Izstāties no Eiropas Savienības palīdzēja arī tautieši ārzemēs

2016. gada 1. jūlijs 00:01

382

Izstāties no Eiropas Savienības palīdzēja arī tautieši ārzemēs

Līgodienā Lielbritānijā notika referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), saukts arī par “Brexit”. Jau nākamajā dienā Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija paziņoja rezultātus — 51,9% britu nobalsojuši par izstāšanos no ES, 48,1% balsoja par valsts palikšanu savienībā. Latvijas Ārlietu ministrija izteica nožēlu par šādiem referenduma rezultātiem.

Pēc neoficiāliem datiem, Britu salās dzīvo ap 100 tūkstošiem mūsu tautiešu, un tā ir lielākā ārpus Latvijas esošā latviešu kopiena. Lielbritānijā mīt arī daudzi Aizkraukles puses cilvēki, un šajā rakstā tiks pausts dažu viedoklis. Savu vērtējumu saistībā ar referendumu atklāj arī Anglijas Daugavas Vanagu fonda (DVF) pārstāvis Uldis Reveliņš. Iespējams, lasītājiem nav svešs latviešu īpašuma Anglijā “Straumēni” vārds. Pērn daļā šī īpašuma notika lieli pārbūves darbi, centrālā ēka tagad ir lepna viesnīca ar restorānu, bet par iestādes galveno me-
nedžeri strādā anglis Deivids Dženings. Savukārt daļa viesnīcas personāla ir vietējie latvieši. Tāpēc interesanti ir uzzināt arī Deivida viedokli, tajā skaitā attieksmi pret Anglijā strādājošajiem latviešiem.
Angļi lūdz neaizbraukt
Aizkraukliete Sandra Brice dzīvo un strādā Londonā. Jautāta par pārdomām pēc referenduma, viņa teic: “Protams, cerēju, ka Lielbritānija paliks ES, bet nebiju pārsteigta par rezultātu. Informācija medijos bija nepilnvērtīga, un uzskatu, ka briti balsoja ar emocijām, nevis ar veselo saprātu. Par turpmāko Latvijas un Lielbritānijas sadarbību satraukuma vēl nav, jo izmaiņas nebūs tūlītējas. Izstāšanās aizņems laiku, bet par to, ka dzīve mainīsies, šaubu nav. Latvija ir pieredzējusi atdalīšanos no PSRS, un es biju jau tajā vecumā, kad sapratu, kas notiek un kā dzīve mainās. Britiem tas viss vēl priekšā. Strādāju Anglijas Nacionālajā veselības sistēmā, ikdienā tiekos ar visu vecumu cilvēkiem. Jaunieši ir dažādi noskaņoti, tāpat kā cilvēki gados. Vieni ļoti priecājas par izstāšanos, bet netrūkst arī to, kas ir šokā. Liela daļa gados jauno, kas nestrādā un ienākumus gūst no valsts pabalstiem, ir apmierināti, ka ir izstājušies. Iespējams, tādēļ, ka uzskata — emigrāciju ierobežos un nebūs jādalās ar iebraucējiem. Liela daļa jauniešu, kuri vēl vēlas mācīties, ceļot un strādāt ārpus Lielbritānijas, ir satraukušies par savām iespējām. Cilvēki gados noskaņoti nostalģiski, jo jūtas, kā būtu atguvuši savu valsti. Laiks rādīs, kas notiks, un tad arī briti spēs novērtēt, vai ir izdarījuši pareizu izvēli.” Atbildot uz jautājumu par vietējo iedzīvotāju attieksmi pret imigrantiem, Sandra teic, ka personīgi ar aizskarošu uzvedību nav saskārusies, bet sociālajos portālos un medijos, tajā skaitā vietējās ziņās, jau izskanējusi informācija par uzbrukumiem viesstrādniekiem. Tas ir zemiski un rupji, un tā rīkojas neizglītoti cilvēki. Tajā pašā laikā ir ļoti daudz ārkārtīgi jauku britu. Viņi pauž bažas par iespējamo eiropiešu aizbraukšanu. “Personīgi esmu lūgta neaizbraukt, no saviem pacientiem, un tas, protams, ir ļoti patīkami,” saka Sandra Brice.
Kolēģe smaida “caur zobiem”
Aizkrauklietis Edmunds Stikāns šobrīd dzīvo Bredfordā, bet Lielbritānijā kopumā jau ir 10 gadu. Šajās dienās viņš ar ģimeni ir Latvijā. Komentējot referenduma rezultātus, bijis pārliecināts par pretējo, diemžēl kļūdījies. Viens gan esot skaidrs — angļu mazāk nodrošinātais un neizglītotākais sociālais slānis bija tas, kā balsis guva pārsvaru. Edmunds teic, neviļus radusies sajūta, ka viens otrs īsti nemaz nezināja, ka Lielbritānija jau bija ES sastāvā. Šie cilvēki sēž mājās, pārtiek no pabalstiem un raud, ka eiropieši esot aizņēmuši viņu darba vietas.
Novadniece Sofija dzīvo Linkolnā jau vairāk nekā trīs gadus: “Kad masu medijos izskanēja ziņa par iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no ES, biju samērā mierīga, jo vispirms taču jānobalso. Arī tagad, kad angļi izdarījuši izvēli, esmu tikpat mierīga. Iznākums ir uz emocijām balstīts. Iespējams, tagad, eiroskeptiķi, apsverot visus par un pret, nobalsotu pretēji. Diskriminējošu attieksmi tāpēc, ka esmu iebraucēja, neesmu izjutusi, varbūt tādēļ, ka labi runāju angliski. Neesmu arī dzirdējusi par tādiem gadījumiem. Strādāju konditorejas izstrādājumu ražotnē. Liela daļa manu kolēģu — vietējo iedzīvotāju — bija pret izstāšanos, jo saprot, ka daudzās ražotnēs neviens cits kā iebraucēji nestrādās. Vistuvākās kolēģes ir Debija un Jāna. Debija ir ļoti saprotoša, iejūtīga un necieš noraidošu attieksmi pret iebraucējiem. Arī pret bēgļiem, kas tagad pārpludina Eiropu, ir toleranta. Viņa ne reizi uzsvērusi, ka visi esam ES pilsoņi, visiem ir vienādas tiesības un pret visiem jāizturas vienādi, jo arī viesstrādnieki ir tādi paši cilvēki kā pārējie. Jānas attieksme ir citāda. Nojaušu, ka viņai nepatīk viesstrādnieki. Viņa runā, smaida, bet “caur zobiem”.”
Edgars no Aizkraukles Lielbritānijā strādā vairāk nekā gadu. Viņš uzskata, ka referenduma rezultāti ir nepārdomātības sekas: “Balsotāji pārsvarā bija cilvēki gados, kuri vēlējās to Angliju, kas bija pirms 40 un vairāk gadiem. Protams, mani interesēja referenduma gaita, un rezultātiem sekoju līdzi visu nakti. Neteikšu, ka tie pārsteidza. Papētīju statistiku — uzņēmēji, izglītoti, gados jauni cilvēki balsoja par palikšanu. Mazāk izglītoti, gados vecāki un nelabvēlīgā vidē dzīvojošie bija par izstāšanos.
Attieksme no vietējiem pret iebraucējiem dažāda, bet mani par “forineru” (foreigner — ārzemnieks, svešinieks angļu val.) neviens nav nosaucis. Arī ielās neviens neaizskar, neizjūtu nicinājumu. Šajās dienās mainīju darbu, un jaunajam darba devējam nebūt neinteresēja, ka esmu iebraucējs. Viņam svarīgi, kāds esmu strādnieks un vai protu angļu valodu.”
Rezultāti ir vairāk nekā dīvaini
DVF pārstāvis Uldis Reveliņš komentē jūnija notikumus Lielbritānijā: “Kā jau redzams no referenduma skaitļiem, milzīgi liels pārsvars par izstāšanos nebija — noapaļojot 4%. Tomēr rezultāts ir skaidrs, un tā ir demokrātija — patīk vai nepatīk! Te jāsaka skaidri — pats biju pret izstāšanos, un, cik zinu, lielākā daļa mani paziņas domāja tāpat. Bet ne visi, arī mūsu pašu tautieši.
Pēc referenduma satraukums lielāks tiem, kuri cerēja, ka rezultāts būs citāds, jo saprotam, ka tūlīt būs ekonomiskās grūtības, un tas jau ir redzams. Referenduma analīze liecina, ka pārsvarā par izstāšanos balsoja gados vecāki iedzīvotāji, turpretī gados jaunāki vēlējās palikt. Domāju, diezgan daudz “pret” balsotāju arī bija diezgan skeptiski par ES politiku un federālismu, bet, lai kaut ko mainītu, jābūt iekšā, jo ārpusē, pa logu skatoties, nevar neko ietekmēt.
Pārskatot rezultātus, ļoti dīvaini, ka Velsa (kurai jau gadiem ir ekonomiski grūti), saņēmusi ap 16 miljardu britu mārciņu no ES, tomēr nobalsoja izstāties (ap 65%). Citās vietās arī līdzīgi piemēri, kas šķiet neloģiski. Šķiet, daudzi neticēja, ko eksperti viņiem teica, un gāja uz kaut kādu protesta akciju, neņemot vērā, ka rezultāts ir neatgriezenisks. Dzirdēts, ka viņi gribēja valdībai “iegriezt”, bet nedomāja, ka tāds būs galarezultāts. Skotijai tagad ir radusies iespēja atkal atsākt savu gaitu uz referendumu par atdalīšanos no Lielbritānijas. Lielbritānija šādā pavērsienā labumu negūs, bet jācer, ka ar laiku situācija nostabilizēsies. Caurmērā dzīve turpināsies kā iepriekš, bet ekonomikas virziens tagad nav pārāk skaidrs.
