Sabojātā ideja

2016. gada 6. decembris 08:26

176

Lielu vētru Latvijas sabiedrībā sacēla paredzētie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Ne bez pamata, jo gaidāmās izmaiņas negatīvi ietekmētu daudzus. Ministru prezidents Māris Kučinskis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojās, ka izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliks līdz brīdim, kamēr būs kas labāks, ko piedāvāt, bet šis jautājums tomēr kā Damokla zobens karājas virs mazo uzņēmēju galvām.

Piedaloties diskusijā aizvadītajos Grāmatu svētkos Staburaga pagastā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka šis likums ir tik ļoti sabojāts, ka nav vērts vairs “izārstēt”, tāpēc jāparedz tā režīma izbeigšana. Arī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš plašsaziņas līdzekļos atzinis, ka esošais mikrouzņēmuma nodoklis ir krīzes laika produkts, kas daudziem palīdzēja sākt uzņēmējdarbību, bet izstrādāts ātri un diemžēl ar brāķi, kas jāizlabo.

Citādāk būtu, ja no šāda nodokļa iespējas atteiktos vispār, bet tā vietā to tikai mēģina pamainīt — likmi samazināt, bet paredzot lielākas sociālā nodokļa iemaksas. Jā, mikrouzņēmuma nodokļa sistēma ir kārtīgs krīzes produkts — sasteigts un nepārdomāts, un tajā brīdī likuma pieņēmēji neaizdomājās, kā tas skars sociālo jomu, jo šī nodokļa maksātājiem viss ir minimāli — obligātās iemaksas un valsts garantētais atbalsts. Mainot nodokļa likumu, vislielākie cietēji būtu tie, kuriem ir mazi ienākumi vai dažu mēnesi to nav vispār. Arī tādā gadījumā nodokļi būtu jāmaksā. Toreiz Staburagā Dana Reizniece-Ozola atzina, ka ne viņai, ne speciāli izveidotajai darba grupai Saeimā nav bijis labāka risinājuma. Kāda diskusijas dalībniece uz to pilnīgi precīzi piebilda, ka tādā gadījumā ar saviem nodokļiem par neesošiem ienākumiem būs jāsamaksā darba grupai, kura viņai un daudziem citiem līdzīgā situācijā nevar piedāvāt neko...

Ideja par mikrouzņēmumu nodokli noteikti bija laba. Tomēr tā ne tikai deva iespēju atsperties mazajiem uzņēmējiem, bet arī lielajiem optimizēt savus izdevumus un uzkraut nodokļu slogu uz savu darbinieku pleciem, piespiežot viņus pašiem par to rūpēties. Uzņēmumi tādējādi var ietaupīt nodokļus, bet algu jau tāpēc cilvēks nesaņem lielāku, turklāt ir sociāli neaizsargāts. Kad šajās dienās televīzijā par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā runāja Jānis Endziņš, viņam uzdeva jautājumu par šo iespēju šādi optimizēt nodokļus. Endziņa kungs gan bija skeptisks, vai šāda prakse ir plaši izplatīta. Acīmredzot arī viņš ir tālu no patiesās situācijas valstī vai arī negrib atzīt problēmu. Arī man nav precīzu ziņu, cik ir tādu uzņēmumu, un, iespējams, Rīgā, kur sēd lielākie uzņēmumi un likumu lēmēji, ir citādāk, bet laukus reģionos situācija ir bēdīga — ja neesi gatavs pats administrēt savus nodokļus, tevi darbā privātajā sektorā lielākoties neņem.

Staburags.lv ARHĪVS

Sabojātā ideja

Kategorijas