Ar gadiem, kuri vienkārši ir!

2016. gada 8. jūlijs 00:01

627

Savu 55. gadu dzimšanas dienu, kura būs nākamnedēļ, Anna Beleviča sagaidīs Čehijā. Vēlāk būs ballīte Daudzesē — meitas iegādātajā pasaku namiņā ar senatnes auru, kur zaļo arī Annas rokām veidotais dārzs. Savukārt pati jubilāre atkal izbaudīs sajūtu: cik labi ir piedzimt vasarā!

Annu sastopu dzīvoklī Daudzevā, kur viņas ģimene mitinās jau 12 gadu. Tajā jūtams tāds māksliniecisks iekārtojums — viss saskaņots, pie sienām gleznas. Vēlāk jubilāre atklāj: “Dzīvoklī pati plānoju remontu, saskaņoju krāsas, mani saista interjera dizains. Manas idejas vīra izpildījumā!” Viņas iecere, kas realizēta pašu spēkiem, ir arī virtuves iekārtošana — vecajiem skapīšiem atjaunota virsma, nomainītas kājas, un mājās atkal ir jaunas, turklāt interjeram pieskaņotas mēbeles.
Uz galda lielā māla vāzē smaržo vasaras puķes, perfekto telpu piepilda tikko gatavotas kafijas aromāts, un pārņem patīkams miers. Arī pati Anna runā klusi un rāmi, un sākumā kautrīgi bilst: diez vai es būšu interesanta…
Bērnība ar taureņiem
Anna dzimusi Latgalē, Rēzeknes novada Rogovkā. Vietā, no kuras nākuši daudzi slaveni cilvēki. Lauku mājās atstatu no ciemata centra arī aizrit meitenes bērnība. Starp kokiem, puķēm un taureņiem. Viņa ir vienīgais bērns ģimenē, tuvumā kaimiņu bērnu nav, un Annas sabiedrotā ir daba. “Staigāju pa laukiem, taureņus vākdama, to man bija vesela kolekcija,” stāsta viņa. “ Odekolona pudelītēs “iebalzamēju” kukaiņus, un mana botāniķes kolekcija aizvien ir mammas mājās.”
Rogovkā paiet skolas laiks, un pašsaprotama šķiet arī profesijas izvēle — jauniete Bulduru dārzkopības tehnikumā apgūst dārzu ierīkotājas specialitāti. Anna gan aizdomājas: ja tagad dotu iespēju vēlreiz izvēlēties, viņa tomēr kļūtu par mediķi…
Tolaik Annai ļoti nepaticis savs vārds — skolā tas locīts visos iespējamajos veidos. “Man bija draudzene Anita, un domāju: būtu labi, ja mani tā sauktu,” tagad smaidot atceras viņa. “Bažījos, kā kursabiedri Bulduros uztvers manu latgalisko Annu, bet viss bija kārtībā. Tagad priecājos, ka man ir šāds stiprs vārds, turklāt mūsdienās tas ir populārs un Annas vārdu dod daudzām meitenēm.”
Mīlestība un Latgale
No skolas sola Annai līdzās ir arī mīlestība — kopā ar vīru mācījušies vienā klasē, un pagājušā gada augustā ģimene svinēja jau 35 gadu kāzu jubileju. Tajā bērni vecākiem bija sarūpējuši jaukus svētkus Annas bērnības mājās Rogovkā, kur aizvien dzīvo viņas mamma. “15. augustā mums ir kāzu jubileja, savukārt 16. augustā — manai mammai dzimšanas diena,” stāsta Anna. “Viņai apritēja 80 gadu, un kopā arī nosvinējām divas skaistas jubilejas.”
“Latgalē tagad ir pavisam cita pasaule, un tieši tur visskaudrāk var just, ka Latvija kļūst arvien tukšāka,” stāsta Anna. “Apstaigāju kaimiņus un saskaitīju — nelielā apvidū Rogovkā ir 40 tukšu māju, un arī apdzīvotajās vairs mīt tikai veci ļaudis. Palikusi iedzīve, kā cilvēki atstājuši, bet neviena vairs nav. Miruši, aizbraukuši… Tāda rēgaina sajūta. Nav arī jābaidās, ka kaut ko nozags, jo neviena nav un nevienam neko nevajag. Žēl noskatīties, kā tur dzīve vienkārši apstājusies. Safotografēju un domāju, kur to visu likt, varbūt piedāvāt kādā izstādē, lai cilvēki redz?”
Pasaku namiņš ar senatnes auru
