Staburags.lv ARHĪVS

Pēc rekonstrukcijas atvērts Rīgas Motormuzejs

Imants Kaziļuns

2016. gada 7. jūlijs 00:01

150
Pēc rekonstrukcijas atvērts  Rīgas Motormuzejs

“Staburags” piedalījās atjaunotā Rīgas Motormuzeja atvēršanā. Četros gados ēka pārvērtusies, ieguvusi mūsdienām raksturīgus vaibstus, elektroniku, datorus, projektorus, kas muzeju pārvērš aizraujošā ceļojumā cauri gadiem, ielūkojoties auto un moto transporta evolūcijā.

Atklāšanā muzeja direktors Aivars Aksenoks teica — vecā muzeja ēka ir nojaukta līdz pamatiem, viss šodien redzamais būvēts no jauna. Tāpēc arī tiem, kas ekspozīciju aplūkoja pirms 2012. gada aprīļa, kad muzeju slēdza remontam, būs interesanti.
Drīkst arī iekāpt un apsēsties
Interesants stāsts ir par katru no muzejā redzamajiem eksponātiem. Lai tos uzzinātu, atliek vien jautāt muzeja darbiniekiem. Ēkas 0. stāvā viens no zinošajiem ir Linards Zandovskis. Viņš stāsta par autobusu PAZ. Tajā muzeja apmeklētāji var justies kā pasažieri, kuri dodas uz kāzām Kokneses puses Bormaņos. Šis arī ir vienīgais eksponāts, kam ne tikai drīkst pieskarties, bet pat lietot — iekāpt, apsēsties. Autobusa priekšējais stikls ir ekrāns, kurā projicē astoņu minūšu garu “Podnieka studijā” tapušu īsfilmu. Savukārt autobusa vadītāja salona atpakaļskata spogulis ir otrs ekrāns, un tajā redzama vadītāja seja, salonā skan viņa pārdomas par apkārt notiekošo. Linards stāsta, ka pirms muzeja rekonstrukcijas bijuši divi šādi autobusi, bet, atdodot tos restaurācijai, secināts, ka saglabājusies tikai čaula — autobusa karkass bija tuvu izjukšanai. Tāpēc lētāk un prātīgāk bijis nopirkt jaunu PAZ Ukrainā. Šis konkrētais — 1989. gadā ražotais — ir burtiski noņemts no maršruta, pirms nonācis eksponāta godā, vadājis cilvēkus un uz Rīgu atbraucis saviem spēkiem.
“Roksana” joprojām meklēšanā
Netālu no autobusa ir cita padomju, kā arī Atmodas laika tehnika, piemēram, rūpnīcas RAF eksperimentālajā cehā tapa autobuss “Stils”, tikai divos eksemplāros premjera Ivara Godmaņa valdīšanas laikā, deviņdesmito gadu sākumā. “Viens — mums ir savs autobuss, divi — mēs to tūlīt sāksim ražot,” ironiski stāsta Linards Zandovskis, iezīmējot tā laika vēlmes un realitāti. Tolaik jauna modeļa ieviešana ražošanā izmaksājusi aptuveni tikpat, cik visas valsts gada budžets. Ap to pašu laiku izgatavots vēl viens mikroautobuss — “Roksana”. Zināms, ka tas it kā joprojām esot Latvijā kādā privātkolekcijā.
Ar privātkolekcijās esošu auto eksponēšanu muzejs cenšas neaizrauties, jo pieredze rāda — tā var iedzīvoties problēmās. Kolekcionāri savus auto visbiežāk vēlas pārdot, un tā bijis arī nesen, kad kāds Krievijā bija gatavs par jebkuru cenu iegādāties agrāk savienībā ražotos auto. Tāpēc uz Urālu pusi aizbrauca agrāk Motormuzeja rīcībā esošais ZIS 101. Šādi restaurēti un labā kārtībā esoši auto pasaulē vairs palikuši tikai četri. Kolekcionārs Latvijā to izlēma pārdot, bet muzejam tādēļ nācās mainīt ekspozīciju. Tā vietā pašlaik novietots necila izskata nerestaurēts ZIS.
Drošību pārbauda, izmantojot cilvēkus
