Šodien — Miķeļdiena

2010. gada 29. septembris 07:17

1392

Miķeļi ir ziemas sākuma svētki, ko svin 29. septembrī. Šī diena zināma kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. Vārds “Miķelis” ir radies no vārda “Mihaels”, kas nozīmē “dievam līdzīgs”. Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šiem svētkiem ir cita nozīme. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības — pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajam gadam un iegūt Jumja labvēlību.

Pēc seno latviešu domām, Jumis dzīvoja tikai labībā, un tam saimniekam, kura labībā viņš mājoja, auga braša maize.
Miķeļus svin gada visbagātākajā laikā, tādēļ cienasts šajā dienā ir ēdieniem pārpilns. Galdā noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai visbiežāk sivēnu, kas tika barots īpaši šai dienai un saukts par Miķelīti.
Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks.
Miķeļos ziemas vārti vaļā, tas nozīmē, ka no šīs dienas jau gaida, kad sāksies auksts laiks. Dažos novados jau sākas ziemai raksturīgie masku gājieni.
Ticējumi
* Miķeļos no katra ēdiena jādod māju dieviem, iekams paši sākuši ēst. Šai dienā arī jāberzē ar vilnainu cimdu, kurā atrodas karsts ķieģelis, jauniem lopiem zobi, lai viņi neietu vaļā, t. i., lai zobi nekustētos.
* Miķeļa dienas rītā vajaga pa mājām izstaigāt visus kaktus un paņemt maizes gabalu līdz, tad visas žurkas un peles aiziet no mājām projām.
* Miķeļu vakarā ar pīlādžu koku jābada visur, kur ir žurkas, un jāsaka: “Ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk ko ēst, kā pie manim.” Tad žurkas izzūdot.
* Miķeļa dienā nedrīkst no svešām mājām kaut ko līdz atnest, neēst, nedzert tur, jo tad var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus. Ja pārnes no meža skujas, tad čūskas nāk mājās.
* Divžuburainā vārpa, Jumis, jāglabājot, ja izdodoties to kādreiz tīrumā atrast, jo tad saimniekam nākot svētība.
* Divžuburaino vārpu (Jumi) glabā, jo tā esot atradēja laime un esot arī uz bagātību.
* Jumja vārpu vajagot glabāt makā, tad naudas nekad netrūkstot.

Staburags.lv ARHĪVS

Šodien — Miķeļdiena

Kategorijas