Staburags.lv ARHĪVS

Modeļi ir, risinājuma joprojām nav

Sandra Pumpure

2016. gada 29. septembris 08:48

46
Modeļi ir, risinājuma joprojām nav

Šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pie Saeimas nama Rīgā aicinājusi uz protesta akciju ar devīzi “Par tautas dzīvību”. Būs gan teātris, gan parakstu vākšana vēstulē deputātiem, kurā būs izteiktas prasības palielināt finansējumu veselībai. Viena no arodbiedrības prasībām ir veselības aprūpes budžeta palielināšana nākamajā gadā līdz 3,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas papildus ir 70 miljoni. Turklāt šai naudas palielinājuma līknei jāpieaug katru gadu. 

Neraugoties uz aprēķiniem un jau notikušajām asajām vārdu apmaiņām starp veselības aprūpes nozares pārstāvjiem un politiķiem, nekas neliecina par pozitīvām izmaiņām šajā jomā. Valdība jau lēmusi, ka veselības nozarei nākamgad papildus būs tikai 45 miljoni eiro. Līdz ar to arī turpmāk pacientiem būs jārēķinās ar garām rindām uz izmeklējumiem un pie speciālistiem.

Veselība ir joma, kas turpina piedzīvot neskaitāmas pārmaiņas. Šobrīd Veselības ministrija izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens balstās uz valsts budžeta finansējumu, kas nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet pārējo segtu iedzīvotāji ar saviem samaksātajiem nodokļiem, bet otrs — uz obligātās privātās apdrošināšanas iemaksām. Trešajā modelī, ko aizstāv arī ministrija, ir   prasība daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, kas iedzīvotājus neapliktu vēl ar papildu maksājumu slogu.
Pagaidām politiskā atbalsta vēl nav nevienam modelim, bet Ministru prezidents Māris Kučinskis šonedēļ intervijā televīzijā gan optimistiski atzina, ka jāsāk tik reformēt veselības aprūpes finansēšanas modeli un pirmās iedzīvotājiem jūtamās izmaiņas būs rindu samazināšanās uz svarīgākajiem izmeklējumiem. Kas tieši jādara, viņš nekonkretizēja, bet galvenais — kaut ko darām, un būs labi.
Veselības aprūpes sistēmu, kas būtu sakārtota un, galvenais, sasniedzama iedzīvotājiem, vērtējuši daudzi eksperti. Ekonomisti to lielākoties saista ar nodokļu nomaksu, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Tas būtu normāli, ja arī pārējā “ķēdītē” visi posmi būtu kārtībā — cilvēkiem darbs un atbilstošs atalgojums. Ko cilvēks varēs saņemt par minimāliem nodokļu maksājumiem? Kā būs ar tiem, kuri strādā ārzemēs, bet veselības aprūpes pakalpojumus par valsts naudu saņem Latvijā? Uz cik lielu veselības aprūpi var cerēt maznodrošinātie? Jautājumu kā vienmēr daudz, bet skaidrības nav nekādas. Tas viss atgādina aklu grābstīšanos pa ķešu, it kā viss būtu jāsāk no nulles. Sistēmas vājās puses atklājās jau sen, bet vēlmes to sakārtot tā arī nav bijis.