Annas dzīves ceļš jau 1982. gadā vedis prom no dzimtās puses — kopā ar vīru viņa pārcēlusies uz Zalvi, kur strādājusi par sekretāri un lietvedi, vēlāk bijusi grāmatvede kolhozā. Zalvē nodzīvojuši vairāk nekā 20 gadu, un tur dzimuši arī viņu bērni — meitai Gunitai tagad ir 34, dēlam Agnim — 23 gadi. “Zalvē bijām daudz jaunas ģimenes, kopā svinējām svētkus un izdzīvojām jaunību,” atceras jubilāre.
Sociālisms beidzās, līdz ar to arī darbs, un jau 12 gadus Beleviču ģimene ir daudzesieši. “Te man ļoti patīk,” atzīst jubilāre. Patlaban Anna strādā par sētnieci, apkopj pašvaldības un bērnudārza teritoriju un bilst, ka ar darbu ir apmierināta — var apčubināt puķes, dzīvžogus, un ir prieks, ka cilvēki darbu novērtē un pasaka kādu atzinīgu vārdu.
Lai gan meita tagad dzīvo Ķekavā, Daudzesē viņa iegādājusies vecu māju — kā pasaku namiņu ar senatnes auru, kur vēlas iekārtot vasaras māju. Savukārt dārza iekārtošanā savu dārznieces aicinājumu atļauts izpaust mammai. “Esmu priecīga, ka varu tur darboties, stādīt puķes un kokus,” saka viņa.
Daudzesē Annai ir vēl kāda sirdslieta — gandrīz no kolektīva pirmsākumiem dejo dāmu deju kopā “Kvēlziedes”, un šī ir viņas debija jomā, kas ļoti patīk. Agrāk dziedājusi korī tehnikumā un vokālajā ansamblī Zalvē, bet Daudzesē tomēr izlēmusi dejot. “Tas man tiešām patīk,” saka Anna. “Protams, mēģinājumi un uzstāšanās prasa laiku, bet tas man nav apgrūtinājums, jo kolektīvā jūtos tik labi. Esam ļoti draudzīgas, mums ir jauka vadītāja Lana. Visas kopā svinam svētkus, parunājamies, apspriežam idejas, un ir ļoti interesanti.”
Svētki kalnos
Kad jautāju, vai jubilārei ir vēl kāds vaļasprieks, viņa pasmaida: “Neadu un netamborēju, arī ar ēst gatavošanu esmu uz jūs. Mana lielā aizraušanās ir ceļošana.” Kopā ar ģimeni izbraukāta visa Latvija, būts Igaunijā un Lietuvā, Austrijā, Rumānijā, Ungārijā. Pagājušajā gadā Anna savu vārdadienu svinējusi augstu Karpatu kalnos, šogad 55. dzimšanas dienu sagaidīs Čehijā. “Kalni man ļoti patīk, arī vīram tāpat, un viņš nav ceļošanai mudināms,” atklāj viņa.
Te nu šķiet vietā pajautāt, vai 36 gadu laulībai ir kāda īpaša recepte? “Visādi gājis, bijuši strīdi, taču lielu nesaskaņu nav,” nosaka Anna. “Es ātrāk aizsvilstos, bet vīrs ir ļoti mierīgs un nosvērts. Viņš mani vienmēr uzmanīgi noklausās un — izdara pa savam. Pēc horoskopa esmu Vēzis, vīrs — Vērsis, un mums tajā prognozēta ideāla saderība. Manas emocijas viņš notur pie zemes.”
Vai 55 gadi ir daudz? Anna nosaka: “Piecdesmitajā dzimšanas dienā man pat asaras bira — tāds nozīmīgs skaitlis, kam jāpārkāpj. Kad tiec tam pāri, par gadiem vairs nedomā. Viņi vienkārši ir!”
Kad ģimene atgriezīsies mājās no ceļojuma, Annai būs arī jubilejas svinības. Meitas pasaku namiņā, kur ciemos aicinās draugus. “Vasara — tas ir dzimšanas dienai izdevīgs laiks, jo var svinēt ārā, brīvā dabā,” uzskata jubilāre. Kad savējie blakus, dāvana vairs nav svarīga.
“Laikam esmu bagāta,” aizdomājas Anna. “Ne naudas ziņā, bet man viss ir — ģimene, bērni, ceļojumi, iespēja redzēt pasauli. Uz arī sapnis ir — aizbraukt uz Norvēģiju. Ceru to piepildīt nākamgad. Tur ir kalni, un tos man gribas redzēt.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ar gadiem, kuri vienkārši ir!

Kategorijas