Valsts atbalsts vai zemē nomesta nauda?

2016. gada 3. novembris 00:01

457

Atsaucoties graudu audzētāju lūgumam pēc valstiskas palīdzības, valdība pagājušajā nedēļā piešķīra sešus miljonus eiro, lai segtu šogad radušos zaudējumus šajā nozarē. Zemnieki uzskata, ka ar šī gada zaudējumiem nozarē vienkārši jāsamierinās, bet valdības piešķirtais atbalsts zemnieku situāciju neuzlabos.

Pieņemot lēmumu, valdība uzklausīja Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju graudkopībā Latvijā. Graudaugu sektors saskaras ar finanšu grūtībām, ko izraisīja nelabvēlīgi labības audzēšanas apstākļi, graudu kvalitātes un iepirkuma cenas kritums un graudu ražošanas un pirmapstrādes izmaksu palielinājums. Atsevišķu nozares saimniecību ieņēmumi klimatisko apstākļu dēļ, kā arī graudu cenu krituma dēļ pasaules biržās ir samazinājušies pat uz pusi. Kopējais ievāktās graudu ražas apjoms šogad ir par 20 līdz 25 procentiem mazāks nekā pērn. “Zemnieku saeima” aicināja piešķirt 30 miljonu eiro kā atbalstu sarežģītajā situācijā graudkopībā un piena nozarē, taču valdība piešķīra sešus miljonus eiro.
“Šobrīd no naudas, kuru esam paredzējuši pārejas perioda maksājumiem, esam atraduši sešus miljonus, kas tiks izmaksāti graudu audzētājiem, lai segtu zaudējumus,” tā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Lai palīdzētu graudkopjiem, tiek pārnests pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām finansējums nepieciešamajā apjomā no 2017. gada uz 2016. gadu.
Kristīne Ilgaža, Lauku atbalsta dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, informē: “Katrs graudu audzētājs saņems septiņus eiro par hektāru. Atbalstu saņems visi graudaudzētāji, balstoties uz šogad maijā iesniegtā vienotā iesnieguma datiem par deklarētajām un apstiprinātajām laukaugu platībām. Speciāli pieteikties atbalsta saņemšanai nav nepieciešams.”
Zaudē pusmiljonu
Tuvākā gada laikā neviens no graudkopības uzņēmumiem nepārtrauks uzņēmējdarbību zemo ražu, graudu cenu krituma un pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ — aģentūrai LETA paudis biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš sacīja, ka valdības piešķirtais atbalsts graudkopjiem sešu miljonu eiro apmērā nedaudz uzlabo finanšu plūsmu, taču būtisku atspaidu nedod, ņemot vērā graudkopju izdevumus.
Kāda ir situācija Aizkraukles pusē? Piemēram, Seces pagasta zemnieki aprēķinājuši, ka viņu visu pagasta zemkopju kopējie zaudējumi šogad lēšami pusmiljona apmērā. Kvalitātes un graudu cenas dēļ zaudējumi bijuši ap 220 eiro uz hektāru lieli, jo pēc lietavām graudi iepirkti tikai lopbarībai, ne vairs pārtikai, un cenas atšķirība bija apmēram 35 eiro par tonnu. Arī rapsis slikti pārziemojis, un audzētājiem tādēļ nācās zaudēt 500 eiro peļņas no hektāra.
Attīstības plāni ierobežoti
Vietalvas pagasta zemnieku saimniecības “Iecavnieki-1” īpašnieks Ansis Saliņš bilst, ka vasarāju ražu ietekmēja sausums vasaras sākumā, savukārt jūlija un augusta lietus apgrūtināja gan ražas novākšanu, gan graudiem bija augsts mitruma procents. “Saistībā ar kaltēšanas izdevumiem palielinājās novākšanas izmaksas pat par 25 eiro uz tonnu, tas ir, ap 100 eiro no hektāra. Arī graudu kvalitāte atbilda tikai lopbarībai, neskatoties uz augsto proteīna rādītāju. Graudu realizācijas cena šogad bija par 25 procentiem zemāka nekā pērn, un tie atkal bija mīnus 100 eiro uz hektāra ieņēmumu sadaļā,” saka zemnieks.
