Peldēt pa straumi nenozīmē padoties

2010. gada 23. septembris 09:46

1777

Vita Kanopa ar savu neatlaidību un dzīves gudrību varētu izdot padomu grāmatu vai ceļvedi, kas noderētu tiem, kuri šobrīd, laukos dzīvodami, runā par krīzi un naudas trūkumu. Neretiete ieteiktu darba terapiju, izdzenot slinkumu no viena otra pesimismā ieslīguša laucinieka.

Der par sevi atgādināt
Bioloģiskā zemnieku saimniecība “Gundegas” ir pašā Neretas pagasta nomalē. Turpat netālu redzama robežzīme, un nedaudz tālāk ir Suvainišķu ciems Lietuvas pusē. Sētsvidū rindā novietota visa tehnika. Aiz tās redzama nepabeigta kūts. Tālāk pļavas, kurās ganās paprāvs melnraibu govju pulks, un tuvāk mežam vairākas Limuzīnas šķirnes gaļas govis.
Ir nedaudz pēc deviņiem no rīta, un kopā ar saimnieci sagaidām Jēkabpils piena kombināta automašīnu, kas te iegriežas katru otro dienu, jo piena baseins tik liels, ka tajā satilpst divu dienu slaukums. Piena baseins iegādāts Lietuvā. Tur esot lētāk. Ja pavasarī Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokli ieskaita avansā, pērkot preces Lietuvā vai citur ārpus Latvijas, šis nodoklis nav jāmaksā. Piena nauda jākontrolē, un dažas dienas pirms izmaksas datuma saimniece zvana Jēkabpils piena kombināta grāmatvedībai, lai nedomā kavēt maksājumus.
Malkas pietiks 10 gadiem
Kad dokumenti parakstīti, dodamies pie piena devējām — četrdesmit govīm un divpadsmit telēm. Ejot gar vēl nepabeigto kūti, saimniece stāsta, ka pirms vairākiem gadiem, kad pienu pārdevuši Rīgas piena kombinātam, tā vadība brīdinājusi par krīzes tuvošanos. Kūts projekts bijis pietiekami apjomīgs, ap 100 tūkstošiem latu, un runu par tuvojošos pārmaiņu laiku dēļ tās celtniecība atlikta. Projekta noteikumi paredzēja kūts nodošanu pēc trim gadiem, un šīgada beigās lopi tajā jau varētu mitināties.
Kanopas kundzi neapmierinājis vēl kāds fakts. No lielās projekta summas celtniecības materiāliem atvēlēts 40 tūkstošu, viss pārējais — strādnieku algām. — Tas nav godīgi pret zemnieku, — viņa saka. — Šajos trijos gados man viņiem būtu jāmaksā arī atvaļinājuma nauda. Tāpēc, lai arī cieši kopā, govis ziemu pārlaidīs 1815. gadā celtajā kūtī, kas labi ja vēl divus gadus izturēs. Pie vēl nepabeigtās būves — milzīga malkas kaudze, un saimniece stāsta — lai tiktu pie subsīdijām, vajadzējis iztīrīt grāvjus. Izcirstie krūmi noderēs malkai, tās pietiks vismaz desmit gadiem.
Kartupeļi auguši lieliski
Dzīvnieku mīlestība sākusies pirms daudziem gadiem, kad, pilsētā dzīvojot, māte neatļāvusi turēt suni. Gribējusi savu māju, zemi un dzīvniekus. Laukos saimniekot sāka par pārdotā žiguļa naudu. Iemācījusies braukt ar traktoru, govis slaukt. Viss saimniecībā redzamais sakrāts palēnām no nopelnītā, liekot latu pie lata. — Bija laiks, kad nolaistajos bijušo kolhozu laukos kopā ar bērniem lasīju kartupeļus. Savācām ap četrām tonnām. Pašiem, diviem sivēniem un vēl pavasarī sēklai pietika. Vēlāk no dārzā salasītajiem āboliem darīju vīnu, to iemainīju pret kādu vistu vai trusi. Salasījām 120 kilogramu dzērveņu — daļu paturējām sev, daļu iemainījām pret to, kas saimniecībā nepieciešams.
Nav tādu sapņu, kas nepiepildās. Pēc gada vai ilgāka laika viss cerētais ir sasniegts. Pēc horoskopa esmu Zivis, un manā dabā ir peldēt pa straumi. Kā nauda ir, tā jāliek lietā. Iztieku bez algotiem strādniekiem, ēdu to, kas dārzā izaug un ko mājās saražo. Ja, piemēram, pazūd elektrība un ap 800 kilogramu piena saskābst, no tā var pagatavot biezpienu, — stāsta saimniece. Citi sūdzas par šīgada slikto kartupeļu ražu, bet “Gundegās” šķirne ‘Laura’ bijusi ražīga, un no astoņām kastēm izaudzis pusotras tonnas tupeņu.
