Staburags.lv ARHĪVS

Ar datoru pret traktoru

Imants Kaziļuns

2016. gada 19. augusts 09:34

184
Ar datoru pret traktoru

Vēl nesen, tiekoties ar kādu uzņēmēju no Neretas, uzklausīju viņa viedokli par Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes iespējām. Viņš, balstoties uz daudzos gados gūto pieredzi, mani centās pārliecināt, ka tikai Krievija ir ieinteresēta sadarbībā ar Latviju, pirkt te saražoto, tajā skaitā pārtikas produktus. Augusta sākumā neliela diskusija man izvērtās ar IT nozares pārstāvi Normundu Bergu, AS “Microlink” valdes locekli. Uzņēmums ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latvijā. Viņš šādas runas nosauca par “pilnīgām blēņām”. Tiesa, šī uzņēmuma produkcija saistīta ar datoriem, bet Neretas uzņēmēja — ar lauksaimniecību.

Kā loģisks turpinājums šim stāstam ir pagājušajā nedēļā notikusī trīs ZZS politiķu — finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, satiksmes ministra Ulda Auguļa un zemkopības ministra Jāņa Dūklava — neformālā tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču restorānā netālu no zivju pārstrādes rūpnīcas “Karavela” (bijusī “Kaija”). Dvorkovičs bija ieradies Latvijā pavadīt atvaļinājumu. Par šādu gandrīz vai “nodevību” sašutuši Nacionālās apvienības biedri un lūdz sīki un smalki paskaidrot šīs tikšanās jēgu, tajā pārrunāto. Te der atgādināt, ka līdzīgs sašutums bija augusta sākumā, kad Rīgas mērs Nils Ušakovs tikās ar šo pašu Krievijas amatpersonu un risināja līdzīgu jautājumu — preču noieta iespējas kaimiņvalstī. Sazvērestības teoriju atbalstītāji var sākt vilkt paralēles starp Krievijas partijas “Vienotā Krievija”, kuras pārstāvis ir Vladimirs Putins, sadarbību ar Rīgas domi, Nilu Ušakovu, kas ir “saskaņietis”, un ZZS. Droši vien saistību arī varētu atrast.

Jā, daudz ir argumentu pret šādu draudzēšanos ar valsts, kura jau vairs īpaši necenšas slēpt savu saistību ar karadarbību Ukrainas austrumos, pārstāvjiem. Jā, Krievijas politiķiem, esošajiem un bijušajiem, ir tik daudz grēku, ka no tiem atmazgāties nāksies vēl daudzām paaudzēm. Spēcīgs pretarguments ir ES noteiktās sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas okupāciju. Var pārmest šādu pārrunu nesaskaņošanu ar ES vadību. Tajā pašā laikā uzņēmējdarbība Latvijā stagnē. Paldies Normundam Bergam un viņam līdzīgajiem, kuri var lepni sist pie krūts, sakot, ka tikai Eiropas attīstītās valstis ir mūsu nākotne, un ar savu darbu to arī reāli pierādot. Tomēr Latvija nav vien programmētāju un datorspeciālistu valsts. Laiku laikos esam bijuši zemnieku un zvejnieku tauta, un mums diezgan labi izdodas tādiem būt. Arī tam vīram Neretā. Mēs nevaram palikt naturālās saimniecības līmenī un aitas vilnu iemainīt pret kartupeļu maisu, un politiķu uzdevums ir panākt normālas valstu sadarbības iespējas. Tikai ar vārdiem, sarunām, nevis nemitīgu jaunu ieroču piestumšanu pie valsts robežām tas ir izdarāms.