Uzvarētāja Koknesi iepazīst virtuāli

2016. gada 19. augusts 00:01

583

Kokneses tūrisma centrs šogad klajā nāca ar jaunu iniciatīvu — aicināja iesūtīt darbus pirmajam jauno leģendu un stāstu konkursam “Koknese, kas esi? Kas būsi?”. Konkursam atsaucās trīs autori. Ja divu autoru vārdi koknesiešiem bija zināmi, tad uzvarētāja Andra Gaigala bija noslēpums. Kļūdījās, izsakot minējumu, ka tā ir kāda vietējā dzejniece ar pseidonīmu. Andra ir Saldus pilsētas bibliotēkas bibliotekāre.

Koknesei veltītos darbus vērtēja Kokneses tūrisma centra direktore Daina Liepiņa, Kokneses pagasta bibliotēkas vecākā speciāliste Antra Vasiļevska un sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Rode. Par konkursa uzvarētāju vienprātīgi atzina Andru Gaigalu ar leģendu “Fauns un Koknese”. Jāpiebilst, ka autore konkursam bija iesūtījusi vēl divas leģendas — “Pērses meitene” un “Kokneses vērdiņš”.
Andra ikdienu vada Saldus bibliotēkā, kas ir viņas pirmā darbavieta. Taču viņa ir ne tikai bibliotekāre, bet arī dzejniece un fotogrāfe. Tiesa, diezgan kautrīga, jo kopkrājumos savus dzejoļus publicē ar pseidonīmu, kuru neatklāj. Savulaik viens no LNT šova “O!Kartes akadēmija” dalībniekiem Ivars Galiņš ar grupu “Laikā pirms” sacerēja dziesmu “Puteklis”, kuras vārdu autore ir Andra. Nu jau viņa paraugam sekojuši arī citi komponisti. Bibliotekāre spēkus izmēģinājusi arī žurnālistikā, tapušas vairākas intervijas, piemēram, portālā www.garamūzika.lv publicēta viņas saruna ar dzejnieci un rakstnieci Maiju Laukmani, bet www.kalpot.lv — ar Ievu Samausku. Viņa ir arī ES informācijas punkta koordinatore — piedāvā lasītājiem dažādus materiālus un rīko konkursus. Bet tas jau vēl nav viss — Andra pati ir aizrautīga dažādu konkursu dalībniece, kuros bieži guvusi balvas.
Piedāvājam nelielu interviju par to, kā Andra nokļuva Kokneses apritē (sarunā vienojāmies iztikt bez oficiālās uzrunas “jūs”).
— Kur tu uzzināji par koknesiešu konkursu?
— Pavisam nejauši. Internetā pamanīju informāciju par leģendu un stāstu konkursu “Koknese, kas esi? Kas būsi?”. Piesaistīja organizatoru iecere izdomāt jaunu stāstu, savu versiju kādam notikumam, vietai. Tas bija ideāls variants domu lidojumam, fantāzijai. Rakstīšana ir mans vaļasprieks, un šis konkurss šķita aizraujošs piedzīvojums, savā ziņā arī izaicinājums. Bija gan neliels šķērslis — tā kā neesmu no Kokneses, nācās paplašinātāk attālināti iepazīt novada vēsturi un šodienas notikumus. Ieskatījos Kokneses novada mājaslapā, citās interneta vietnēs, kā arī meklēju informāciju žurnālos un grāmatās. Tā bija kā puzles salikšana — pa gabaliņam.
— Kad pēdējo reizi biji Koknesē?
— Lai cik interesanti tas izklausītos, patiesībā būtu jāvaicā — kad būsi Koknesē, jo šeit vēl nekad neesmu bijusi, tikai Likteņdārzā. No attāluma redzēta Kokneses baznīca. Mani fascinē plašums, Daugavas spēcīgais plūdums. Savādi, bet šeit pārņem tāds rimts miers, vērojot apkārtni, dabu. Jā, Daugava iedvesmo.
— Kad dzirdi vārdu “Koknese”, ar ko tev tas saistās?
— Katrā ziņā ar mūsu likteņupi Daugavu, Kokneses pilsdrupām. Tagad Koknesē ir Likteņdārzs, vieta, kas tuva daudziem. Internetā redzēju, kādas skaistas koka skulptūras izvietotas Kokneses parkā — sams, pūce un īpašā, veidota no trim ozoliem, kas esot ap 400 gadu veci un daudzu vēsturisku notikumu aculiecinieki. Interesanta vēsture Fauna strūklakai, zviedru laika lielgabaliem. Uzzināju, ka Koknesē senāk bijusi monētu kaltuve. Koknese un tās apkaime ir īpaša vieta, ar plašu kultūrvēstures notikumu bagāžu. Redzams, ka koknesieši rūpējas par novada vēsturiskā mantojuma saglabāšanu — te var gan izkalt savu monētu, gan pavasarī notiek Sama modināšanas svētki un citas aktivitātes. Koknesē ir tik daudz kā, par ko vēl šodien var rakstīt leģendas. Tā kā esmu no gleznotāja Jaņa Rozentāla dzimtās pilsētas Saldus, bija interesanti atrast mākslinieka saistību ar Koknesi, proti, viņš savulaik zīmējis Kokneses pilsdrupas. Šis gads rit J. Rozentāla zīmē, kad Latvijā plaši atzīmējam viņa 150. jubileju. Lai arī saka, ka tuvums vieno, bet tālums šķir, ikdienā ir dažādi lietu un vietu kopsaucēji, notikumi, kas vieno cilvēkus no dažādiem Latvijas novadiem.
— Tūrisma centrs aicina turpināt rakstīt Kokneses leģendas, varbūt tev vēl ir kaut kas padomā?
— Konkursam iesūtīju trīs leģendas — “Fauns un Koknese”, “Kokneses vērdiņš” un “Pērses meitene”. Man pašai vistuvākais ir stāsts par Kokneses vērdiņu, jo tajā attēloju notikumu ar Rūdolfu Blaumani. Meklējot informāciju, uzzināju daudz jauna. Tas bija interesants ceļojums — virtuāla Kokneses iepazīšana. Paldies konkursa organizatoriem par šo ideju un iespēju tajā piedalīties ikvienam, arī no citiem Latvijas novadiem!
Ir teiciens: trīs lietas — labas lietas, ceturtā — no sirds. No sirds top arī ceturtā leģenda. Tas būs stāsts par vienu koka skulptūru Kokneses parkā. Par kuru? Tas gan lai vēl paliek noslēpumā.

