Staburags.lv ARHĪVS

Aigars Lūsis: "Nolēkt no tilta ar gumiju ir vieglāk, nekā nospēlēt teātrī"

Imants Kaziļuns

2016. gada 22. decembris 17:42

2226
Aigars Lūsis: "Nolēkt no tilta ar gumiju ir vieglāk, nekā nospēlēt teātrī"

Ar kafiju un sautētiem kāpostiem decembrī 20 gadu jubileju nosvinēja Skrīveru amatierteātris. Dāvanā sev un dzimšanas dienas viesiem skrīverieši dāvāja vienu no biežāk spēlētajām, aktieru un skatītāju iecienīto Paula Reimana lugu “Krustmāte Jūle no Tūles”.

Juris Kalvišķis, Skrīveru teātra režisors, par aktieru trupu un Skrīveriem teic, ka vispirms tā ir vieta, kurā viņš satiekas ar domubiedriem. “Brīnišķīgs kolektīvs, ar kuru kopā jūtos gaidīts, kā mājās. Cilvēki cenšas izpildīt visu, ko vēlos, un varbūt reizēm manas prasības ir nepamatoti augstas, bet tās ir sasniegtas. Atlasot katram aktierim piemērotu lomu, noder iegūtās zināšanas psiholoģijā. Jūtu, ko viņš var, pat ja pašam tā nešķiet. Arī tagad, sākot darbu pie igauņu autora Ardi Līvesa darba “Infarkts” iestudējuma, kurā uzsvērtas cilvēku attiecības. Tā būs kamerizrāde, kurā skatītājs daļēji piedalīsies norisē. Pirmizrāde iecerēta Teātra dienā — 27. martā.”

Gados jauns, bet ar lielu amatierskatuves pieredzi ir Aigars Lūsis. “Kad jautā, ko man nozīmē teātris — vispirms tas ļauj iepazīt sevi, uz ko esmu spējīgs. Tāda kā sevis atklāsme. Nolēkt no tilta ar gumiju ir vieglāk, nekā nospēlēt teātrī. Lecot, ja ilgi domāsi, kāds no muguras pagrūdīs, bet uz skatuves jākāpj pašam. Bailes jāpārvar sevī,” par savu pieredzi stāsta Aigars.

Aigars Lūsis atceras arī pāris jautru situāciju,  kas gadās negaidīti un tāpēc ir īpaši smieklīgas. “Skorderdienās Silmačos” aizmirsts  krāsnī ielikt dinamītu. Sprādziens bija, viss, kā nākas, bet skatītāji tā arī neredzēja, ka spridzekli kāds vispār būtu licis.

Visu rakstu lasiet 20. decembra "Staburaga" numurā.