Raskoļņikovi starp mums

2016. gada 26. augusts 10:15

182

Latvijas Universitātes profesors un fonda valdes priekšsēdētājs, bijušais rektors Ivars Lācis intervijā žurnālam “IR” atzinies par sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK) jeb čeku. Līdz ar to viņš pēc ārsta un politiķa Georga Andrejeva ir otrā publiskā persona, kura
20 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas atzinusi savu sadarbību ar padomju varas represīvo VDK. Tagad mums Latvijā oficiāli zināmi divi bijušie čekas aģenti. “Jā — esmu sadarbojies, nē — nevienu neesmu denuncējis,” žurnālam saka Lācis. Viņš arī pauž pārliecību, ka “čekas maisi” būtu jāatver izpētei.

Domājot par šo atzīšanos, prātā nāk krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska romāns “Noziegums un sods”. Romāna galvenais varonis Raskoļņikovs, aizrāvies ar pārcilvēka ideju, nogalina veco augļotāju un nodarīto noziegumu ilgi nes sevī. Taču sirdsapziņas balss runā arvien skaļāk, novedot pašu neprātā, līdz noziedznieks slepkavībā atzīstas. Nez, vai bijušie čekas aģenti izjutuši Dostojevska aprakstītās Raskoļņikova mokas? Droši vien, ka nav viegli gadiem dzīvot ar nodarīta nozieguma apziņu. Lai gan pavērojot finanšu mahinācijas, korupciju, jādomā pretējais — ka sirdsapziņas mokas draud palikt tikai rakstnieku romānos.

Lai gan par šo jautājumu Latvijā diskutē gadiem, skaidrs, ka čekistu vārdus nekad neviens negrasās publiskot. Ir naivi jautāt, kādēļ tas nav izdarīts līdz šim? Visticamāk, tāpēc, ka čekas maisu ja ne tieši, tad pastarpināti turējušas to cilvēku rokas, kuru vārdi ir šajā maisā. Tāpēc, ka neatkarību atguvusī Latvijas valsts deviņdesmitajos gados daļēji celta ar šo neviennozīmīgi vērtējamo cilvēku palīdzību.
Laiks iet, aizvien jauni notikumi kā smags asfalta rullis iznīcina, nogludina, pielīdzina un — liek aizmirst, padara nesvarīgu? Portālā www.manabalss.lv pirms trijiem gadiem rosinātā iniciatīva par atbalstu čekas maisu atvēršanai guvusi nelielu ievērību. No nepieciešamajiem 10 tūkstošiem balsu savākts nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem. Tātad — nav svarīgi.

To, ka “čekas maisu” satura publiskošanai nav vairs nekādas nozīmes, reiz apliecināja vēsturniece un bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Grava–Kreituse. Viņa teikusi, ka kolēģis no Latvijas Universitātes, kurš patiešām strādājis čekā un nekad to nav slēpis, bijis pārsteigts, kad Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs uz viņa iesniegumu apstiprināt saistību ar čeku atbildēja, ka viņa vārda šajā kartotēkā nav...

Staburags.lv ARHĪVS

Raskoļņikovi starp mums

Kategorijas