Staburags.lv ARHĪVS

Mācīt skolēnus, nevis programmu

Ināra Sudare

2017. gada 31. janvāris 11:13

230
Mācīt skolēnus, nevis programmu

Viens no vārda “revolūcija” skaidrojumiem ir: būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas, apvērsums. Šķiet, tieši apvērsums ir atbilstošākais vārds, kas no 2018. gada sagaida Latvijas skolas, jo pašreizējā iekalšanas sistēma tiks nomainīta ar domāšanas sistēmu. 

Guntara Catlaka vadītais Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir atbildīgs par šīm pārmaiņām izglītībā. “Skolēni ir trenēti uz iemācītu darbību atkārtošanu. Tas ir jāsalauž,” saka Catlaks. Otrs reformas iemesls ir skolas funkciju  maiņa — tā vairs nav vienīgais informācijas avots, jo tagad taču visu vajadzīgo var atrast internetā.

Pozitīva ir  ideja par vidusskolu programmas sašaurināšanu, ļaujot apgūt padziļināti konkrētus priekšmetus, nevis mācīt no visa pa druskai kā tagad. Dažos vārdos sakot, šī reforma  no programmas mācīšanas pāries uz skolēnu mācīšanu. Galvenais — mācīt tā, lai saprot, kāpēc tas ir vajadzīgs un kur to lietot. 

Protams, kā ikkatrām lielākām pārmaiņām, arī šai ir savi klupšanas akmeņi. Viens no lielākajiem varētu būt tieši skolotāji. Daļai grūti mācīt citādi un pieņemt pārmaiņas, īpaši tiem, kuru skolēnu atzīmes, mācot pēc pašreizējās metodes, ir labas. Un kur ņemt profesionāļus, kas varētu iemācīt skolotājiem citādu mācīšanas metodi?

Nākamajā — 2017./2018. — mācību gadā izmēģinājuma kārtā jauno mācīšanas veidu sāks 80 Latvijas skolās 1. un 4. klasē. Papildus apmācīs 6000 skolotāju. Plānots, ka gadu vēlāk pēc jaunās programmas strādās jau visās Latvijas skolās. VISC vadītājs Guntars Catlaks sola, ka skolotājiem tiks doti gatavi mācību materiāli un uz skolām vērot stundas un palīdzēt brauks reformas iniciatores Zanes Oliņas komanda. Šobrīd mācību materiāli tiek izstrādāti, kopumā piesaistot ap 400 dažādu speciālistu.

Šaubas ir par to, vai pārdesmit cilvēku spēs gada laikā apmācīt 6000 skolotāju un konsultēt 80 skolu? Lai reformu veiksmīgi novadītu, komunikācijai ar tās veicējiem vajadzētu ilgāku laika sprīdi, bet diemžēl visu vajag sasteigt — Eiropas naudas izlietojumam atvēlētie termiņi ir pārāk īsi, tāpēc labi gribētā ieviešana praksē var izrādīties daudz grūtāka nekā teorētiski izplānotā.