Staburags.lv ARHĪVS

Zīmogs latviešiem

Elita Brovacka

2016. gada 16. augusts 09:37

104
Zīmogs latviešiem

“Ja tu nespēj respektēt sērfošanas kultūru un piekrastes pļavu, tad vispirms iztrieksim latviešus un tad visus pārējos,” nesen sociālajā vietnē Facebook publicēts foto ar šādu brīdinājuma uzrakstu. Tāds rotā kādu no atpūtas vietām Pērnavā, Igaunijā. Brīdinājumā, kurā uzrunāti atpūtnieki, īpaši aicinot izlasīt tieši latviešiem, angļu valodā pausts, ka jāievēro noteikumi sērfojot un jāturas pa gabalu no žogiem. Nedrīkst tiem līst pāri, jo neviens vēlāk negrib tos labot. Kā arī, ka šajā atpūtas vietā nedrīkst traucēt dzīvniekus, putnus un citas savvaļā dzīvojošas radības. Jā, un īpaši sirdi “aizkustina” teikums, ka par noteikumu neievērošanu no atpūtas vietas vispirms izdzīs latviešus.

Katrai rīcībai ir kāds pamats, tātad — šoreiz mūsējie izcēlušies starp citiem atpūtniekiem. Latvieši gan steidz aizstāvēties un bilst, ka Latvija ir mājas arī daudziem citiem, ne tikai latviešiem, un nevajag uzreiz uzlikt vandaļu zīmogu visai tautai.

Protams, sava melnā avs ir jebkurā ganāmpulkā, un arī rupekļi un neaudzināti cilvēki ir katrā nācijā. Taču, no otras puses, kultūra jau nesākas tikai aiz sētas vai robežas, bet vispirms savā pagalmā. Vai tomēr arī tepat, Latvijā, ik pa laikam ar savu rīcību neparādām, ka spējam noniecināt otra paveikto. Arī pavisam sīkās un ikdienišķās lietās. Viens cilvēks salabo soliņu, otrs to jau drīz salauž. Viens novieto ceļa zīmi, otrs — nolauž. Viens ierīko rotaļu laukumu, cits to izvanda. Sava prieka un izklaides pēc. Šīs ziņas ir tepat tuvākajā apkārtnē gūtas, un nav jābrīnās, ka arī ārpus savas sētas darām tāpat.

No otras puses — vai tiešām uzreiz zīmogs jāuzliek visai tautai? Arī mūsu pieredzē droši vien ir kāds sastapts nepatīkams igaunis, un vai uzreiz pasaulei jāpaziņo, ka labo jau nav ko gaidīt, jo viņi visi ir tādi… Viens gan jāatzīst: igauņu kaimiņi ar šādu uzrunu nedara godu ne mums, ne sev. Varbūt tā ir atmaksa par to, ka mēdzam apsmaidīt igauņu lēnīgumu? Mierināsim sevi ar domu, ka patiesībā jau mēs tādi neesam.

“Cilvēki daudz vairāk turas pie paradumiem nekā pie likumiem, jo likumi ir galvā, bet paradumi kultūrā. Sirdī,” šos vārdus teicis franču filozofs un rakstnieks Monteskjē. Man šķiet, ka sirdī mēs tomēr esam strādīgi un kārtīgi. Man ļoti patīk un allaž liek pasmaidīt mācītāja un vēsturnieka Paula Einhorna atziņa darbā “Latviešu vēsture” 1649. gadā. Viņš raksta: “Pēc dabas latvieši ir cieta un nesavaldīga tauta ar labu veselību, jo no jaunības nav lutināti, bet pieraduši pie vienkāršas barības un smaga darba.”