Vienreiz būsim igauņiem priekšā!

2017. gada 27. janvāris 09:55

Nu vienreiz būsim tos igauņus pārspējuši! Tā varētu teikt par plānotajām Baltijas valstu simtgades svinībām. Jau šogad simtgadi atzīmē Somija, nākamgad apaļš gadskaitlis Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Un, tā kā mums tik ļoti Latvijā visu patīk salīdzināt ar igauņiem, tad reiz nu būsim viņiem priekšā — igauņi savu simtgadi svinēs tikai trīs gadu garumā un tērēs tam 24 miljonus eiro, mēs — piecu gadu garumā un tērēsim tam visam 60 miljonus. Somi ir vēl pieticīgāki un ar visu savu vērienīgo svētku plānu — filmām, festivāliem, grāmatām, konferencēm un sarīkojumiem — plāno iekļauties 19 miljonos.

Ierēdņi gan mierina tās sabiedrības daļas, kas iebilst, ka tas nu ir par traku, jo par šo naudu Latvijā varētu izdarīt ko vērtīgāku, sakarsušos prātus. Jo neba visi 60 miljoni tikšot ņemti no valsts budžeta. Tā ir tikai puse — 32 miljoni, pārējie 27 miljoni atrasti jau esošajos ministriju un valsts iestāžu budžetos, kas gan patiesībā tā pati valsts nauda vien ir, kā arī nāks no citiem avotiem.

Kultūras ministrijas mājaslapā atrodams nacionālais pasākumu plāns 2017.—2021. gadam uz 18 lapām ar gandrīz trīssimt pasākumiem. Lasot to visu, pie piektās, sestās lapas raibs gar acīm metas. Tikšot uzņemtas 16 filmas, izdos vairākus desmitus grāmatu, rīkos konferences, kongresus, būs katalogi, enciklopēdijas, izstādes, ceļveži un daudz kas cits taustāms, klausāms un skatāms. Draudzēsimies ar sadarbības partneriem, vedot izstādes, filmas, projektus, koncertus pat uz tādām tālām zemēm kā Indija. Būs arī daudz dāvanu Latvijai dzimšanas dienā — pastmarku sērijas, Morzes ābeces kodā šifrēti apsveikumi, konkursi, videosižeti un daudz kas cits. Šis tas no nacionālā pasākumu plāna tiks īstenots arī dažās Latvijas pilsētās, un pa kādam reģionālajam pasākumam sola rīkot arī mūsu pusē. Viss pārējais — pašvaldību un vietējo kultūras dzīves bīdītāju rokās. Plānos un sarakstos gan iekļauti arī tādi pasākumi, kas notiek katru gadu vai domāti ļoti šauram cilvēku lokam, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku parādes, ordeņu dalīšana, Saeimas svinīgās sēdes, Muzeju nakts un atvērto durvju diena Saeimā.

Šī simtgades svinību plānošana man atgādina tādu zelta podu, no kura kādu riekšavu grib pagrābt daudzi, katram pasākumam piekarinot simtgades birku. Taču no svētkiem ātri nogurst un beigās paliek tikai tukšs pods un mieles. Nesaku, ka svētki nav jāsvin, tas noteikti jādara, jo īpaši mūsu valsts simtgadē. Un to noteikti var izdarīt skaisti, vērienīgi, radot ko atmiņās un arī dabā paliekošu īsākā laikā un par mazāku naudu. Taču vilkt to piecus gadus, tērējot 60 miljonu, šķiet izšķērdīgi. Lai gan Latvijā tas kļuvis gandrīz vai par normu — zelta Dienvidu tilts, Nacionālā bibliotēka, Parex banka, “Liepājas metalurgs”...

Staburags.lv ARHĪVS

Vienreiz būsim igauņiem priekšā!

Kategorijas