Paaugstināt vai nepaaugstināt?
Runga ar diviem galiem jeb kod, kurā pirkstā gribi — visi sāp — tā var teikt par diskusijām, kas tagad virmo par minimālās algas pacelšanu.
Nodarbinātības valsts aģentūra veikusi padziļinātu ilgstošo bezdarbnieku individuālu atbalstu, identificējot šķēršļus iesaistei darba tirgū. Kā viens no iemesliem, kādēļ cilvēki atsakās no darba piedāvājumiem, ir norādīta nepietiekamā minimālā darba alga. Labklājības ministrs Jānis Reirs uzskata, ka minimālā alga nākamgad jāpaaugstina no 370 līdz 407 eiro.Viņaprāt, minimālās algas paaugstināšana mazinās to darba devēju skaitu, kas veic “aplokšņu algu maksājumus”.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē otrdien konkrētus lēmumus par minimālās algas lielumu nākamajā gadā gan vēl nepieņēma, partneri vien pauda savus viedokļus par algas palielināšanas iespējām, un Reiram bija daudz pretinieku. Ministru prezidents Māris Kučinskis neatbalstīja tik straujas minimālās algas paaugstināšanu un pieļauj, ka tā varētu būt 10 eiro robežās. Tāpat domā arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, jo, paaugstinot minimālo atalgojumu par 40 eiro mēnesī, būtu apdraudētas darba vietas reģionos un atsevišķās nozarēs. Premjerministram nepiekrīt “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, kurš norādīja, ka “minimālās algas paaugstināšana ir fiskāli pozitīvs pasākums, kas cita starpā vairo budžeta ieņēmumus”. Smiltēns sacīja, ka politiskais spēks noteikti atbalsta straujāku minimālās algas celšanu, un partijas valde ir vienojusies, ka tā rosinās līdz 2018. gadam panākt “Vienotības” simtgades plānā norādīto minimālo algu 450 eiro. Igaunija jau šogad minimālā alga ir 440 eiro, un to plāno paaugstināt līdz 470 eiro mēnesī. Skaisti vārdi! Tā teikt — no Smiltēna mutes Dieva ausī.
Cits piedāvājums bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kas rosina līdz pirmskrīzes līmenim palielināt neapliekamo minimumu, lai tas sasniegtu 130 eiro. Arodbiedrību vadītājs Pēteris Krīgers pēc sēdes pauda, ka vienas pašas minimālās algas paaugstināšana neko nedos. “Tad mēs paliekam tajā pašā peļķē, kurā jau esam,” pauda Krīgers. Te varbūt der atcerēties Latviešu konversācijas vārdnīcā, šķirklī “Nodokļi”, rakstīto: ”Ienākumu, kas nepārsniedz dzīves uzturēšanai vajadzīgo normu, nevar uzskatīt par aplikšanas objektu.”
Minimālo algu Latvijā saņem 35 tūkstoši strādājošo — liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopš 1. jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā tā ir zemākā Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā.
Man rodas tikai viens jautājums — kā tie lēnīgie un anekdotēs izzobotie igauņi atkal mums ir priekšā? Varbūt vienkārši mums ir par daudz minimālās algas saņēmēju?
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra