Staburags.lv ARHĪVS

Dāvana dzimšanas dienā — vīrs

Imants Kaziļuns

2016. gada 1. jūlijs 00:01

643
Dāvana dzimšanas dienā — vīrs

Smaidīgo šīs nedēļas jubilāri daudzi, arī pavisam mazi aiz­krauklieši, pazīst ielās, un sveicina — Ivetai Vītoliņai jau
26 sešus gadus darbavieta ir
Aizkraukles bērnudārzs “Auseklītis”. Pēc reiz auklēto bērnu, tagad jau pieaugušo atvasēm, kas nu jau sākušas bērnudārza gaitas, jāsecina — laiks uz vietas nestāv. Šajās dienās Ivetai aprit 45 gadi.

Ivetu satiekam mazā paradīzē — nu jau trešo gadu Vītoliņu ģimene apmetusies “Ziedos”, pavisam netālu no Daugavas. Pagalmā iekoptas puķudobes, verandas logā spoguļojas rozes, kuru karalisko greznību pamazām izdzēš šīs vasaras karstā saule. Turpat līdzās arī dārza praktiskā daļa — gan sakņu dārziņš, gan ogulāji. “Šis ir trešais gads, kopš pilsētas dzīvokli nomainījām pret māju. Tāda kā atgriešanās bērnībā — miers, daba, rimts dzīves ritms pēc darba,” stāsta Iveta, kuras dzimtā puse ir Kurmene, tur arī pabeigta pamatskola.
Profesiju palīdz izvēlēties skolotāja
To, ka nākotni saistīs ar pedagoga profesiju, Iveta zināja, jau mācoties Kurmenes pamatskolā. Un kā nu ne — vecākajās klasēs aizvietojusi skolotāju, vadot mazākajiem skolasbiedriem latviešu valodas stundas. Šajā profesijā pamazām ievirzījusi klases audzinātāja. Mācoties par pirmsskolas izglītības skolotāju, noderēja arī mūzikas mīlestība, jo viens no obligātajiem priekšmetiem, apgūstot šo profesiju Rīgas 1. pedagoģiskajā skolā, bija klavierspēle. Pirms desmit gadiem Iveta ieguva augstāko pedagoģisko izglītību Daugavpilī, bet Rēzeknes Augstskolas diploms liecina par otru profesiju — logopēde. Šajā jomā strādāts mazāk, vien pāris gadu Aizkraukles  bērnudārzā “Zīlīte”.
Vairāk nekā divdesmit gadu laikā, kuros diendienā būts ar šīs puses jaunākajiem iedzīvotajiem, var izsekot laika radītajām atšķirībām, izvērtēt bērnu spējas un intereses. Mūsdienu bērnudārznieks, salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākuma bērniem, ir skaļāks, ašāks, zinīgāks, bet ar mazāku spēju noturēt uzmanību. Tāpēc arī jāmainās audzinātājai — ejot līdzi laikam, jāapgūst jaunās tehnoloģijas, jāzina par mazo cilvēku aktualitātēm. Savu “nospiedumu” ikdienas darbā pēdējos gados atstāj arī Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Arī Aizkrauklē ir no ārzemēm atgriezušos vecāku bērni, kuri sliktāk prot latviešu valodu, un bez sagatavošanas sākumskolai jāstrādā pie komunikācijas uzlabošanas dzimtajā valodā.
Svētkus svinēs klusi
Iveta un viņas vīrs Aigars kopā izauklējuši meitu un dēlu. Abi bērni, iedvesmojoties no mammas, kura atpūtas brīžos labprāt savam un ģimenes priekam mēdz uzspēlēt klavieres, arī mācījās mūzikas skolā. “Nu jau meita liela, vairāk uzturas Rīgā, bet dēlam ir pārdomu laiks, ko darīt tālāk,” noteic Iveta.
Dārzs, grāmatas un klavieres ir trīs labākās “nervu tabletes” pēc saspringtas dienas. Nevar nepieminēt pirti ar tās rituāliem. Jūlijā kādā nedēļas nogalē iecerēts griezt bērzu zarus pirtsslotām. Pēc pirts lēkšana āliņģī vai citas trakulības — tās Ivetai neder. “Man svarīga ir stabilitāte un tai pakārtoti lēmumi, rīcība,” atzīst jubilāre. Mierīga un bez lieka skaļuma būšot arī svētdiena — dzimšanas diena. Citkārt šajā dienā viņa pat pamanījusies “aizšmaukt” no sveicējiem, lai svinētu kaut kur klusumā, šaurā ģimenes lokā — ekskursijā tepat Latvijā vai tuvākajā Eiropā. Dzimšanas dienas kūka, visdrīzāk, pašas cepta, būs, jo garšo gan jubilārei, gan arī viņas otrajai pusītei. Interesanti, ka ar vīru pirmo reizi satikušies un saskatījušies tieši Ivetas dzimšanas dienas ballītē. ◆