
Jo vējš ir mainījis
Uz citu pusi.

Maija Vegnere
Ziemīgi
Vējš manas īsziņas
Ar sniega pārslām jauca,
Par tukšām runām
Mīlestību sauca.

Es atkal rakstu
Dažus mīļus vārdus
Un ceru — laiks
Tiem atļaus savu kārtu.

Vēl sastingst tie
Kā sniegpulksteņi agrie,
Bet sirdīs virpuli
Var mīlestība sagriezt.

Gina Viegliņa
Klusums
Pēc dievkociņiem smaržo klusums,
Un mēness gaisma staro, mirdz,
Kā gribējās vēl viņam dzīvot
Un zemi mīlēt šo no sirds.

Mazs eņģelis ar saules matiem
Virs akmens savus spārnus pleš,
Joprojām dievkociņi smaržo,
Kur priežu zarus šūpo mežs.

Guļ pelēks akmens, smaržo klusums,
Un mēness gaisma staro, mirdz,
Balts eņģelis stāv līdzās viņam,
Ko vienmēr mīlējis no sirds.

Anita Liepiņa
Uzmetums
Skolā iemācīja rakstīt uzmetumu,
Tīrraksts lai baudāmāks top.
Ko iesākt ar dzīves apnikumu —
Padoms netika dots.

Es — tavs uzmetums sirdsatvērtībai.
Nez, kāds tīrraksts? Vai glabā vēl to?
Varbūt “sirdsuzmest” apsēstībai
Vēl arvien tev ir jāvergo?

Cilā melnrakstus, lappuses kārto,
Rindo secībā — sējumos sien.
Raksts ir glītāks, kaut vāciņos vāko,
Tomēr tīrāks nav it neviens.

Es — tavs melnraksts kautrajos skūpstos,
Glāstos trīs vēl kur pieskāriens.
Es tavs acu atvaru dzidrums,
kurā iebridis nav vēl neviens.

Naula Dzirkale
Tu pats
Tu man aizliedzi
Ielaist istabā
Sapņus par tevi…
Bet tos nebaida
Gadi, ne tālie ceļi.
Jo kādreiz
Zaļo gaismu
Tu pats tiem devi.

Ārija Āre
***
Es tevi ierakstīšu savā dzejā,
kādā dabas nestā pieskārienā.
Ierakstīšu arī tad, kad pavasara lietus
būs ievu ziedus noskūpstījis.
Es tevi ievīšu vasaras piesaulē,
košajās varavīksnes krāsās,
tās rudenī kļavās uzvirmos
un saulstarus apkārt piebārstīs.
Es tevi aicināšu savā dzejā,
man nebūs vienalga, kur būsi tu —
vai būsi vējā, vai gaismas starā.
Es vienkārši ievīšu tevi dzejā,
lai līdzās saviem likteņa vējiem
sajustu sirdspukstus tavus.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas