Vienīgie mūsu valstī

2010. gada 21. oktobris 07:24

2370

Skrīveriete Liena Valdmane — Girgensone ir četru Vācijas gigantisko angoras trušu saimniece. Šoruden trušu izstādē kompleksā “Rāmava” viņi, būdami vienīgie šīs šķirnes pārstāvji Latvijā, saņēma augstāko žūrijas novērtējumu — 97 punktus no 100 iespējamajiem.

Pušķi ausu galos
Pirms izvēlēties kādu konkrētu trušu sugu, Liena piemērotāko meklējusi Šķirnes trušu audzētāju asociācijas mājaslapā. Iepatikušies tieši šie — ar īpaši garu spalvu. Asociācijas prezidentes Inetas Fogeles teiktais, ka tādu Latvijā nav, ieintriģējis vēl vairāk.
Angoras truši no citiem sugasbrāļiem atšķiras ar ļoti garu un kuplu spalvu. Akota standarta garums ir 12 centimetru, bet garaušiem Skrīveros, kuri izstādes dēļ nav cirpti jau piecus mēnešus, — 16 centimetru un vairāk. Lienas kundze stāsta, ka Vācijas trušu šķirnei uz purna nav gara apmatojuma, vien pušķi ausu galos, atšķirībā no “frančiem”, kuriem nevarot atšķirt, kur deguns, kur ļipa. Biezā kažoka dēļ dzīvniekiem ziemā nav auksti, bet vasarā viņi jātur ēnā, jo gaisa temperatūrā virs 25 grādiem draud pārkaršana.
Tā kā saimniecei patīk adīt, viņa atzīst, ka vilnas ieguve bijis īstais iemesls, kādēļ truši iegādāti. Arī tāpēc, lai bērniem nebūtu jāsaka: tas, ko vakar apēdām, bija Ansītis...
Nosmērē ar burkāniem
Lai no trušu vilnas apģērbam iegūtu dziju, esot restaurēts vecāsmātes vērpjamais ratiņš. Vērpšanas iemaņu apguvei kolēģis iedāvinājis maisu ar aitas un suņa vilnu. Kamēr vēl ir tikai četri truši, cirpšanai izmanto šķēres, un viena dzīvnieka nocirpšana ilgst četras stundas.
Trušu vilnas apģērbā ir septiņas reizes siltāk nekā aitas, tādēļ tīrā veidā to izmanto reti, tikai profesionālam apģērbam, piemēram, alpīnistiem, bet biežāk sajauktu ar aitas vilnu, akrilu vai kokvilnu. Truši cērpami ik pēc trim mēnešiem, un vienā reizē iegūst ap 300 gramu kvalitatīvas vilnas. Vislabākā esot muguras vilna, mazāk kvalitatīva — no vēdera un ķepām. Viens no jaunajiem trušiem pirms cirpšanas bijis nešpetns, dusmojies, sitis ķepas pret zemi, bet vēlāk kļuvis rātns un mīlīgs. Bet otrs ir šīrudens izstādes laureāts — divu aprīlī no Vācijas atvesto trušu pēctecis. Saimniece stāsta, ka izstādes laikā mazie apmeklētāji viņas garaušus esot salīdzinājuši ar cukurvati un cītīgi barojuši ar burkāniem, tādēļ koši baltais kažoks kļuvis netīrs.
Tā kā truši vairojas ātri, iznēsāšana ilgst mēnesi, pavasarī, iespējams, kādu jau varēs pārdot. Gribētos iegādāties arī pārīti ar melnu kažoku. Nākamajā izstādē “Rāmavā” Liena ieradīsies jau ar daudz kuplāku trušu pulciņu.

Staburags.lv ARHĪVS

Vienīgie mūsu valstī

Kategorijas