“Katrā ziņā jāsaka paldies par to, ka valdība saklausījusi mūsu problēmas. Jāpateicas arī par šādu atbalstu, bet būtiski tas situāciju nemaina,” saka Ansis Saliņš. “Attīstības plāni zemniekiem ir manāmi ierobežoti, un izmaksas jāsamazina, kur vien tas iespējams.” Zemnieks bilst, ka viņa ieguvums ir tas, ka saimniecībā kredītu maksājumi ir diezgan nelieli, bet tādi plāni kā zemes iegāde, būvniecība un citi gan pagaidām jāsamazina. Viņš uzskata, ka pozitīvi ir tas, ka drīzumā atvērs modernizācijas fondu projektu kārtu, līdz ar to, ja projektus apstiprinās, būs līdzekļi arī attīstībai.
“Ziemājus esam apsējuši, un jādara viss, lai nākamā gada raža būtu,” piebilst zemnieks. “Plānoju arī apdrošināt sējumus, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs “Latraps” piedāvā šādu iespēju, arī tā ir valsts subsidēta iespēja. Katrā ziņā manā saimniecībā tiek darīts viss, lai situāciju uzlabotu.”
Arī citi aptaujātie zemnieki atzīst: “Mēģinām vienoties, pārlikt maksājumus, norēķinus ar piegādātājiem, tāpēc jau saimniecība neizputēs.”
Nauda nav mierinājums
Uģis Rubenis, zemnieku saimniecības “Ziediņi” īpašnieks Daudzeses pagastā, uzskata: “Šie valdības piešķirtie seši miljoni eiro ir zemē nomesta nauda! Nelietderīgi izmantota. Tie septiņi eiro par hektāru jau nesedz zaudējumus, kādi šobrīd ir graudkopības nozarē, un zemniekiem tas nav nekāds mierinājums. Vismaz mūsu samniecībā nav. Šo naudu labāk varēja pielikt klāt Eiropas fondiem, investīcijām ražošanas attīstībā un tamlīdzīgām lietām. Šī gada smagajā situācijā šādam atbalstam vienkārši neredzu jēgu!”
Arī Uģis atzīst, ka viņa saimniecībā šis gads radījis krietnus zaudējumus, tāpat kā visā Latvijā, izņemot atsevišķus reģionus. “Mūsu reģionā tie ir zaudējumi, ar kuriem vienkārši jāsamierinās, un ar šādām kapeiciņu asariņām nekādus zaudējumus nenolīdzinās un zemnieku situāciju neuzlabos,” piebilst zemnieks.
Zemnieki dalās gan!
“Tā vienkārši ir ņirgāšanās par cilvēkiem!” komentējot valdības piešķirto atbalstu, saka Seces pagasta zemnieku saimniecības “Vēžnieki” īpašnieks Valts Mišins. “Tā ir mūsu nauda, kas vienkārši noņemta no nākamā gada maksājumiem. Padomājiet, kas maksā pievienotās vērtības nodokli, uz kā valsts turas? Vai ne zemnieki to valsts naudu nopelna, nevis degvielas tirgotāji? Zemnieki un mežinieki ir lielākie PVN maksātāji valsts kasē. Noņemiet valdībai izdevumus kancelejas precēm, un pietiks to cilvēku atbalstam, kuri patiešām strādā!”
Zemnieks bilst, ka viņu kaitina pēdējā laika izskanējušās runas: kad zemniekiem ir peļņa, viņi ne ar vienu nedalās. “Mēs vienmēr esam dalījušies — mums uzlika reverso nodokli, elektrību aplika ar nodokli. Ko jūs ar mums darāt, mēģināt izputināt? Tas laikam ir valsts redzējums attīstībai. Izputiniet vēl piensaimniekus un graudu ražotājus, un Latvija beidzot būs pārdota!”
Valts Mišins atklāj, ka viņa saimniecība pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem. “Mēs neredzam neko!” viņš ir emocionāls.
“Kas ir tie valdības piešķirtie septiņi eiro par hektāru? Ar to labākajā gadījumā varēs nosegt vienu maksājumu. Ja saimniecībā ir 500 hektāru zemes, saņemsim 3500 eiro. Ar pudeļu lasīšanu var vairāk nopelnīt!” bilda kāds runīgs zemnieks. “Saņemsi apmēram vienu līdz divus procentus zaudējuma atlīdzības, pārējie 98 procenti jāpiemet pašam!” ◆

Ansis Saliņš, Vietalvas pagasta zemnieku saimniecības “Iecavnieki-1” īpašnieks
Attīstības plāni zemniekiem ir manāmi ierobežoti, un izmaksas jāsamazina, kur vien tas iespējams.

Uģis Rubenis, zemnieku saimniecības “Ziediņi” īpašnieks Daudzeses pagastā
Šie valdības piešķirtie seši miljoni eiro ir zemē nomesta nauda! Nelietderīgi izmantota. Septiņi eiro par hektāru nesedz zaudējumus.

Valts Mišins, Seces pagasta zemnieku saimniecības “Vēžnieki” īpašnieks
Tā ir mūsu nauda, kas noņemta no nākamā gada maksājumiem. Padomājiet, kas maksā pievienotās vērtības nodokli, uz kā valsts turas?

Staburags.lv ARHĪVS

Valsts atbalsts vai zemē nomesta nauda?

Kategorijas