Īstie sērenieši domā par savu pagastu

Jānis Jubass, AS “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas reģiona mežizstrādes vadītāja vietnieks

2016. gada 5. jūlijs 00:01

329

Nedēļa bija ļoti strauja. Pēc garajām brīvdienām sakrājies daudz visādu darbu, un iekļauties darba ritmā bija tikpat grūti kā pēc atvaļinājuma.
Mežiniekiem arī vasarā darba pietiek — mežs aug, tas jāzāģē. Neraugoties uz laika apstākļiem, zāģējam un piegādājam kokmateriālus zāģētavām. Diena vai nakts, lietus vai karstums — ir jāstrādā. Laikapstākļu dēļ, protams, rodas arī problēmas. Sausā laikā mežā bija labi strādāt, tad pēkšņi uznāk negaiss, viss pielīst, un nākas piemēroties — meklēt un saplānot darbus tā, lai mainīgajos laika apstākļos varētu zāģēt citu cirsmu, kurā var iebraukt mitrā laikā. Strādājam līdzīgi kā lauksaimnieki, arī mums vajadzīgi darbam piemēroti laika apstākļi, taču atšķirība ir tā, ka mums lietū vienkārši jāmeklē cits lauks, cita cirsma, un pat tad, ja viss pielijis, jāatrod, kur to ražu tomēr dabūt. Tas lauks jāmeklē no Cēsīm līdz Lietuvas robežai, no Ikšķiles līdz Pļaviņām — tik liela ir AS “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas reģiona apsaimniekotā teritorija, kurā ir viss bijušais Aizkraukles rajons, liela daļa Ogres un Bauskas, neliela daļa Madonas rajona. Kopā apmēram astotā daļas Latvijas teritorijas, un darba patiešām pietiek.
Darba nedēļas nogalē kopā ar kolēģiem noorganizējām šaušanas sacensības Sērenē, Daugavas šautuvē. Šāvām sportingu pa šķīvīšiem un stāvošu mērķi. Medniekiem tas ir labs pasākums — pārbaudīt sevi un ieroci, lai vēlāk medībās justos pārliecināti. Vasarā medībās ejam retāk, taču viens no dzīvniekiem, kuru drīkst medīt visu gadu, ir mežacūka. Patlaban to ir savairojies ļoti daudz, lauksaimnieki ir ļoti bēdīgi, ka mednieki nespēj laukus nosargāt, mežacūkas izbradā un noēd labību. Lēnāk, nekā sākotnēji bija prognozēts, Sērenei tuvojas Āfrikas cūku mēris, un droši vien rudenī no tā neizbēgsim. Šī varētu būt laba ziņa lauku saimniekiem, jo mežacūku kļūs daudz mazāk. Šīs sērgas dēļ toties būs problēmas cūku audzētājiem, un, iespējams, tas līdzi var nest arī dzinējmedību liegumu.
Pasaules mērogā pagājušajā nedēļā aktuāla tēma bija Anglijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tam sekojošais teātris. Tauta nobalsoja, ka izstāsies, bet premjerministrs saka: viņš gan to nevienam neteiks — apmēram tik smieklīga izskatās pašreizējā situācija Anglijā. Emociju iespaidā pieņēmuši lēmumu, nodemonstrējuši savu pozu un lepnumu ar saukli: gribam, lai Anglija ir brīva! Taču tagad paši vairs nezina, ko ar to brīvību darīt, kā situāciju risināt tālāk. No malas izskatās, ka viņi grib atpakaļ. Tie, kas sēž pie valdības stūres, tikai tagad sāk satraukties un vienkārši novilcina laiku. Uzskatu: ja jau esat visiem tik skaļi pateikuši, ka vēlaties izstāties, tad to arī dariet, nevis mulstiet un spēlējat teātri.
Domāju, ka šī Anglijas lēmuma dēļ Eiropa nesadalīsies, un tas īpaši neietekmēs ne Latviju, ne latviešus. Vismaz tos, kuri aizbraukuši jau sen. Iespējams, ka turpmāk latvieši daudz mazāk brauks uz Angliju, un daļa būs spiesti atgriezties, bet tas nenozīmē, ka viņi brauks mājās, drīzāk uz Īriju, Zviedriju, Norvēģiju vai citu valsti. Latvija tādēļ pilnāka diezin vai kļūs.