Šausminošs stāsts ir par augšstāvā novietoto ZIS 115. To kādreizējais savienības diktators Staļins lika pārbūvēt par bruņumašīnu. Lai pārbaudītu paveiktā darba kvalitāti, atbildīgajiem par pārbūves darbiem licis iekāpt mašīnā, bet ārpusē esošajiem pavēlējis uz viņiem šaut. Ekspozīcijas vadītājs stāsta par vēl kādu interesantu eksponātu: diviem izskata ziņā atšķirīgiem — zilu un melnu  — BMW 326 markas auto, ražotiem 1938. gadā. Abi ražoti vienā gadā, viens modelis, bet nezinātājs tos uzskatītu par pilnīgi atšķirīgiem. Melnais līdz mūsdienām saglabājies ļoti labā kārtībā, zilais ticis lietots, bet labots, kā pagadās. Zilais BMW ir labots ar visu, kas bija pie rokas. Visbiežāk detaļas aizvietotas ar Moskvič, Volgas, pāris smago automašīnu daļām. Melnais BMW  ticis sargāts, un vietai, kur tas bijis ilgus gadus, priekšā audzis pamatīgs koks. Netrūkst stāstu par citiem visneiedomājamākajiem slēpšanas veidiem, piemēram, automašīnas pārzāģējot uz pusēm.
Ulmaņa auto “dvīņubrālis”
Vieni no jaunākajiem muzeja ieguvumiem ir prezidenta Kārļa Ulmaņa automašīna un Augusta Krastiņa 1896. gadā paša būvētais auto, vēl pirms slavenā autobūves magnāta Forda modeļiem. Ja ne nelaimes gadījums — 1904. gadā nodegusi rūpnīca —, iespējams, autorūpniecības vēstures pirmsākumus rakstītu un šobrīd vienam no lielākajiem ražotājiem būtu latviskas saknes. Rūpnīca saražoja vien 10 šādu auto.
Otrs jaunākais eksponāts, Motormuzeja īpašums, ir 1930. gadā ražotais, 8 cilindru, 5,7 litru dzinēja Cadillac 353 Fleetwood Phaeton. Šāds trīsdesmitajiem gadiem mazāk raksturīgs mazs dzinējs šo auto padara par vēl lielāku retumu, jo ierastāki bija 16 cilindru dzinēji. Tieši šāds auto bija Latvijas valdības rīcībā no 1935. līdz 1940. gadam. Pēdējo reizi Ulmanis šādu auto lietojis 1940. gada jūnijā, bet jau tā paša gada rudenī to par labu atzina padomju armijas virsnieki. Līdz ar to auto pazuda nezināmā virzienā.
Latvijā šī auto “dvīņubrālis” nonācis no Kalifornijas, pateicoties tur dzīvojošajam Raimondam Dreikam, kurš tādu atrada Amerikā. No vairākiem variantiem šis bijis optimāli vislabākais. Kad muzeja pārstāvji izstāstījuši meklējuma mērķi, ģimene, kurai piederēja šis auto, piekrita to pārdot šādam cēlam mērķim. Auto restaurators Ivars Dortāns stāsta, ka vairākas detaļas, kuras laika gaitā bija nolietojušās, nācies izgatavot no jauna, piemēram, ādas un dažas hromētās, taču laika gaitā pazudušo daļu bijis ļoti maz. Darījuma summu Ivars neatklāj, bet teic, ka cena bijusi demokrātiska. Šobrīd restaurētais un visā savā godībā stāvošais auto varētu pretendēt cenai no 300 līdz 500 tūkstošiem eiro. Cadillac ir braukšanas kārtībā, un, iespējams, tuvākā gada laikā ar to varētu piedalīties kādā brīvdabas pasākumā. Ivars, kurš pats piedalījies šī auto restaurācijā, saka, ka dzinējs ir būvēts ar lielu rezervi, un tagad pēc restaurācijas tas varētu nokalpot vēl otru mūžu. Kādēļ Kārlis Ulmanis sev izvēlējies tieši šādu auto? Iespējams, tas saistīts ar viņa studiju gadiem ASV. Arī nākamais auto Ulmaņa kolekcijā bija Cadillac, vēl ekskluzīvāks kā muzejā apskatāmais.

Fakts
◆ Rīgas Motormuzejs — Baltijā lielākais un modernākais vēsturisko spēkratu muzejs — dibināts 1989. gada 22. aprīlī pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas.
◆ 2012. gada 16. aprīlī muzeju slēdza rekonstrukcijai.
◆ Ekspozīcija izvietota trīs stāvos vairāk nekā 4000 kvadrātmetru platībā, un tajā patlaban aplūkojami 119 spēkrati, motocikli un velosipēdi, demonstrējot pasaules autobūves attīstības vēsturi kontekstā ar Latviju.
◆ Jaunās ekspozīcijas veidošanā izmantotas inovatīvas metodes — 19 stacionārās darba stacijas, kā arī multimediāli risinājumi — projekcijas, kurās apvienots gan filmēts, gan animēts materiāls, “mappings” jeb apzīmēšana, digitāls šovs un citi multimediāli risinājumi.