Staburags.lv ARHĪVS

Radiofona orķestra vijolniekam 100 gadu

Jānis Ozoliņš

2010. gada 9. oktobris 07:18

1781
Radiofona orķestra vijolniekam 100 gadu

Šonedēļ 100. dzimšanas dienu svinēja jaunjelgavietis Vladislavs Bruzgulis. Sveicienus izcilajā jubilejā Bruzguļa kungs saņēma ne tikai no Jaunjelgavas novada domes pārstāvjiem, bet arī no Valsts prezidenta Valda Zatlera.

Simtgadnieks pēc pārciestas slimības zaudējis acu gaismu, un cietušas arī balss saites, tāpēc par sirmā jubilāra dzīves gaitām runājos ar viņa dēlu Jāni Bruzguli.
Vladislavs Bruzgulis dzimis 1910. gada 6. oktobrī Rīgā. Ģimenē bijuši trīs bērni — divas meitas un dēls. Vecākā meita tagad dzīvo Liepājā, bet jaunākā — Rīgā. “Vecākā māsa no Liepājas tik bieži nevar mūs apciemot, bet jaunākā gan — no Rīgas atbrauc katru nedēļu, pārbauda, kā mēs te uzvedamies,” smaidot saka Jāņa kungs.
Apgūst pašmācībā
Rīgā jubilārs kādu laiku strādājis par dzelzceļa palīgstrādnieku, pēc tam fabrikā “Varonis”. Šajā laikā viņš arī spēlējis vijoli Latvijas radiofona orķestrī. “Vijoles un mandolīnas spēli  tēvs apguva pašmācībā, nekādas skolas nav beidzis. Vijoli viņš “čīgāja” līdz pat septiņdesmit gadiem, vēlāk pirksti vairs neklausīja, kā vajadzētu, un šī nodarbe tika nolikta malā,” stāsta Jānis Bruzgulis.
Divdesmito gadu beigās Vladislavs kopā ar māti pārcēlies uz laukiem Varakļānu pagastā. “Nezinu, kāpēc šāds lēmums ticis pieņemts, bet tur viņi nodzīvoja vairākus gadus, pēc tam atkal atgriezās Rīgā,” saka Jānis Bruzgulis. “Kara laikā fabrikā tēvs līmēja riepas vāciešiem, kad ienāca krievi, tad viņiem. Karā riepas sašāva bieži, darba bija daudz, tas tēvu arī paglābis no frontes.”
Ar velosipēdu no Rīgas līdz Varakļāniem
Varakļānos pavadītais laiks jubilāram bijis liktenīgs, tur viņš saticis savu mūža mīlestību. “Kad viņi ar māti pārcēlušies atpakaļ uz Rīgu, tēvs ar velosipēdu braucis no Rīgas līdz Varakļāniem, lai satiktu savu izredzēto. Vakarā uzsēdies velosipēdam un no rīta jau bijis tur. Braucis arī tad, kad sācies karš, tikai izvēlējies apkārtceļus,” stāsta Jānis Bruzgulis.
1942. gadā Vladislavs apprecējies, tad abi ar sievu dzīvojuši Rīgā, tur arī piedzimusi vecākā meita.  
Nepatīk būt priekšniekam
Pēc kara Rīgā ar iztikšanu bijis grūti — viss pret kartītēm. Tāpēc 1947. gadā Vladislava kungs ar ģimeni atkal devies uz laukiem. Tur vienu gadu bijis ciema padomes priekšsēdētājs un apmēram trīs gadus — kolhoza priekšsēdētājs. “Darbs esot bijis grūts, jāstrādā līdz diviem naktī. Pēc tam vēl divas stundas notikušas sapulces, kurās bijis jāklausās partorga lekcijas. Tāds nenormāls darba ritms tēvam sabeidza veselību. Priekšsēdētāja amatu viņš atstāja un atzina, ka šis darbs viņam nepatika,” stāsta jubilāra dēls.
Pēc tam Vladislavs Bruzgulis strādājis par noliktavas pārzini kolhozā. “Arī tur darbs ietekmēja veselību. Uz noliktavu veda dažādas ķimikālijas, bet toreiz jau nekādas sejas maskas vai respiratorus nevienam nedeva,” saka Jāņa kungs.
Divas jubilejas
Uz Jaunjelgavu Vladislavs Bruzgulis pārcēlies tieši pirms trīsdesmit gadiem — 1980. gada novembrī. “Tēvu uz Jaunjelgavu atvedu ar visu māju. Laukos vecākiem bija guļbūve, kuru, izjaucot un sanumurējot baļķus, izdevās pārvest. Saimniecības un palīgēkas biju uzcēlis jau pirms tam,” stāsta Jānis Bruzgulis.
Kopš tā laika Vladislavs Bruzgulis saimniekojis pa māju. “Kad viņam bija deviņdesmit gadu, vēl pie mājas pļāva zāli ar izkapti. Vasarā strādājot arī bija pirmais insults. Tad kādu laiku nācās pavadīt gultā, bet pēc tam atlaba. Otro reizi sirds “streikoja” pirms pieciem gadiem,” atceras Jānis Bruzgulis. “Un tikai pēc otrā insulta tēvs sāka lietot zāles, līdz tam viņš nekādas tabletes neatzina. Arī vecāmāte mums bijusi ilgdzīvotāja — simtgadniece.”
Daudz laika jubilārs pavadījis svaigā gaisā, strādājis, bijis arī kaislīgs makšķernieks.
Lielas svinības Bruzguļu ģimenē nerīko. Uz apaļajām jubilejām atbrauc tuvākie radi.
“Tēvam vienmēr garšojuši saldumi, nekad neatteicās no tortes vai kūkām, arī nekāds atturībnieks viņš nebija, šad tad mēriņu ierāva un uzsmēķēja,” saka Jānis Bruzgulis, kuram pašam ir divi pieauguši dēli. Vladislava kungam ir seši mazbērni un divi mazmazbērni.