Staburags.lv ARHĪVS

VID priekšniekam — algu aploksnē!

Imants Kaziļuns

2016. gada 14. jūlijs 07:56

180
VID priekšniekam — algu aploksnē!

Kāds reiz teicis, ka ne jau naudā laime. Droši vien tas bija kāds tibetiešu mūks, kurš pat bez ēdiena var tīri labi dzīvot. Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) galvenajā krēslā sēdošajam ar 2,4 tūkstošiem eiro mēnesī nepietiek. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pēc tik mīlētās un asarām acīs no amata pavadītās Ināras Pētersones, VID bijušās ģenerāldirektores, atkāpšanās maijā neviens viņas krēslā sēsties nevēlas. Pārāk liela atbildība, pārāk šmucīgs darbs. Izsludināja konkursu, bet beigās pa visu valsti “sakasīja” 11 pretendentus. Daļa no tiem nebūt nebija šī amata cienīgi. Četri vēl tā, puslīdz ģeldēja, bet tomēr nē. Komentējot situāciju, bijušais valstsvīrs Ivars Godmanis spriež tā — lai atbildīgiem amatiem valsts pārvaldē piesaistītu kompetentus cilvēkus, jāpalielina algas, vienlaikus  jāpaaugstina prasības un jāsamazina kopējais valsts pārvaldes aparāts.

Pašlaik valsts pārvaldē strādā ap 5% no visiem darbspējīgā vecumā esošajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 60 tūkstošu. Godmanis vēl piesauc vidējās pirmsnodokļu algas, kas Rīgā esot tā ap 1100 eiro, Latvijā — ap 900 eiro. Protams, tādā kontekstā, kas ir 2,4 tūkstoši VID vadītāja alga? Tas, cik patiesi lielas algas ir Latvijā, domāju, nav jāatgādina — kaut kur knapi virs vidējā izdzīvošanas minimuma. Jā, arī daļai ierēdņu algas nav spīdošas. Tāpēc, kā teicis Valts Kalniņš, politikas pētnieks, cilvēki, tajā skaitā VID darbinieki, varētu sākt kurnēt, ja priekšnieks saņemtu virs 5 tūkstošiem eiro mēnesī. Nāktos paaugstināt visiem, pretējā gadījumā VID iekristu tajā pašā bedrē, kur bija līdz šim, veidotu vietējos darbinieku organizētos slepenos nodokļu naudas piesavināšanās tīklus. Ko darīt? Tā kā daudzas darbības valstī balansē uz robežas ar totālu absurdu, piedāvāju ieņēmumu dienesta bosam algas daļu virs diviem tūkstošiem maksāt “aploksnē”. Shēmas, kā to darīt, valstī ir labi atstrādātas gadiem, bet katram gadījumam konsultantam arī varētu izsludināt konkursu.

Cerot, ka finanšu ministrei drīzumā izdosies sakārtot šo jautājumu, turpināšu sapņot par to, ka droši vien Latvijā ir kāds algu līmenis, superalga, kuru sasniedzot, ierēdņi kā pasakā pārtaps par viedām, svētajam garam līdzīgām būtnēm. Kļūs nevainojami godīgi, likumpaklausīgi un tajā pašā laikā radoši, pilni iniciatīvas. Tikai jāpaciešas. Varbūt tas notiks, kad Latvijā dzīvs būs palicis pēdējais nodokļu maksātājs, bet mums visiem jātiecas pēc šīs nirvānas labākas nākotnes vārdā.