Ko piedāvāt aizbraucējiem?
Lielais aizbraukušo skaits un negatīvā demogrāfiskā situācija sekmē Latvijas sabiedrības novecošanos un darba roku trūkumu. Tāpēc liela nozīme mūsu valsts ekonomiskajā izaugsmē būtu tiem cilvēkiem, kuri atgrieztos dzimtenē un turpinātu te darba gaitas vai sāktu paši savu biznesu. “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš rakstā “Ar saukļiem vien par maz” laikrakstā “Diena” parēķinājis — ja gadā Latvijā atgrieztos 20—30 tūkstoši strādājošo, kas ir 2—3% no patlaban strādājošo kopskaita, arī iekšzemes kopprudukta pieauguma temps būtu līdzvērtīgs. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone gan šādu scenāriju uzskata par maz ticamu, jo 1500 eiro, kas pielīdzināma minimālajai algai Lielbritānijā un Īrijā, Latvijā saņem tikai 9,5% strādājošo.
Aizvadītās nedēļas nogalē bija iespēja par šo tēmu aprunāties ar vairākiem cilvēkiem, kas no Īrijas bija ieradušies paciemoties pie radiem. Sākšu jau ar to, ka par tādu sociālo kampaņu “Gribu tevi atpakaļ”, ko sācis Latvijas Institūts, neviens no viņiem nebija pat dzirdējis, lai gan ir pietiekami sabiedriski aktīvi un regulāri seko līdzi tam, kas notiek Latvijā. Šādas kampaņas viņus krietni uzjautrināja, jo nekādi saukļi nepalīdzēs atgriezties, ja te, Latvijā, šiem cilvēkiem nebūs, ko darīt. Arī labklājības ministra Jāņa Reira ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 407 eiro viņiem nebija arguments.
Sarunās ar draugiem, radiem un paziņām, kuri dzīvo Anglijā vai Īrijā vai kuri pēdējā laikā atgriezušies dzimtenē, esmu dzirdējusi divus iemeslus braukšanai mājās. Viens ir tas, ka vecāki vēlas, lai viņu bērni skolā mācītos Latvijā, un, kad bērni sasniedz atbilstošu vecumu, brauc atpakaļ. Taču tikai ar nosacījumu, ka vecākiem te ir pietiekami labi apmaksāts darbs. Un otrs — viņi savas vecumdienas vēlas pavadīt Latvijā, dzīvojot te par Anglijā, Īrijā vai citā valstī nopelnītu pensiju. Gribēt atpakaļ tos aizbraucējus jau mēs varam, bet ko tad Latvijā šobrīd viņiem var piedāvāt? Piemēram, bijušā Aizkraukles rajona teritorijā un tuvākajos novados apkārt šobrīd saskaitīju aptuveni 30 vakantu darba vietu ar atalgojumu vidēji no 430 līdz 750 eiro. Lielākoties kokapstrādes uzņēmumos vai lielveikalos. Lielāku algu sola tikai Jēkabpils cietuma priekšniekam un sezonas laukstrādniekam. Diez vai šāds piedāvājums ieinteresētu atgriezties latviešu ģimeni, kurai, piemēram, Īrijā pieder pašai sava vistu ferma vai mēneša ienākumi ir trīs un vairāk tūkstošu eiro. Veidojas tāds kā apburtais loks — lai aizbraucēji atgrieztos, Latvijā jāveicina ekonomiskā izaugsme, bet, lai to veicinātu, mums nepieciešami tie darbspējas vecuma strādājošie, kas šobrīd ir aizbraukuši. Un nekādas kampaņas te nepalīdzēs.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra