Sūtīs vēstuli Veselības ministrijai

2010. gada 21. oktobris 07:12

3683

No 1. novembra Aizkraukles reģiona iedzīvotāji neatliekamo medicīnisko palīdzību varēs izsaukt tikai pa tālruni 113, jo vietējo dispečeru tālruni slēgs. Akūtie pacienti ar “ātro” transportu bez maksas tagad var nokļūt vienīgi slimnīcās Jēkabpilī un Rīgā. Ja viņi vēlas braukt līdz Aizkraukles slimnīcas traumpunktam, jāmaksā 28,21 lats. “Absurds un vājprāts” — tā jauno kārtību raksturo gan pacienti, gan mediķi.

Zvani “ceļos” līdz Rīgai un Jelgavai
Vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Aizkraukles brigādes ārsta palīdze — dispečere Sandra Alekna stāsta, ka līdz šim Aizkrauklē dispečeri dežurēja visu diennakti, pieņemot izsaukumus un arī atbildot uz daudzu iedzīvotāju jautājumiem par to, kā sniegt pirmo palīdzību, kādus medikamentus lietot, pie
kādiem speciālistiem doties. No 1. novembra dispečera amata un līdzšinējā tālruņa numura Aizkrauklē vairs nebūs. Zvanot 113, pieteikumu saņems Rīgā, pēc tam to paziņos Zemgales reģiona centram Jelgavā, kura darbinieki sazināsies ar “ātro” brigādēm Aizkrauklē, Pļaviņās un Neretā vai Jēkabpilī un Bauskā. Protams, cilvēki Rīgā un Jelgavā nepārzina vietējos ceļus. Ja prasīs braukt uz Talsiņu Sērenes pagastā, var pajautāt, vai jābrauc uz Talsiem.
Vietējie iedzīvotāji gan visu diennakti var zvanīt traumpunkta tālrunim 65133899. Tur visu laiku dežurē ķirurgs, anesteziologs, vidējais medicīniskais personāls un var veikt rentgenu. Tomēr jāatceras, ka traumpunkts un “ātrie” cits citam nav pakļauti, tās ir neatkarīgas iestādes, lai gan ir zem viena jumta — traumpunkts ir Aizkraukles medicīnas centra sastāvā, bet “ātro” brigādes ir pakļautas vienotajam neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Iesaka traumpunktā nokļūt pašiem
Vietējām “ātro” brigādēm pēc izsaukuma akūtie slimnieki ir jāved uz Jēkabpili, bet sarežģītākos gadījumos — uz Rīgu, Gaiļezeru vai Bērnu slimnīcu Vienības gatvē, piemēram, ja ir insults vai infarkts, vai bērniem akūtas sāpes vēderā. Ja Skrīveros vai turpat netālu no slimnīcas pacients gūst nelielu traumu, piemēram, sagriež roku vai izmežģī potīti, un ir saņemts izsaukums, pacients ir jāved uz Jēkabpili, lai gan
Aizkraukles slimnīcā visu diennakti strādā traumpunkts, kur brūci var sašūt, sniegt neatliekamo palīdzību un pēc tam pacientu palaist mājās.
“Daudzi pacienti ar sīkām traumām ir neapmierināti, ka mums no Skrīveriem vai citurienes ir jābrauc garām Aizkrauklei uz Jēkabpili, lai gan varbūt ir vajadzīgas tikai dažas šuves,” stāsta Sandra Alekna.
Ja pacients tomēr pieprasa, lai viņu ar “ātro” mašīnu aizved uz traumpunktu Aizkrauklē, par to ir jāmaksā 28,21 lats, tādēļ mediķi pacientiem iesaka traumpunktā nokļūt pašiem. Šāda maksa ir jāiekasē arī tad, ja pacients slimnīcā ar “ātro” transportu vēlas nokļūt kaut vai no pārdesmit vai pārsimt metru attāluma...
Kā no Jēkabpils tikt mājās?
Ja pacients ir nogādāts Jēkabpils slimnīcā, tur viņam sniegta palīdzība un viņš var doties mājās vai turpināt ārstēšanos Aizkraukles stacionārā, “ātrie” viņu uz Aizkraukli nedrīkst vest arī “pa ceļam”, jo var tikt saņemts vēl kāds izsaukums. Ja pacients samaksā 28,21 latu, braucienu uz mājām noformē kā izsaukumu. Ja “ātrie” no Jēkabpils uz mājām Aizkrauklē ved “maksas pacientu” un Pļaviņās vai Rīteros ir kāda avārija, viņi nedrīkst sniegt palīdzību, turp jābrauc citai brigādei vai arī jāaizbrauc līdz Aizkrauklei un tad jādodas atpakaļ. Visi maršruti ir jāsaskaņo ar dispečeriem Jelgavā.
“Ja, piemēram, mežstrādnieks mežā guvis traumu un nokļuvis Jēkabpils slimnīcā, viņam ir problemātiski nokļūt mājās — var gadīties, ka viņam nav ne naudas, ne arī mobilā tālruņa, bet uz kredīta neviens mājās nevedīs,” stāsta SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes loceklis Ēriks Vizulis.
Daļa pacientu ir trūcīgi, un par viņu transportēšanu no Jēkabpils līdz Aizkrauklei un tālāk nākas maksāt pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Rindā gan pacienti, gan auto
Ir vēl kāda problēma — Jēkabpils slimnīca ir pārpildīta un fiziski nespēj ātri apkalpot pacientus. Viņi gaida rindā. Gadās pat, ka rindā ir vairākas “ātro” automašīnas. Līdzīga situācija veidojas arī Rīgā — pacienti rindā gaida stundām, lai gan Aizkraukles slimnīcā jau sen būtu sniegta vajadzīgā palīdzība un tiktu atslogoti gan Rīgas un Jēkabpils mediķi, gan atvieglotas pacientu ciešanas. Taču valsts nedod naudu izmeklējumiem, kas Aizkrauklē būtu vajadzīgi, piemēram, laboratorija naktī nestrādā.
Ja ir daudz izsaukumu, “ātro” brigādēm katru dienu jānobrauc simtiem kilometru — tā tiek deldēti transportlīdzekļi, tērēta degviela un izsīkst arī mediķu spēki. Tie ir tūkstošiem lieki nobrauktu kilometru.
Lūgs novērst ačgārnības
“Mēs varētu priecāties, ka mums ir mazāk darba, “ātrie” Aizkrauklei brauc garām, taču cilvēki no tā cieš, šī sistēma nedarbojas viņu labā,” atzīst Ēriks Vizulis. Tāpēc Aizkraukles slimnīca kopā ar kaimiņu kolēģiem gatavojas nosūtīt vēstuli Veselības ministrijai, Valsts norēķinu centram un Latvijas Pašvaldību savienībai. Vēstulē ir raksturota pašreizējā situācija veselības aprūpē un lūgts novērst ačgārnības. Aizkraukles “ātro” brigādes ārsta palīdze — dispečere Sandra Alekna aicina arī iedzīvotājus rakstīt vēstules ministrijai un valdībai. “Pacienti savas dusmas un neapmierinātību izgāž uz mums, bet mēs jau neesam vainīgi, vēstules vajag rakstīt valdībai,” viņa saka.

Staburags.lv ARHĪVS

Sūtīs vēstuli Veselības ministrijai

Kategorijas