Domās Rio, sajūtās — rudenī

Daina Spulle no Kokneses, latviešu valodas un literatūras skolotāja Seces pamatskolā

2016. gada 16. augusts 00:01

228

Pagājusī bija sportiska nedēļa. Visas pasaules uzmanības lokā ir olimpiāde Riodežaneiro. Sports ir joma, kura mani vienmēr aizrāvusi, bet olimpiādes laikā īpaši daudz laika pavadu pie televizora, sekojot līdzi gan mūsējo, gan citu valstu sportistu startam. Skolā ar sporta skolotāju vienmēr pārspriežam aktualitātes sportā, norunājam, kam jāseko līdzi, ko todien rādīs televīzijā.

Atklāšanas parādē bija patīkami redzēt Latvijas sportistus tik skaistus un elegantus. Protams, visi gaidām arī tikpat skaistus un elegantus rezultātus. Pirmie jau ir — septiņcīņas sportistes Laura Ikaunieces-Admidiņas un vispirms mazās, trauslās svarcēlājas Rebekas Kohas iegūtā ceturtā vieta. Raugoties uz viņu, man tomēr jādomā, ka svarcelšana ir vīru sports. Smags un grūts. Tāpēc ar satraukumu skatos, kad svaru stieni ceļ sieviete…

Cik medaļu būs mūsu komandai? Eksperti prognozējuši trīs, un to vidū zelta nebūšot, taču es domāju citādāk. Ļoti ceru uz svarcēlāju Artūru Plēsnieku, maratonisti Jeļenu Prokopčuku, riteņbraucēju Māri Štrombergu, šķēpmetējiem. Un ceru, ka vajadzētu būt arī zeltam. Tad jau redzēs, vai manas prognozes piepildīsies.

Mani ļoti interesē vieglatlētika, bet mans sporta veids ir basketbols. Jaunībā mācījos sporta skolā un spēlēju basketbolu Talsu vidusskolas izlasē. To uzspēlēju, arī studējot Latvijas Universitātē. Olimpiādē uzmanīgi sekoju līdzi kaimiņu lietuviešu basketbola komandas spēlēm. Taču man patīk arī Argentīnas izlase, ar īpašām ovācijām uzņēmu tās uzvaru pār Brazīliju.
Ļoti žēl, ka olimpiādē sportu jauc ar politiku, un šoreiz olimpiāde aizrit dopinga skandālu ēnā. Reizēm žēl noskatīties, cik ļoti mainījusies attieksme pret Krievijas sportistiem. Stafetē peldēšanā četri Krievijas sportisti gāja uz startu, un pat komentētāja bilda: cik labi, ka šoreiz viņus neizsvilpj. Sportisti jau nav vainīgi, jo ne jau viņi izlemj, kādas vielas jālieto un neviens to nedara vienatnē, uz savu galvu. Tas gan jāatzīst — iepriekšējās olimpiādēs Krievija varēja lepoties ar krietnu skaitu medaļu, tagad tā vairs nav. Nevar apgalvot, ka tas ir tāpēc, ka ieviesta stingrāka dopinga kontrole, bet varbūt cilvēkiem, kuri pārstāv šo lielvalsti, vienkārši morāli ir grūti mobilizēties, saņemties. Arī peldētāji, izejot uz starta, bija tādi sašļukuši, bez agrākā lepnuma par savu dižo valsti.

Tajā pašā laikā, skatoties sprinta sacensības, kurās startēja titulētākais skrējējs, seškārtējais olimpiskais čempions Useins Bolts no Jamaikas, abi ar vīru spriedām, kā gan normāls cilvēks var tā cilpot! Skrien un vēl paskatās atpakaļ, kur aiz muguras palikuši pārējie. Var jau būt, ka viņš ir tik žiperīgs, bet varbūt te uzdarbojas kādi dabas un Visuma spēki. Varbūt viņu rokās ir kāds līdzeklis, burvju spēks, kuru nevienā laboratorijā nevar atklāt? Tas nu tā, pa jokam, bet ir sportisti, kuri pārsteidz visu pasauli. Bolts ir viens no tādiem.