Nepatīkamie notikumi ir terorakti pasaulē, pagājušajā nedēļā arī Turcijā. Ilgi sapņoju, ka varētu aizbraukt atpūsties uz siltajām zemēm. Tagad tas sapnis kļuvis vieglāks — nekur vairs negribas braukt. Esi laimīgs, ka vari palikt tur, kur nejūties tik apdraudēts. Terorisms ir nepieņemama cīņas forma, un diemžēl no tā nav pasargāts neviens, taču, salīdzinot Turciju ar Latviju, mēs tomēr dzīvojam daudz drošākā vietā. Jā, arī mēs esam mērķis teroristiem tāpēc, ka esam Eiropas Savienībā, ka esam pret šādiem izgājieniem, taču es personīgi neticu, ka te kāds grasītos spridzināt. Viņi vienkārši nemaz nezina, kur tā Latvija ir.
Mūsu valstī vēl aizvien nav skaidrības, kā nākamajā gadā skolotājiem samaksās algas. Kur ņems to naudu, kura jau sasolīta? Visi tie plāni no malas izskatās tādi diezgan avantūristiski. Ņem nost vieniem, tie sāk raudāt. Nē, tad atstāsim! Ņem nost otram, tie arī nemierā. Visiem tās naudas nav, un īstas kārtības šajā plānā arī nav. Kā to risināt, arī mani padomi šobrīd būtu avantūristiski, jo ar šo jomu esmu saistīts tikai tik daudz, ka mani bērni iet skolā — meita mācīsies 8., dēls — 6. klasē, abi mācās arī mūzikas skolā. Jā, arī skolotājas, tāpat kā mēs visi, saņem mazāk, nekā vajadzētu. Novērtēt kādu darbu naudas izteiksmē ir sarežģīti, jo katrā jomā var atrast, kāpēc šis darbs ir grūts, bīstams vai ļoti atbildīgs. Arī tam, kurš ar slīpripu zāģē metālu, ir riskants darbs, jo viņš var sevi satraumēt. Princips ir viens: Latvijā lielākajai daļai iedzīvotāju ir pārāk mazas algas, un visa šī kārtība prasās pēc pārmaiņām.
Turpinās Eiropas čempionāts futbolā. Man ir liels prieks par Islandes izlasi, kura tik tālu tika. Islandes futbolisti sagādāja vienu no lielākajām sensācijām Eiropas futbola čempionāta finālturnīru vēsturē, uzvarot futbola dzimtenes Anglijas valstsvienību. Islandē ir apmēram 330 tūkstošu iedzīvotāju, tas ir apmēram uz pusi mazāk nekā mūsu Rīgā, un viņi spējuši izveidot tādu futbola komandu, kura var stāties pretī lielvalstīm. Turklāt komandā visi ir “-soni” — Sigurdsons, Halldorsons, Saivarsons. Visi islandieši! Kamēr citās komandās, kaut vai Anglijas un Francijas, lielākoties ir tumšādainie, manās acīs viņi jau ir viesspēlētāji.
Nedēļas nogalē kopā ar sporta klubu “Sērene” piedalījāmies Jaunjelgavas novada sporta svētkos Secē, spēlējām volejbolu. Ar komandu “Āķis”, kurai nu jau ir apmēram 25 gadi, nesen pēc neliela pārtraukuma atkal savācāmies kopā. Tāpat kā islandieši, visi esam dzimuši un auguši Sērenē. Īsti sērenieši! Un jau ceturtdaļgadsimtu spēlējam volejbolu.
Sporta klubs “Sērene”, kuru nodibinājām kopā ar Gati Spūli, nupat ieguva sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Ar Jaunjelgavas novada domes atbalstu atjaunosim volejbola āra laukumu Sērenē, un mums ir vēl daudz tālejošu plānu: iekārtot strītbola laukumu, ielu vingrošanas laukumiņu. Centīsimies atbalstīt talantīgos Sērenes pagasta jaunos sportistus, darbosimies, lai jaunatni vienkārši izkustinātu. Sērenē nav skolas, tāpēc vairāk vai mazāk sabiedriskā dzīve stagnē, un esmu viens no tiem, kurš vēlas to mainīt.
Kopumā nedēļa vasarīga un jauka. Visa dzīve gan palikusi tik strauja, ka laiks sapinies, un nevari saprast: tas bija nupat vai jau pirms nedēļas.

Staburags.lv ARHĪVS

Īstie sērenieši domā par savu pagastu

Kategorijas