Andra Gaigala
Fauns un Koknese

Reiz Pērses krastā dzīvoja skaista meitene Koknese. Neparasto vārdu viņai dāvāja tēvs — strādnieks, kurš mežā nesa kokus. Kad Koknesei apritēja astoņpadsmitā vasara, viņa Līgo vakarā devās uz netālo mežu pēc meijām. Tā bija savāda diena, mežs šalca tik neparasti, un Koknesei šķita, ka viņu iztālēm kāds vēro. Viņa nekļūdījās — netālu atradās lauku un mežu pavēlnieks Fauns. Viņš jau krietnu laika sprīdi skatīja skaisto Koknesi, kā viņa pļavā lasa ziedus, kā rūpējas par mājas soli. Lai arī būdams pavēlnieks, Fauns līdz šim nebija uzdrošinājies meiteni uzrunāt. Todien notika neparedzētais — Fauns pienāca par tuvu, un Koknese viņu pamanīja. Meitene izbijās un bēga no meža, ko kājas nes, atstādama visas meijas turpat uz takas. Sapratis savu kļūdu, Fauns savāca meijas un sekoja Koknesei. Tā viņš nonāca līdz parkam, kur Koknese viņa skatienam nozuda. Fauns riņķoja apkārt, izmisīgi lūkodams, bet — nekā. Piekusis un noguris viņš devās uz Pērsi padzerties, bet arī tas viņam nedeva mieru, ar ūdens malku mutē viņš traucās atpakaļ uz parku. Visbeidzot viņam šķita, ka aiz kāda koka pavīd Kokneses stāvs, Fauns tik strauji rāvās uz priekšu, ka nepamanīja mūra sienu, bet bija jau par vēlu — viņš ieskrēja tieši sienā tā, ka galva vien no tās palika ārā. Ūdens malks izšļācās no Fauna mutes, kļūdams par ūdens strūklu. Vēl tagad, pieejot pie strūklakas, ūdens šalkās var sadzirdēt, kā Fauns klusi izdveš savas mīļotās vārdu — Kok-ne-se!

Staburags.lv ARHĪVS

Uzvarētāja Koknesi iepazīst virtuāli

Kategorijas