Šogad izdevies iekrāt paprāvu summu, un saimniece gribējusi atmaksāt kredītu bankā. Bet kreditori nepiekrīt. Par priekšlaicīgu atmaksu pienākas soda procenti. Tā nu iekrāto naudu likusi lietā un iegādājusies astoņas gaļas govis, divus buļļus un divas teles. Drīzumā viņiem pievienošoties vēl piecpadsmit. — Cik varu, “spiedīšu” no sevis laukā. Lai citiem skaudība, tas man dod azartu, — teic neretiete.
Ķiršu vīns meitas kāzām
Kad piena cena saruka līdz deviņiem santīmiem par litru, domājusi atteikties no piensaimniecības un audzēt gaļas govis un aitas. Arī tādēļ, lai saglabātu nepieciešamo dzīvnieku skaitu uz hektāru platību maksājumu saņemšanai. Šogad pēc truškopības pārraudzības kursu beigšanas iegādāti arī vairāki desmiti garaušu. Viņiem vēlāk līdzās pirms diviem gadiem stādītajam hektāru lielajam ābeļdārzam būs vieta, kur brīvi dzīvot savā vaļā. Līdz gada vecumam nobarojamie truši alas nerok, par slinku esot, tik barojas. Savs labums arī no ābeļdārza, par kuru saņem platību maksājumus. Tajā aug 60 šķirņu ābeles. Ir arī sava sertificēta vīna ražotne. Pagaidām vien labs ķiršu vīns iznācis, ko drīzāk varētu saukt par liķieri. Īpaši labi tas garšojot ar ledus gabaliņiem. Saimniece smejot teic, ka tas nolikts meitas kāzām.
Slaucot lamājas
Runādami esam nonākuši, kā saimniece saka, līdz gočukiem, un Vitas kundze dzīvniekus sasauc pie sevis. “Ejam, ejam!” — un ganāmpulks, kurš vēl pirms brīža, laiski izgūlies, baudīja rīta cēlienu, ir kājās un nāk mūsu virzienā. Viena no telēm, vēl mazai esot, bijusi pieradināta, pēc saimnieces vārdiem, dancot. Uzlikusi priekškājas cilvēkam uz pleciem. Arī paaugusies šo māku nebija aizmirsusi un mēdza pārsteigt vīru. Viņas nezinot, kas ir pēriens.
Sākumā, astoņdesmito gadu beigās, tepat no lietuviešiem nopirkta veca govs, un saimniece mācījusies slaukt. Sasmērējusi rokas ar sviestu, aiztaisījusi kūts durvis, lai neviens netraucē. Sākumā nezinājusi, kā viņu pagriezt. Stumšana nelīdzējusi, tad atcerējusies, ka “griezies” lietuviski ir “sukies”. Vīrs aiz durvīm klausījies un nodomājis, ka sieva lamājas.
Šodien slaukšana notiek atklāta tipa zālē, kas pēc iespējas vienkāršota. Lai pašiem būtu ērti un govis lieki neuztrauktu. Ganībās piena devējas iet īsā ķēdē pie kakla, kuru slaucot uzmet uz āķa, lai govs lieki nestaigātu. Ziemā gan darba vairāk. Slaukšana notiek kūtī, piens dzesēšanai jāpārved ar kannām.
Olu bizness
Kad nolēmusi iegādāties gaļas lopus, pirmie pirkti no kādas enerģiskas kundzītes jau krietni pāri septiņdesmit, kura dzīvo Rīgā, vada izdevniecību un Latgalē tur 60 lopu lielu ganāmpulku. Kā vēlāk noskaidrots, viņa ir Viļa Lāča otrā sieva. — Ja viņa savos gados spēj to visu izdarīt, tad es nedrīkstu ne par kādu slimību čīkstēt, — teic saimniece.
Ar gaļas lopiem citādi kā ar piena govīm. — Dienā, kad piedzima viens no teļiem un vēl mierīgs gulēja pie govs, gribēju ielikt numuru ausī, jo otrajā dienā noķert jau būtu daudz grūtāk. Kopā ar meitu cerēju to izdarīt ātri un veikli. Govs, teļu sargādama, Līgu aizsvieda pāris metru tālāk. Numuru ieliku, bet mācība ir, un turpmāk jādomā arī par šādiem neprognozējamiem gadījumiem. Gribētu iegādāties tādu šaujamo, ar kuru lopu varētu iemidzināt. Diemžēl kopā ar kursiem, atļauju un eksāmeniem tāds prieks izmaksā ap trim tūkstošiem latu, — saka “Gundegu” saimniece.
Tiem, kuri sūdzas par to, ka nekā nav, nav ar ko iesākt, Vitas kundze izstāsta vēl kādu piemēru no personīgās pieredzes. Madonā par 50 santīmiem gabalā iegādājusies 180 vistu. No olām vien nepilna gada laikā ieņēmumi bijuši pāri tūkstoš latiem. Vai nav labs bizness?
***
“Gundegu” lauki robežojas ar Neretas muižas zemi. Muižas ēka pa pusei sagruvusi un kokos ieaugusi, bet Vitas Kanopas saimniecība zeļ un plaukst, un, ja viņas plānos būtu uzcelt savu muižu, iespējams, tāda arī taptu.

Staburags.lv ARHĪVS

Peldēt pa straumi nenozīmē padoties

Kategorijas