Svin kopā ar hercogieni

2016. gada 12. jūlijs 00:01

465

Ar vispusīgu kultūras programmu pagājušās nedēļas nogalē Jaunjelgavā svinēja pilsētas svētkus. Šogad Jaunjelgavai nozīmīga jubileja — 370 gadu, un to jaunjelgavieši iecerējuši svinēt visu gadu.

Piektdien un sestdien, iebraucot Jaunjelgavā, ikvienam bija skaidrs: te ir īpaša diena. Pie katras mājas plīvoja valsts karogs, viss ziediem rotāts, skaists un sakopts, un gribot negribot sirdī ielija pacilājoša sajūta. Par to bija parūpējušies pilsētas saimnieki un visi tie, kuri pielika pūles, lai būtu īsti svētki gan pašiem jaunjelgaviešiem, gan pilsētas viesiem.
Fridrihštate — Magdalēnas dāvana
Jaunjelgava šogad svin pilsētas pastāvēšanas 370. gadadienu. Kurzemes hercogs Fridrihs Ketlers 1590. gadā šai vietai piešķir miesta tiesības. Savukārt Fridriha atraitne Elizabete Magdalēna par godu mirušajam vīram atjauno poļu-zviedru karā panīkušo jaunpilsētiņu, un 1646. gadā toreizējam Nieštates miestam piešķir pilsētas statusu un Fridrihštates nosaukumu. Oficiāli dokumentos pilsētas statusu apstiprināja pēc gada.
Elizabete Magdalēna Fridrihštatei uzdāvināja arī 2830 desetīnas zemes. Šajā laikā pēc platības tā bija lielākā Kurzemes pilsēta. Daži turpmāk minētie piemēri liecina, ka Kurzemes hercogi pilsētas attīstību uzskatīja par vienu no savām prioritātēm. Jau 1652. gadā tajā tika uzbūvēta mūra baznīca, kas pastāvēja līdz pat 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Kā vienā no pirmajām Kurzemes pilsētām Fridrihštatē tika sākta juridisko un finanšu attiecību modernizācija — jau 1744. gadā pilsētā ieviesa zemes un hipotēku grāmatu sistēmu.
Ar romantiku
un mūziku
Arī pēc gandrīz četriem gadu simtiem var teikt, ka Jaunjelgava aizvien aug un attīstās. “Esmu ļoti gandarīta par savu pilsētu, par tās sakopto vidi un ielām,” svarīgi saka pati Magdalēna. Viņas lomā todien iejutās Jaunjelgavas amatierteātra aktrise Vija Ķervesa, gan uzņemot viesus, gan ar saimnieces lepnumu apstaigājot pilsētu. Viņa atzina, ka šodien viņai darba pietiek, jo daudzi vēlējās arī nofotografēties ar skaisto un dižciltīgo būtni.
Rosība Jaunjelgavā valdīja jau piektdienas vakarā, kad Jaunjelgavas novada kultūras namā atvēra izstādi “Senā Daugava 20. gadsimta sākuma pastkartēs”. Romantisma pieskaņu klausītājiem sniedza vasaras vakara koncerts ar dziedātāju Normundu Ķieti. Vecpilsētas laukumā interesenti varēja noskatīties vēsturiskas īsfilmas par Jaunjelgavu.
Dzied “Cāļi” un viesi
Sestdien Magdalēnas svētku tirgū savu produkciju piedāvāja amatnieki un mājražotāji gan no Jaunjelgavas, gan kaimiņu novadiem.
Krāšņi muzikāli un deju priekšnesumi todien bija baudāmi ne tikai Vecpilsētas laukumā, skanīgi pārsteigumi gaidīja arī kultūras nama pagalmiņā, kurš svētkos pārvērtās par improvizētu kafejnīcu ar mūziķu piedalīšanos. Koncertā piedalījās Jaunjelgavas deju kolektīvi “Kodoliņš”, “Kodols” un “Atvars”, senioru dāmu deju kolektīvs “Vīzija”, Jaunjelgavas jauktais koris, bērnu pop-
