Staburags.lv ARHĪVS

Viss laiks atdots dejai

Sandra Pumpure

2010. gada 3. septembris 09:17

2265
Viss laiks atdots dejai

Latvijas vicečempioni sporta dejās jauniešu grupā — koknesiete Dana Jākobsone un bebrēnietis Marts Puniņš — jauno sezonu atklāja pasaules sporta deju festivālā Vācijas pilsētā Štutgartē. Tagad jaunieši gatavojas Eiropas sporta deju čempionātam Dānijā, kur viņiem vienīgajiem dota iespēja pārstāvēt mūsu valsti šajā nozīmīgajā pasākumā. Tas panākts ar lielu darbu.

Dana un Marts dejo kopš 1. klases Kokneses vidusskolā, bet kā pāris sāka to darīt vēlāk. Viņu pirmā skolotāja bija Ingūna Kalniņa. Dana stāsta, ka sporta dejas dejojusi māsa un viņai tas ļoti paticis! Mūzika, elegantie dejas soļi un, protams, skaistie tērpi. Tagad māsa vairs ar to nenodarbojas, bet Danai dejošana kļuvusi par galveno dzīvē.
Marts atzīst, ka šī nodarbe viņam savulaik nav patikusi un dejot sācis vairāk mātes ietekmē. Sarunā iesaistās viņa un stāsta, ka jau mazotnē dēlam atklājusi dotības dejošanā, tāpēc “bīdījusi” viņu šajā virzienā. Varbūt tas ir arī kāds līdz galam nepiepildīts vecāku sapnis.
Pamatīgi “pamati”
Vairākus gadus  Dana un Marts apmeklēja nodarbības sporta deju centrā   “Aizkrauklīte” pie Aināra Kārkliņa. Abi jaunieši vienprātīgi atzīst, ka skolotājs Kārkliņš viņu dejotprasmei ielicis pamatīgus “pamatus”. Tieši tādēļ tagad sasniegts tik daudz. Tas gan prasījis smagu darbu, jo treniņi bijuši bieži un gandrīz katras brīvdienas aizvadītas sacensībās. Dana un Marts stāsta, ka viņiem gājušas secen daudzas izklaides, ko baudījuši vienaudži. Viss laiks atdots dejai.  
Tā kā Dana, Marts un arī viņu vecāki saprata, ka dejošana ir abu nākotne, kopīgi nolēmuši — meistarība jāattīsta. Tāpēc tagad viņi jau trīs gadus pārstāv Rihteru deju skolu Rīgā. Galvaspilsētā viņi mācās arī vidusskolā, katrs gan savā. Toties vairs nav jābraukā uz treniņiem Rīgā.  
No pēdējiem līdz pirmajiem
Marts atceras, ka, rādot savu sniegumu jaunajā deju skolā, viņi prasmju ziņā bijuši vissliktākie. Tomēr pēc pusgada abi jaunieši jau tikuši līdz finālam. Savā “paspārnē” abus paņēma nu jau aizsaulē aizgājušais sporta deju lielmeistars Imants Rihters. Sākumā bija grūti iejusties citā vidē un lielpilsētā, bet viņi ātri mācījās. Danu un Martu trenēja arī viens no savulaik labākajiem Latvijas dejotājiem Roberts Nemiro, kuru daudzi pazīst pēc televīzijas šova “Dejo ar zvaigzni” .
— Skolotājs Rihters labprāt strādāja ar bērniem no laukiem. Viņš teica, ka viņi novērtē daudzas lietas, kam citi varbūt nepievērš tik lielu vērību. Imants Rihters bija prasmīgs treneris, labs organizators un lielisks cilvēks, — stāsta Marta māte Ieva Puniņa.
Marts atceras, ka Rihtera kungs reiz jautājis, vai viņš vēlas kļūt par čempionu. Zēns atbildējis, ka nezinot. Tad skolotājs teicis, ka tā nav pareiza atbilde. Tagad Marts zina pareizo atbildi, jo vēlas kļūt par čempionu. Tāpēc abi jaunieši ļoti daudz strādā. Treniņi ir vai katru dienu vismaz pa trijām stundām, jāapmeklē arī privātstundas.  Izklaidēm atkal nepietiek laika. Dana un Marts gan teic, ka retajās ballītēs, uz kurām viņi dodas, izdejoties neiznāk. Pārējie baidās ar viņiem dancot, jo zina, cik labi viņi to prot.
Trenējas arī Austrijā
Šobrīd šis dejotāju pāris startē Latvijas izlasē un iekļauts sešu finālistu sastāvā. Viņi dejo standarta, latīņ-amerikāņu un desmit deju programmu. Šīgada reitingā Dana un Marts ieguvuši lielāko punktu skaitu visās programmās savā grupā. Viņi veiksmīgi startējuši ne tikai Latvijas, bet daudzos starptautiskos deju festivālos un konkursos vairākās valstīs.
Šobrīd jauniešu treneris ir Rihards Dūša, bet viņi dodas mācīties arī pie izslavētā trenera Odegarda Lasses uz Austriju. Ja vēlas starptautisku atzinību, jāgūst plašāka pieredze. Tāpēc arī jāpiedalās sacensībās ārvalstīs, un dažkārt nepietiek ar treneriem Latvijā. Tas šķiet skaisti — būt tik daudzās valstīs! Dana un Marts gan pasmaida, ka šajos braucienos viņi redz tikai lidostas, viesnīcas un sacensību vietu...
Vecāki — vislielākie atbalstītāji
Tomēr tam visam ir otra, praktiskā, puse — nauda. Tas ir ļoti dārgs sportaveids, jo jāmaksā  par treniņiem, piedalīšanos sacensībās, jāparedz ceļa izdevumi un nauda tērpu šūšanai. Latvijas sporta deju federācija apmaksā ceļa izdevumus, ja dodas uz tās pārstāvētajām sacensībām, bet pārējie tēriņi ir jauniešu vecāku ziņā. Viena treniņa stunda ārvalstīs maksā vismaz simts eiro. Dana stāsta, ka arī kleitas jāizraugās, ņemot vērā pasaules modes tendences, lai būtu pamanāmas un izceltu dejotāju. Tās arī bieži jāmaina, dažkārt vienās sacensībās divas reizes. Šos tērpus nevar iegādāties veikalā vai pats uzšūt. Rīgā ir tikai daži saloni, kuros piedāvā šo specifisko produkciju. Martam skroderis bija jāmeklē pat Krievijā, jo Latvijā neviens atbilstošus tērpus nevarēja uzšūt.
Tomēr apstāties tagad vairs nevar, jo jaunie talanti sasnieguši tik daudz. Liels palīgs Martam ir viņa vecākais brālis Māris. Viņš pirmais steidz palīgā, lai nokārtotu dažādus organizatoriskus jautājumus vai aizvestu pāri uz sacensībām.  
Jau pēc mūsu sarunas Marts pasaka frāzi, kas kļuvusi par viņa dzīves vadmotīvu: kas cenšas, tas sasniedz iecerēto.