Arī Latvijas politikā un valdībā nedēļa bija ļoti sportiska. Ar sprinta cienīgu ātrumu valdībai vajadzēja ievēlēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru, bet tikpat ātri šī iecere cieta sakāvi. Sabiedrībai šķita aizdomīgi, kāpēc viņu tik ātri grib “iebīdīt” šajā amatā, reakcija nebija ilgi jāgaida, un, neizturot spiedienu, kandidāte Inga Koļegova no amata atteicās. Vēlāk, klausoties interviju ar viņu, pārņēma divējādas domas — šķita, viņa tomēr derēja šajā vietā.

Uzskatu, ka vispirms jārosina šim amatam palielināt algu. VID ģenerāldirektors pēc Valsts prezidenta ir teju vai svarīgākā persona valstī, tāpēc šim cilvēkam arī būtu jāsaņem piecu vai desmit tūkstošu eiro liela alga. Tad konkursam pieteiksies daudz vairāk ieinteresēto, jo kārtīgu un gudru cilvēku Latvijā netrūkst.
Jā, arī pagājušajā nedēļā nerima paziņojumi par kārtējo darbinieku atlaišanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju ik pa laikam tiek konstatēts, ka darbinieku kvalifikācija neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem. Jau labu laiku šī iestāde, kura izveidota cēlu un augstu mērķu dēļ, nodarbojas ar sīkām lietām, un uzticību tai nevieš arī šī mūžīgā amatu dalīšana un rīvēšanās savā starpā. Tautai būtu jāzina, vai viņi vispār ir paveikuši ko nopietnu? Nu ļoti labi, ka atrod to nozagto tūkstoti! Bet tajā pašā laikā tiek nozagts miljons, un kaut kā nav ziņu, ka arī to birojam būtu izdevies pārtvert.
Toties nevaru vairs pat saskaitīt, cik reižu no amata atstādināta bijusī biroja vadītāja vietniece Juta Strīķe. Ja jau viņa ir tik nekompetenta, nepiemērota, kāpēc allaž tomēr tiek atjaunota amatā? Šķiet, viņa kādam ne īpaši patīk, bet no viņas vaļā tikt tomēr neizdodas. Cilvēki sociālajos tīklos jau ironizē un prognozē, kurā gadā Strīķi 54. reizi atlaidīs no darba. Viņa ne reizi pierādījusi, ka ir spēcīga personība, “dzelzs lēdija”, kāda šai iestādei tieši būtu vajadzīga. Tad arī ļaujiet viņai strādāt!

Nedēļas nogalē noskatījāmies seno spēkratu parādi Odzienas pilī. Automobiļi interesē vīram, viņš man mācēja pastāstīt par katru mašīnu, līdz ar to interesanti bija arī man. Pirmais Odzienā kā gulbis ielīgoja balts un iespaidīgs auto, tad liels un varens melns automobilis no Baltkrievijas. Tāds tīrs, milzīgs. Iespaidīgi automobiļi, glītas meitenes tajos, un kopumā bija ļoti skaists pasākums.
Visu vasaru pavadījām Krimuldā, tur meitai ir vasaras māja, pieskatījām mazmeitu. Pagājušajā nedēļā pēc atvaļinājuma atkal atgriezos darbā. Vai šis gads skolās nesīs kādas pārmaiņas? Īpaši nedomāju par to, kādu atalgojumu skolotāji saņems turpmāk. Kā lems, tā būs, un nav ko velti galvu lauzīt. Nav jau noslēpums, ka skolotāji Latvijā arī tagad saņem dažādu algu, jo bagātās pašvaldības savējiem piemaksā. Negribu runāt par citiem, bet es par savu darbu saņemu valsts noteikto likmi — 420 eiro par slodzi, kas patlaban ir 21 stunda. Lai gan daži rēķina, ka skolotājām tagad plāno maksāt lielas algas, visiem saku: paklausies, draudziņ, izlasi arī teikuma otru pusi! Reizē skolotājiem tiek palielināta arī slodze, un 680 eiro par 30 stundu slodzi taču sanāk gandrīz tas pats! Turklāt — kā lauku skolā, mācot tikai vienu priekšmetu, lai satapina slodzi?

Žēl, ka šogad augusts mazliet aizmirsis paņemt līdzi sauli, un lietainais laiks vēl skaudrāk atgādina, ka vasara soļo uz rudens pusi, un arī skolas gada sākums ir tepat.

Staburags.lv ARHĪVS

Domās Rio, sajūtās — rudenī

Kategorijas