Lielas pārmaiņas nenotiks drīz, un sadarbība ar citām Eiropas zemēm turpināsies. Tūlītējas izmaiņas neskars ne Lielbritānijā strādājošos Latvijas pilsoņus un cittautiešus, ne uzņēmējus. Jāgaida turpmākie sadarbības līgumi ar citām zemēm.
Viena lieta skaidra: šis rezultāts nemaina saistības ar NATO un citām starptautiskajām organizācijām.”
Iebraucējus būtu grūti aizvietot
Deivids Dženings, Anglijas DVF īpašuma “Straumēni” viesnīcas me-
nedžeris: “Esmu par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā. Balsojot domāju par saviem bērniem, izsverot, kas būtu labākais viņiem. Esmu patriots un nevēlos zaudēt savu nacionālo identitāti, tomēr domāju, ka citi iespējamie zaudējumi nebūs adekvāti iegūtajam, izvēloties “Brexit”. Uzskatu, ka dominējošā izvēle nesekmēs labvēlīgu ekonomikas, kā arī citu svarīgu nozaru izaugsmi. Tādēļ esmu noraizējies par to, kāda nākotne sagaidāma mūsu valstij, esot ārpus savienības. Neticu, ka ES saglabās Anglijai brīvā tirgus iespējas, kādas mums bija līdz šim. Turklāt, ja vairs nebūs ES atbalsta līdzmaksājumu nozarēs, kā arī būs liegta brīva pārvietošanās, nebūs atvērts darba tirgus, tad cilvēku balsojuma mērķis tomēr nebūs sasniegts.
Manuprāt, šis lēmums neietekmēs te jau dzīvojošos latviešus, varbūt vienīgi nepilsoņiem varētu ieviest vīzas, taču tiešām ne brīdi nespēju iedomāties, ka latviešu imigrantiem varētu lūgt atstāt valsti. Galu galā te gadiem dzīvojošie jau ieņem noteiktu vietu sabiedrībā, amatus, strādā, un viņus būtu grūti aizvietot. Jāatzīst, neesmu runājis ar daudziem vecāka gadagājuma latviešiem, bet daži jūsu tautieši man ir teikuši, ka atbalsta izstāšanos, un par to arī balsoja. Un es īsti neizprotu šo nostāju. Savukārt manu latviešu paziņu vidū ir arī jaunāka gadagājuma cilvēki, kuri balsoja par palikšanu. Viņi ir saprātīgāki nekā briti. Mūsu valstī Tonija Blēra vadītās valdības laikā jauniešiem bija lieliskas iespējas iegūt labu profesionālo kvalifikāciju. Taču šobrīd lielākā daļa jauniešu izglītību dodas iegūt universitātēs. Tas it kā nav nekas peļams, un nevēlos būt pārprasts, taču šībrīža izglītības modelis “nestrādā”, tas rada kvalificētu profesionāļu trūkumu daudzās nozarēs, mums trūkst elektriķu, celtnieku, galdnieku utt., par labiem, spējīgiem un izglītotiem darbiniekiem cīnās daudzi uzņēmumi. Mūsdienās Anglijā ievērojamu daļu šo darbu veic cilvēki no citām ES valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas.
Tādēļ skaidri saprotams, ka viņiem ir vieta mūsu valstī. Taču Anglijā strādā ne tikai austrumeiropieši, piemēram, manas sievas darbavietā, uzņēmumā, kura darbība saistīta ar arheoloģiju, aptuveni puse darbinieku ir spāņi un itāļi! Tātad, liedzot pārvietošanās brīvību ES, mūsu valstī būs neiedomājami daudz brīvu darba vietu.
Runājot par manām un lielākās daļas manu draugu izjūtām — mēs vienprātīgi domājam, ka šis lēmums jau tuvākajā nākotnē radīs daudz problēmu, kurām risinājums nav saskatāms. Jau ir izjūtamas un redzamas vairākas nepatīkamas sekas, un diemžēl mārciņas vērtības kritums nav vienīgā sliktā ziņa. Tagad ir radušās bažas arī par to, ka Skotija vēlas rīkot referendumu par izstāšanos no Apvienotās Karalistes, tāpat aiziešana no ES brīvā tirgus, kas skar arī Ziemeļīriju, kā arī būs sarežģījumi, izstrādājot likumus, tiesību aktus utt. Kādēļ tas viss vajadzīgs?”
Tas nebūs milzīgs skaits
Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) prezidija priekšsēdētājs, Latviešu Kopības Vācijā padomes priekšsēdētājs, Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes loceklis Kristaps Grasis “Staburagam” saka: “Lielbritānijā diemžēl arī latviešu jauniešos ir tendence būt pret ES, kaut gan, iespējams, bez pārāk konkrētiem iemesliem. Pārējā ES, kur dzīvo latviešu kopienas, nostāja ir pretēja, un tādēļ jūtams liels sašutums par šādu rezultātu. Kopējā ELA paziņojumā apvienība aicina “Brexit” kontekstā aizstāvēt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas piederīgos un stiprināt diasporas politiku. ELA pauž sarūgtinājumu par Lielbritānijas referenduma rezultātu attiecībā uz tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā. Kristaps Grasis uzsver: “Latvijas drošības un pārticības pamats ir vienota un spēcīga Eiropas Savienība. Cerams, Lielbritānijas piemērs neradīs nestabilitāti un domino efektu citviet Eiropā.” Lielbritānijā dzīvo nozīmīga, tradīcijām bagāta, daudzskaitlīga un daudzveidīga Latvijas diasporas daļa. Tā ir vērtība Latvijai. “Brexit” balsojuma rezultātā Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas izbraucējiem, kam nav Lielbritānijas pilsonības, ir radīta neskaidrība par nākotni šajā valstī — par viņu darba vietām vai studiju iespējām, uzturēšanās nosacījumiem, sociālo nodrošinājumu. Tas tiks sīkāk noskaidrots sarunās ar ES valstsvīriem. ELA aicina Latvijas valdību šajās sarunās apņēmīgi aizstāvēt savus piederīgos, viņu tiesības un intereses un nepieļaut diskrimināciju. Jaunie apstākļi varētu atturēt doties uz Lielbritāniju daļu no cilvēkiem, kas apsvēra aizbraukšanu no Latvijas, vai pamudināt tos, kas nesen aizbraukuši, atgriezties. Visticamāk, tas nebūs milzīgs skaits cilvēku. Svarīgi šiem cilvēkiem neaizslēgt durvis atpakaļ uz Latviju un vajadzības gadījumā sniegt atbalstu būtiskāko vajadzību atrisināšanai īstermiņā. ELA arī rosina reemigrējušo latviešu savstarpējā atbalsta biedrības izveidošanu. ELA prezidija pārstāve diasporas politikas jautājumos Elīna Pinto norāda, ka Latvijas valdībai gan nevajadzētu uztvert šo Lielbritānijas lēmumu kā savu panākumu emigrācijas novēršanā vai reemigrācijas veicināšanā: “Tas, vai cilvēki jūtas piederīgi Latvijai, spēj sevi Latvijā nodrošināt vai realizēt, pirmkārt ir pašas Latvijas izaicinājums. Latvijas valdībai nopietni jāstrādā, lai Latvijā uzlabotos ekonomika un tiesiskums, mazinātos nevienlīdzība un augtu saliedētība. Šajā ziņā ir vajadzīgi jēgpilni, praktiski, mūsdienu realitātei atbilstoši soļi.” Vienlaikus ELA ieskatā ir būtiski uzturēt Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas izbraucēju saikni ar Latviju. ELA prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis norāda: “Mums jāsargā un jākopj diasporas latvietība un latviešu valodas prasmes — īpaši bērnos un jauniešos. Tam nepieciešams ieguldīt pašu laiku un pūliņus, bet arī stiprināt atbalstu no valsts (latviešu skoliņām, biedrībām, vēstniecības/konsulāta resursiem) un veidot ilgtspējīgas programmas, piemēram, latviešu skolēnu un studentu apmaiņas jomā. Nedrīkstam aizmirst arī tos, kuri jau ir Lielbritānijas pilsoņi vai par tādiem kļūs.” ELA turpinās atbalstīt Latvijas valdības centienus saiknes stiprināšanā ar diasporu un reemigrācijas politikas pilnveidošanā.

***
Tā kā šis ir bezprecedenta gadījums ES vēsturē, grūti paredzēt, cik ilgs būs izstāšanās process, kā tas beigsies, bet Ārlietu ministrijas pārstāvji mierina, sakot, ka Lielbritānija arī turpmāk paliks Latvijai nozīmīga sabiedrotā un starptautiskā partnere, ar kuru uzturēt ciešas attiecības, tai skaitā ārlietās un drošības politikā. Sarunās Latvijas valdība apņemas darīt visu iespējamo, lai aizstāvētu nacionālās, Latvijas valstspiederīgo intereses Lielbritānijā. ◆

+ 2

Staburags.lv ARHĪVS

Izstāties no Eiropas Savienības palīdzēja arī tautieši ārzemēs

Kategorijas