Vietalvai svin vārda došanas svētkus

2016. gada 14. jūlijs 00:01

229

Tagadējais Vietalvas nosaukums pirmo reizi oficiālos dokumentos minēts pirms 655 gadiem, un līdz pat šodienai tas nav mainīts. Saistībā ar šo notikumu vietalvieši rīkoja svētkus, godā ceļot ne tikai sava pagasta ievērojamākās vietas, bet arī cilvēkus un notikumus.

Uz skolu vannā
Kā apdzīvotā vieta Vietalva izveidojās krietni agrāk, un tai bijuši dažādi nosaukumi. Tagad visiem zināmais esot saistīts ar to, ka savulaik pagasta teritorijā bijušas alvas atradnes, un Vietalva cēlusies no vārdiem — vieta un alva.
Tomēr gana nozīmīgs ir fakts, ka tik ilgus gadus vietas nosaukums nav mainīts, tāpēc Vietalvas kultūras darba organizatore Agita Lindenberga aicināja svinēt vārda došanas svētkus pagastam.
Svētki sākās ar izstādi skolā Odzienā, kur varēja aplūkot Maijas Bieriņas mežģīņtamborējumus, Allas Zaharovskas tamborējumus un adījumus, Ingas Rubīnas-Kalvišas austās segas, Innas Mežmales pītos grozus un vietalvieša Ērika Sprindžuka fotogrāfijas. Pasākuma dalībnieki varēja izstaigāt un aplūkot arī skolas ēku, kas pēdējos gadus darbojās kā Pļaviņu novada ģimnāzijas filiāle, bet šopavasar noslēdza pēdējo mācību gadu. Rudenī skolēnu tajā vairs nebūs.
Savulaik šo skolu beidzis aiviekstietis Vilnis Mironovs. Tolaik mācības tajā bija līdz 7. klasei. Tagadējā ēkā daudz kas pārbūvēts, tomēr viss vēl atgādina senos laikus. Tā kā skola bijusi tālu no mājām, ziemā vajadzēja nakšņot internātā, bet pavasaros un agros rudeņos no mājām gājuši kājām, jo no Aiviekstes pagasta Īvāniem Odzienā mācījušies daudz skolēnu.
Arī Alma Reizniece, kuras saknes ir Vietalvā, bet šobrīd dzīvo Pļaviņās, stāstīja, ka skolā savulaik mācījās ap 150 skolēnu.
Viņa atceras, ka viengad pavasarī bija lieli pali, kas applūdināja arī apkārtnes pļavas. Lai tiktu tām pāri, bērnus uz skolu veda, sasēdinot lielā vannā, ko piesēja pie ratiem. Daudz interesanta saistās ar skolas gadiem.
Skolas zālē varēja noskatīties Vietalvas pagasta amatierteātra pirmizrādi — Monikas Zīles lugas “Sunītis un viņa kauliņš” iestudējumu.
Atkal savs ozols
Nākamais svētku pieturas punkts bija “Miķelēnos” — vietā, kur reiz bijis Vietalvas Labdarības biedrības nams — pirmais biedrības nams Latvijas laukos. Ar vietējo iedzīvotāju atbalstu tas uzcelts 1885. gadā. Par tā tapšanu pastāstīja vēsturnieks Andris Rūtiņš, atzīstot, ka tas nav bijis viegls darbs. Dibinot biedrību, savu telpu tai nebija, tāpēc pasākumi notika apkaimes muižās, skolā, pagastmājā vai baznīcā. Tomēr pēc vietējās muižniecības, garīdznieku un ierēdņu spiediena telpas arvien uzstājīgāk liegtas, tāpēc biedrības vadība nolēma celt pati savu namu. Vieta tam bija izraudzīta starp Vietalvu un Odzienu. Par piemērotāko atzīts “Aparēnu” gruntniekam Bumbēram piederošais zemesgabals, kas dažādu apstākļu sakritības dēļ biedrībai arī ticis, turklāt kā dāvana. (Plašāk par šiem notikumiem var lasīt Andra Rūtiņa publikācijā laikraksta “Staburags” 2005. gada 8. novembra numurā).
Nams bija divstāvu koka celtne ar plašu zāli un skatuvi, kā arī citām nepieciešamajām telpām. Gandrīz 60 gadus Vietalvas Labdarības biedrības namā notika dažādi kultūras un izglītības pasākumi, līdz Otrā pasaules kara laikā to nodedzināja.
Ar Vietalvas un Odzienas dziedāšanas biedrības atbalstu, piedaloties Pļaviņu novada domes rīkotajā projektu konkursā, šī vieta sakopta un izveidota piemiņas plāksne. To šajā dienā svinīgi atklāja. Pasākumu kuplināja Pļaviņu novada folkloras kopa “Āre”, Klintaines pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Dzirnas” un Vietalvas pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Zīle”, kas izpildīja arī veltījuma dziesmu Vietalvai, kuras mūzikas autors ir ansambļa vadītājs Gints Tomsons.
Pie biedrības ēkas savulaik auga ozols, kas gāja bojā. Talkās, kopjot šo vietu, vēl novāktas pēdējās tā paliekas. Tā kā “Dzirnu” dziedātājas Vietalvas “Zīlei” šopavasar jubilejā uzdāvināja ozola stādu, Agita Lindenberga aicināja to iestādīt netālu no piemiņas akmens. Kas zina, ja ir ozols, varbūt reiz atkal būs nams…
Segā 20 rokdarbnieču veikums
Gatavojoties svētkiem, visus interesentus aicināja kopīgi veidot segu Vietalvai. Rokdarbnieki varēja iesniegt noteikta izmēra adītus, tamborētus vai citādā tehnikā darinātus gabaliņus. Krāsu izvēle bija katra paša ziņā. No visa šī dažādā kopuma tapa sega. Agita Lindenberga pastāstīja, ka tajā ir ap 20 rokdarbnieču veikums. Simboliski segā atainota zeme, zāle, ūdeņi, saule un latvju zīmes. Tomēr katrs, iespējams, saskatīs kaut ko savu.
Segu plašākam lokam prezentēja svētku noslēguma koncertā Vesetas līča estrādē. Tajā piedalījās pašmāju un kaimiņu novada pašdarbnieku kolektīvi — no Vietalvas pirmsskolas izglītības iestādes “Zīļuks”, Odzienas skolas teātra pulciņš, Iršu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs, Kalsnavas pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Vīzija”, senioru deju kolektīvs “Jāņukalns”, sieviešu deju kolektīvs “Magnolija”, Mārcienas šlāgeransamblis “Labākie gadi”, Klintaines pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Dzirnas” un Pļaviņu jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa”. Koncertā bija arī uguns šovs, un tas noslēdzās svētku ar salūtu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vietalvai svin vārda došanas svētkus

Kategorijas