Staburags.lv ARHĪVS

Kurš lielāks shēmotājs?

Agita Grīnvalde-Iruka

2016. gada 23. decembris 10:05

267
Kurš lielāks shēmotājs?

Nevar saprast — priecāties vai raudāt par Ziemassvētku dāvanu, kuru mums šīs nedēļas sākumā sagādāja Saeima. Tās ir izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļu likmēs un atceltie noteikumi par obligāto sociālo iemaksu veikšanu no minimālās algas tiem, kuri strādā nepilnu slodzi. Atcelti desmit dienas pirms to stāšanās spēkā. Skumji, bet “bardaks” nodokļu jomā Latvijā jau pat vairs nepārsteidz, lai gan sanikno un arvien biežāk liek bezspēkā nolaist rokas, lasot ziņas par kārtējo slēgto vai uz Igauniju pārcelto uzņēmumu. Un rada pārliecību, ka lielākie shēmotāji Latvijā nav uzņēmēji, kā labpatīk domāt varasvīriem un Valsts ieņēmumu dienestam, bet tieši otrādi. Jo nav jau runa par to, ka nav jāgādā par cilvēku sociālo aizsardzību, bet gan par to, kā mūsu valstī pieņem būtiskus lēmumus.

Tuvojoties brīdim, kad likuma norma stāsies spēkā, daudzi uzņēmumi, tajā skaitā arī Aiz­krauklē, jau bija pārplānojuši darba organizāciju un brīdinājuši nepilnas slodzes darbiniekus par darba attiecību pārtraukšanu. “Latvijas gāze” Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniedza pieteikumu par kolektīvo atlaišanu, atbrīvojot vairākus simtus cilvēku laukos, kuri pārdeva gāzes balonus. Tagad, kad desmit dienas pirms jaunā gada nosacījumi atcelti, ko darīt šiem uzņēmumiem un darbiniekiem? Ne velti šobrīd aktuālākā anekdote ir par uzņēmēja ikrīta zvanu Valsts ieņēmumu dienestam ar jautājumu — kādas šodien nodokļu izmaiņas?

Kad vēl oktobrī un novembrī uzņēmēji skaļi iebilda pret plānotajiem grozījumiem, valdībā norādīja — likuma grozījumi pieņemti jau 2015. gada nogalē, un jums bija pietiekami ilgs laiks tiem sagatavoties. Taču jau brīdi vēlāk ziņoja, ka izmaiņas tomēr būs jāatceļ, jo Valsts ieņēmumu dienests vēl nav gatavs to administrēt. Rodas jautājums — vai šai iestādei nodokļu grozījumi bija jaunums un šī gada laikā tiem nevarēja sagatavoties? Ja tā, tad mums tāda iestāde Latvijā nav vajadzīga! Manuprāt, tā gan bija tikai tāda vainīgā meklēšana, lai pašiem kaunpilni nebūtu jāatzīst, ka likuma norma pieņemta, absolūti neizvērtējot ietekmi un sekas. Premjers Māris Kučinskis gan mēģināja spēlēt labo zēnu, sakot — kādam noteikti par to būs jāatbild, nevar taču pieļaut, ka janvārī situācija kļūst nekontrolējama, jo cilvēki nezina, vai viņiem būs darbs, vai nebūs samazināta alga vai kādas citas izmaiņas. Patīkama atklāsme, bet vai arī tā nenāca par vēlu? Vai, pieņemot šo likuma normu, tajā brīdī tas viņam prātā neienāca?

Politologi, vērtējot šo situāciju, norādīja, ka tik drīza atgriešanās pie nodokļu jautājuma liecina par nekvalitatīvi sagatavotu budžetu. Jānis Ikstens bija skarbs: “Viss ir salaists dēlī!” Šajā mirklī gribas jautāt — uz ko jūs cerat nākamajās vēlēšanās, mīļie deputāti? Uz vēlētāju īso atmiņu?