Staburags.lv ARHĪVS

Melnās piektdienas sindroms

Ināra Sudare

2017. gada 13. janvāris 09:42

211
Melnās piektdienas sindroms

Šodien ir melnā piektdiena, un māņticīgajiem tā saistās ar kaut ko negatīvu, nelaimi nesošu, neizdošanos.  Man šķiet, ka melnās piektdienas sindroms mūs vajā arī jebkurā citā laikā. Piemēram, gandrīz ikkatrā laikraksta izdošanas dienā redakcijā atskan zvans — lasītājs kārtējo reizi nav saņēmis avīzi, savukārt kāds cits savā pastkastītē saņēmis trīs vienādus izdevumus. Un es nekā nevaru saprast, kā tā var strādāt, ka regulāri vai nu klientu serviss vai pasts nepilda savus darba pienākumus vai arī pilda, cik pavirši vien var. Un es kārtējo reizi gribu piesaukt Norvēģijas pasta (kur strādā daudzi latvieši) darbinieku attieksmi pret klientu — ja tiek ziņots, ka avīzi nav kāds saņēmis, tūliņ kāds cits cilvēks brauc (mans paziņa toreiz brauca ap 100 kilometru) un nogādā klientam avīzi. Jo klients maksā pasta izdevumus, lai viņam noteiktā laikā tiek piegādāta avīze. Savukārt pie mums  valda attieksme: sakiet paldies, ka jums vispār kaut kad piegādā!

Mana melnā piektdiena ir, kad dodos uz veikalu. Parasti uz “Maximu”. Darbdienās tas iegadās laikā, kad plauktos tiek izvietotas nocenotās preces. Un tad man ir žēl, ka neesmu miljonāre, jo dažkārt nākas skaitīt centus, lai kaut ko varu iegādāties ne tikai sev, bet arī kolēģei. Bieži esmu aizrādījusi, ka pārdevēja čekā iesitusi lielāku cenu, nevis to, kas norādīta uz preces. Negribu gan vainot pārdevējas, saprotu, ka atlaižu sistēma nav īsti sakārtota vai tīšām tā noregulēta, jo kā tad izskaidrot biežās kļūdas? Taču uzņēmuma vadībai varbūt vajadzētu pārdevējām iemācīt pateikt ne tikai “labdien”, bet arī “atvainojiet, kļūdījos”, nevis, piemēram, gadījumā, kad 35 centu vietā man paņem 53, uz aizrādījumu nobrēkt: “Ko es tur varu darīt? Un kam tad lai es to saku?” Tādos brīžos jūtos kā pēdējā sīkstule un kašķe, kas piedevām vēl aizkavē rindu.

Savukārt manai paziņai melnā piektdiena bija tad, kad janvāra otrajā darbdienā viņa, sāpju mocīta, ar norīkojumu devās uz poliklīniku, lai pierakstītos pie traumatologa, bet viņai lika piezvanīt februāra sākumā, jo kvotas beigušās. Ak, jā, par pilnu samaksu viņa varēja pierakstīties pēc divām nedēļām.

Astrologs Kristaps Baņkis, kurš pēta melnās piektdienas, atsūtījis ieteikumus arī šodienai. Cita starpā teikts, ka šodien ir Saules cikla no­slēguma jeb 30. diena. 

Pēc viņa ieteikuma es šodien neuztraukšos, ja man saplīsīs apģērbs vai notrūks un aizripos poga, jo tas nozīmēšot atbrīvošanos no šķēršļiem un sarežģījumiem.

Varbūt šī recepte līdzēs arī citās dienās?