Ja no laukiem — tātad muļķītis?
“Tātad tagad oficiāli paziņots, ka lauku bērni, salīdzinot ar pilsētniekiem, ir muļķīši!” sarūgtināta teica kāda sastaptā māmiņa. Kājas šādam apgalvojumam, izrādās, aug no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma par 9. klases audzēkņu sniegumu dažādos mācību priekšmetos. Saskaņā ar to Latvijas skolēnu sniegums dabaszinībās, matemātikā un lasīšanā ir pielīdzināms vidējam skolēnu sniegumam OECD dalībvalstīs, Latviju ierindojot 31. vietā 72 valstu konkurencē. Latvijai ir 31. vieta dabaszinātnēs, 34. — matemātikā un 29. — lasīšanā. Esam mazliet gudrāki par lietuviešiem, savukārt igauņi ir krietni priekšā abām kaimiņvalstīm. Viena no pētījuma atziņām Latvijā ir arī šāda: vēl vairāk augusi zināšanu plaisa starp skolēniem Rīgas un lielo pilsētu skolās un lauku teritorijās.
Ne reizi arī agrāk esmu dzirdējusi identiskus salīdzinājumus, kaut fakti apliecina pretējo. Kurā skolā mācījusies Elīza Brūklena, kura pērn atzīta par gudrāko Latvijā 10. klases skolēnu konkurencē? Sunākstes pamatskolā, kurā turklāt nav pat pussimt bērnu. Kad mana meita mācījās vidusskolā, klases labāko skolēnu trijniekā, kuriem vidējais vērtējums bija ap 9 ballēm, bija bērni no Seces, Sproģiem un Odzienas. Viena no gudrākajām studentēm, kura patlaban studē LU Ķīmijas fakultātē, mācījusies Mazzalvē. Piemēru te varētu minēt daudz. Manā izpratnē apgalvojums, ka gudri bērni ir tikai pilsētu skolās, vienkārši neiztur kritiku.
Saprotu lauku skolu skolēnu vecāku sarūgtinājumu, jo šis zīmogs — ja no laukiem, tātad muļķītis — ja arī skaļi nepateikts, kaut kur tomēr ik pa brīdim uzvirmo. Saistībā ar šo pētījumu īsti gan nevarēju atrast argumentus šim secinājumam. Katram pētījumam, manuprāt, ir diezgan subjektīvs raksturs. Vai par bērnu gudrību un skolotāju kompetenci var spriest tikai pēc sasniegumiem olimpiādēs vai tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem? Vai gudrības rādītājs ir tas, cik labas atzīmes ir dabaszinībās vai matemātikā? Manuprāt, visi šie rādītāji jāskatās kopā, lai varētu izdarīt tik globālus secinājumus.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” atzina: Latvijas pilsētu skolās mācību līmenis uzlabojas, savukārt daļā lauku skolu tas krīt, tādējādi apliecinot, ka valsts skolu tīkls ir jāmaina. “Ļoti nopietni jāfokusējas uz mūsu labākajām skolām, uz mūsu Valsts ģimnāzijām, jo tur mēs varam sasniegt nesalīdzināmi daudz vairāk,” uzskata ministrs.
Tikmēr bijusī izglītības ministre Mārīte Seile norāda: jautājums ir, kādu izglītības sistēmu vēlas Latvijas sabiedrība. “Vai vēlamies runāt tikai par Valsts ģimnāzijām un kaut kādām mistiskām elitārām skolām, vai tomēr vēlamies līdzīgu uzstādījumu kā Somijā, ka labākā skola ir tā skola, kas ir līdzās manai mājai,” sacīja Seile. Arī es tomēr palikšu pie pārliecības, ka vislabākā ir tā, kura tepat man aiz loga redzama...
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra