Turpinām minēt un cerēt

2017. gada 3. janvāris 07:35

104

Ir atkal jauna gada sākums — ar jaunām cerībām, apņemšanos, solījumiem sev un citiem. Šajā laikā ir tik ierasts prognozēt, kā mums visiem klāsies tuvākajos 12 mēnešos. Šo cerību par labāku nākotni cenšamies saklausīt Valsts prezidenta un Ministru prezidenta gadumijas uzrunās televīzijā, ekonomistu vērtējumā un pat zvaigžņu tulku skaidrojumos.

Ministru prezidents Māris Kučinskis atgādināja, ka valdībā nevienam nav brīnumnūjiņas un jau rīt ap pusdienas laiku nekādus labumus gaidīt nevar. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja katram sevī meklēt prasmes un spējas. Viņa runa televīzijā šogad atšķīrās no citu gadu valstsvīru teiktā — tajā iesaistījās arī prezidenta kundze, un tas bija patīkami, radot mīļuma un ģimeniskuma izjūtu.
Tomēr kā allaž — daudz runu, bet nekā konkrēta. Piesardzīgs par atnākušo Gaiļa gadu bija Latvijā zināmais astrologs Andris Račs. Būs gan konflikti, gan miera periodi, bet vienmēr jau jābūt cerībai, ka viss izvērtīsies labi. Turklāt vairāk vajagot domāt labas domas, jo nav šaubu, ka vārdi materializējas. Ja sliktu gaidīsim, tas arī atnāks, un tad varēsim teikt, ka tā jau iepriekš prognozējām.

Gluži kā astrologs, nekonkrēti ir arī finanšu jomas eksperti. Piemēram, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs savās publikācijās atzīst, ka neko spožu, bet vienlaikus arī neko briesmīgu šajā jomā nesagaidīsim. Mērķis — tuvināt Latvijas dzīves līmeni Rietumeiropas rādītājam — paliek spēkā, bet tas nenotiks automātiski. Viņš arī piebilda, ka tas, vai Latvija pārskatāmā nākotnē sasniegs savu mērķi, pamatā atkarīgs no prasmīgas stūrēšanas — izglītības, veselības aprūpes, valsts pārvaldes kvalitātes un uzņēmējdarbības vides. Pēc ekonomista teiktā — ne jau Brisele, Vašingtona vai Maskava lems par piemērotāko veselības aprūpes finansēšanas modeli, motivējošu skolotāju atalgojumu un godīgu un saprotamu tiesisko vidi. Tas viss ir mūsu pašu darbību un bezdarbību rezultāts.
Realitātē mūs atgriež ikdiena, kas arī šogad iesākusies ar jaunām nodokļu izmaiņām un daudziem sociāliem atbalsta pasākumiem. Kurš svaru kauss smagāks? Grūti izvērtēt, jo daļa solīto labumu tā arī palikuši uz papīra. Lai arī izskanējusi no ministru mutes, daža laba iecere no vārdiem tomēr nav materializējusies darbos. No pēdējā laikā lasītā plašsaziņas līdzekļos iepatikās intervija ar sabiedriski aktīvo latvieti Ievu Branti. Tajā viņa saka: “Ja tu dzīvo valstī, kas ar tevi rēķinās tikai brīdī, kad no tevis ir vajadzīgas nodokļu iemaksas, pretī nedodot šo drošības sajūtu, tad mēs nevaram runāt par abpusēju sadarbību.” Tā ka labākais jaunā gada vēlējums — nesoliet neko, bet domājiet vairāk par sadarbību!

Staburags.lv ARHĪVS

Turpinām minēt un cerēt

Kategorijas