Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Aizkraukle vieno latviešus no visas pasaules

Imants Kaziļuns
Laikraksta arhīvs

2016. gada 12. jūlijs 00:01

685
Aizkraukle vieno latviešus no visas pasaules

Šonedēļ Aizkrauklē un kaimiņu novados ciemojas ārzemēs dzīvojošo latviešu bērni.

Tā ir lieliska iespēja bērniem un pusaudžiem no dažādām valstīm iepazīt viena no vecākiem, visbiežāk mātes, dzimteni, tās vēsturi, cilvēkus, lietot ikdienas saziņā valodu, kuras nozīmība, dzīvojot Zviedrijā, Turcijā vai kādā citā zemē, ar gadiem viņu dzīvē mazinās.
Aizkraukle un nometne “Daugavas stāsti” par mājām no 8. līdz 14. jūlijam kļuvusi 30 bērniem, kas šeit ieradušies no Zviedrijas, Itālijas, Horvātijas, Turcijas, Grieķijas, Skotijas un  ASV, un trijiem viņu vecākiem. Trešā daļa bērnu no Aizkraukles un Ogres novada. Vecuma amplitūda — no sešiem līdz 13 gadiem.
Prasmes uzlabojas pāris dienās
“Daugavas stāsti” tapuši ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu, savukārt projekta īstenotāja ir biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs”.
Nometnes vadītāja Ilze Atardo stāsta, ka, pateicoties ciešai sadarbībai ar Itālijas un Šveices  itāļu daļas latviešu biedrību “Alisi”, Stokholmas latviešu skolu, Atēnu latviešu skolu “Ežu skola” Grieķijā, kā arī ogrēniešiem, februārī iesākts projekts, kurš 28 projektu konkurencē guva atbalstu un 12 tūkstošus eiro. Nometnes mērķis ir ārzemēs dzīvojošu latviešu bērniem parādīt viņu vecāku dzimteni, tradīcijas, uzlabot saikni ar Latviju, papildināt vēstures zināšanas.
Šajās dienās Latvijas izzināšana bērniem sākās Vīgantes pusē, turpinājās muzejā “Kalna Ziedos”, vakar apskatīta Pļaviņu HES, bet šodien turpināsies ar pīrāgu cepšanu Koknesē, biedrības “Baltaine” radošajā mājā, kā arī citām nodarbēm. Nakts uz trešdienu būs negulēta, jo sadarbībā ar Aizkraukles jauniešu biedrību “Galaktika” nometnes dalībniekiem sagatavots piedzīvojums “Nakts trasē”.
Ilze Atardo teic, ka ārzemēs dzīvojošo bērnu ģimenēs latviešu valoda nav aizmirsta, un pat tie nometnes dalībnieki, kuri to piemirsuši, Latvijā pāris dienu laikā drīz vien ātri atsvaidzināja zināšanas un iemācījās jaunus vārdus. Piemēram, Filips no Grieķijas runā te­koši latviski, bet zēniem no Itālijas vārdu krājums ir mazs, tomēr ar katru dienu prasmes uzlabojas. Pirmie novērojumi liecina, ka labākas valodas prasmes ir gados jaunākajiem, savukārt pusaudži kautrējas savas domas izpaust līdz šim tik reti lietotā mēlē.
Telefoni atņemti, veikali noliegti
Nometnes nodarbību programma ir ļoti plaša un ietver gan senatnes izzināšanu, kā svētdien “Kalna Ziedos” iemēģinot spēku graudu malšanā, iešanā ar ķekatām, spēlējot “Rukšu dzīšanu”, gan pārbaudot prasmes mūsdienīgākās aktivitātēs — veidojot lego robotus kopā ar skolotāju Noru Meiri no Ogres. Notika arī filcēšanas nodarbības, tajās multfilmu varoņu vietā uz maciņiem un somām pēc bērnu izvēles tapa latvju rakstu zīmes. Nometnes vadītāja atklāj, ka komunikācijas sekmēšanai un uzlabošanai, to iepriekš saskaņojot ar bērnu vecākiem, dienas laikā mobilie telefoni netiek lietoti. Tos katram izsniedz tikai vakarā.
Aleksandrs no ASV teic, ka Latvijā bijis vairākkārt, visbiežāk vasaras brīvlaikā. Alise no Ogres stāsta, ka jau otrajā dienā sadraudzējusies ar visiem vietējiem bērniem un vienu otru ārzemnieku. Uvis ir no Ankaras. Viņa mamma ir latviete, bet mājās ar brāli un tēti runā turku valodā, savukārt ar mammu  — latviski. Vienlīdz labi protot abas valodas, bet domājot turciski. Daniels no Stokholmas stāsta, ka viņš ar mammu mājās komunicē latviski, ar tēti — krieviski, bet skolā mācās zviedriski.
Zviedrija — labākais risinājums
Daniela un Marijas mamma bijusī daugavpiliete Kristīne Kursīte teic: “Tā ir pirmā nometne maniem diviem bērniem. Zviedrijā dzīvoju jau 16 gadus, un abi bērni dzimuši ārpus Latvijas. No trim ikdienā lietotajām valodām bērniem vislabākās prasmes ir zviedru valodā, bet krievu valodu pašlaik zina vismazāk.” Kristīne atzīst, ka valodu prasme uzlabo loģisko domāšanu un palīdz apgūt mācību priekšmetus. Viņa zviedru valodu labā līmenī apguvusi gada laikā. Jautāta, vai ģimenes plānos ir pārcelšanās uz Latviju, Kristīne teic, ka Zviedrija ir vislabākais risinājums, jo pretējā gadījumā vīrs, kurš ir krievs, Latvijā jutīsies kā ciemiņš, bet gadījumā, ja izvēlētos dzīvot Krievijā, kā viešņa justos pati Kristīne. Viņa uz Zviedriju reiz devusies piepelnīties kā auklīte, sakrāt naudu studijām. Pēc četriem Zviedrijā pavadītiem gadiem,  satiekot nākamo vīru, sapratusi, ka Latvijā pastāvīgi dzīvot vairs neatgriezīsies. “Stokholmā sestdienās darbojas latviešu skola, deju kolektīvi un koris, notiek kultūras pasākumi. Nometne Aizkrauklē ir laba iespēja ilgāku laiku uzturēties latviskā vidē, jo te nav palikuši radi vai draugi, pie kuriem ciemoties tik ilgu laiku,” saka Kristīne. “Nenoliedzams ieguvums ir bērnu uzdrīkstēšanās runāt latviski, kas citkārt, esot mājās Zviedrijā, ir retāk, visbiežāk bērni kautrējas kaut ko pateikt nepareizi.” ◆
Kategorijas

Kategorijas