grupa “Fridrihštate”, Seces vokālais ansamblis “Magnolija”, bērnu popgrupa un vokāli instrumentālais ansamblis, Staburaga pagasta jauktais vokālais ansamblis, Sunākstes saieta nama bērnu vokālās studijas audzēkņi un vokāli instrumentālais ansamblis. Svētkos dziedāja konkursa “Cālis” laureāti un mazie solisti no Skrīveru, Aizkraukles un Jaunjelgavas novada.
Koncertā uzstājās viesi no Tučnas novada Pomerānijas apgabalā, kurā dzimusi Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna. Viņi vēlas sadarboties un draudzēties ar jaunjelgaviešiem ne tikai vēsturisko saikņu dēļ, bet abas pilsētas diezgan līdzīgas arī ekonomiskajā un iedzīvotāju skaita ziņā.
Krēslu izzāģē ar motorzāģi
Saistībā ar šiem svētkiem tapa arī hercoga Fridriha Goda krēsls Vecpilsētas laukumā. Jaunjelgavas kultūras nama direktore Anita Ostrovska stāsta, ka šī objekta tapšana bija īpašs pārsteigums arī pašiem. Jaunjelgavieši piedalījās Zemgales kultūras programmas projektu konkursā par kultūrvēsturisko vides objektu izgatavošanu visā novadā, taču nesaņēma pietiekamu finansējumu un Jaunjelgava no savas idejas izveidot Hercoga Goda krēslu atteicās par labu citam pagastam. “Te laikam vietā teiciens par to, ka dots devējam atdodas, jo pēc domes projektu vadītājas ierosmes atsaucās uzņēmums “Billerudskorsnas” un tā darbinieki. Vadoties pēc projektā plānotās skices un sava redzējuma, viņi izveidoja brīnišķīgu Hercoga Goda krēslu,” stāsta Anita Ostrovska.
Krēslu gatavoja profesionāli kokgāzēji, daudzu valsts un pasaules mēroga sacensību laureāti Jurijs Kirikovs un Anatolijs Seļivanovs, savukārt materiālu piegādāja un citādi palīdzēja arī Uldis Pastars. Krēsla darināšanā izmantots nolūzis osis, kurš audzis turpat aiz domes ēkas.
Vides objekts ir abu vīru pirmais šāds mākslinieciskais veikums. “Tas mums bija izaicinājums, vai varēsim,” atzīst Jurijs. “Iesākumam iznāca labi.” Hercoga Goda krēsls izzāģēts ar motorzāģi, tikai tā malas nogludinātas ar frēzi. Vīri strādājuši pa vairākām stundām trīs vakarus. To, ka viņiem darbs veicas raiti, varēja pārliecināties arī svētku apmeklētāji — Jurijs un Anatolijs turpat parkā ar motorzāģi izzāģēja mazāku krēslu un masīvu koka ķēdi. Skatījos un netiku gudra, kā tik sarežģītu un smalku darbu var dabūt gatavu!
Hercoga Goda krēslā var arī pasēdēt, un daudzi šo iespēju arī izmantoja. Tieši te todien tapa daudzi foto.
“Manuprāt, svētki bija izdevušies,” bilst Anita Ostrovska.
Nezinu, vai skaistā laika, vai īpašās senās pilsētas auras dēļ todien Jaunjelgavā patiešām valdīja īpaša atmosfēra. Viesmīlība, patīkams miers, dabas un cilvēku radīts skaistums. Uzrunātie ļaudis teica: ļoti skaisti svētki! “Esam tajos pirmo reizi, un mums ļoti patīk. Viss tik pārdomāts, tiešām var izbaudīt,” atzina kāda ģimene no Sērenes pagasta. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Svin kopā ar hercogieni

Kategorijas