Staburags.lv ARHĪVS

Labdien, iepūšam!

Inga Patmalniece

2016. gada 30. jūnijs 00:01

399
Labdien, iepūšam!

Pēc Jāņiem, kad Latvijā bija pārspēti karstuma rekordi, reidā pa mazajiem lauku ceļiem kopā ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Patruļdienesta rotas inspektori Kristīni Ozoliņu un jaunāko inspektoru Edgaru Tipaini devās arī “Staburags” — uz ceļa satika gan Līgu, gan Jāni, traktoristu bez apliecības un vietējos “saulesbrāļus”. 

Radars fiksē 148 km/h
Skrīveri, ceļš Tīnūži—Koknese, Bebri, Vietalva, Pļaviņas — ir pieturvietas, kas ieskicē mūsu maršrutu. Ap pulksten deviņiem rītā ceļš ir rāms — braucēju vienkārši nav. Pirmajam pretimbraucošajam auto, kas parādās, radars fiksē 148 km/h. Vīrietim šis nav vienīgais pārkāpums, pārsniegtais ātrums naudas izteiksmē pārvēršas par 160 eiro. Prasu, cik soda punktu braucējam? K. Ozoliņa skaidro, ka tos piešķir CSDD, policijas uzdevums ir fiksēt pārkāpumu un noformēt pārkāpuma protokolu. E. Tipainis novērojis, ka CSDD punktu sistēma ne vienmēr darbojas labi — ir gadījumi, kad pārkāpums fiksēts, bet, iespējams, kļūmes dēļ soda punkti sistēmā nav ievadīti. Šim ātrumpārkāpējam, lai paliktu bez apliecības, trūkst trīs soda punktu.  Protokola rakstīšana, ja nav strīdu ar šoferi, aizņem ap desmit minūšu. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai aiz policijas automašīnas sastātos smago automašīnu kolonna — ceļš šaurs, lai tiktu uz priekšu, šoferiem jāievēro rāvējslēdzēja princips. Satiksme tiek piebremzēta, uz ko E. Tipainis rāmi nosaka: “Nekas, brauks lēnāk, uz ceļa steigai nav vietas!” Viņš strādājis arī 23. jūnijā, un, ja tradicionāli šajā dienā pārkāpēju ir mazāk, jo visi zina — uz ceļa būs policija, tad šis gads bijis izņēmums — ātrumpārkāpēju bijis ievērojami vairāk nekā citā dienā. Policistu prakse liecina arī to, ka Jāņos dzērājšoferu nav daudz, pārsvarā “uzķeroties” tie, kuri brauc paģiraini pēc svētkiem. Tomēr šajā mēnesī noķerti jau deviņi. “Ar tik lieliem sodiem, kad tiesības atņem uz četriem gadiem, un tās jāpārkārto, pārkāpēju skaits ir ievērojams,” spriež K. Ozoliņa. Viņa reiz apturējusi 23 gadus vecu jaunieti, un alkometrs uzrādījis 5,5 promiles, lai gan, vizuāli vērtējot, jaunā sieviete bijusi adekvāta. Pašai jaunietei alkometra rādījums pārsteigums neesot bijis, policistiem skaidrojusi, ka dzer  piekto dienu!
Pūst vai nepūst?
Esam Skrīveros. Riteņbraucējs, ieraugot policijas automašīnu, sāk neadekvāti grozīt velosipēda stūri.  “Uū!” iesaucas K. Ozoliņa. “Laba diena, piebraucam maliņā!” ašs un draudzīgs ir E. Tipainis. Ne velti vēlāk Odzienā kāda omīte viņu sauks par dēliņu un saulīti, teiks: “Paldies, ka jūs esat!” Par pārsteigumu mums, vīrietis  ir “skaidrs kā stikliņš”, tomēr atzīst, ka vakar uzdzīvojis,  taču “fotosesija” ar  viņu nenotiek. Proti, riteņbraucējs, kurš brauc dzēris, jābildē kopā ar velosipēdu — datubāzei. Tas tāpēc, ka agrāk likumsargiem pārmeta, ka tie dzērušus autobraucējus “piesedz”, noformējot kā riteņbraucējus. Lai šādu pārpratumu vairs nebūtu, policistiem fotoaparāts  vienmēr līdzi — arī gadījumam, ja jāfiksē citi notikumi, piemēram, avārijas. Bez promilēm izelpā ir arī opītis, kurš “čunčina” ar motorolleru. E. Tipainis stāsta, ka bieži vien pēc braukšanas stila var noteikt, vai pie stūres esošais ir skaidrā. Savukārt K. Ozoliņa novērojusi, ka sievietes bieži vien ir tās, kuras “iekrīt” tieši svētkos, jo dzer maz, piemēram, pirms Ziemassvētkiem darbā iemalko vienu vai divas glāzes šampanieša, domājot, ka promiļu nebūs, bet tās ir. Kāds autokursu instruktors stāstīja, ka atteikums pūst alkometrā, ja “uz krūts ņemts maz”, ir pamatots, labāk, lai ņem asins paraugus, uzrādīs mazāk promiļu.  Tāpēc jautāju, kas notiek, ja cilvēks atsakās pūst?  “Piedāvāsim nodot asinis analīzēm, bet, ja atteiksies arī no tā, braucējs automātiski tiek atzīts par dzērušu un saskaņā ar likumu saņem visas piemērotās sankcijas — atņemta apliecība, liegums to atjaunot uz četriem gadiem, arests un naudas sods,” saka inspektors.
Stopē un bēg
K. Ozoliņa pamana mašīnu bez tehniskās apskates, bet, kamēr E. Tipainis apgriežas braukšanai pretējā virzienā, tā no redzesloka pazudusi. Ekipāžas uzmanību, vēcinot rokas, piesaista divi vīrieši. Piestājam, ir sūdzība. Vienam no viņiem iepriekšējā dienā kāds vietējais huligāns piekaujot atņēmis mobilo tālruni. K. Ozoliņa pieņem iesniegumu un dod padomu fiksēt nodarītos miesas bojājumus traumpun­ktā.
Braucam tālāk. Bebri. Lai arī autobraucēju principā nav, gājēju daudz, sevišķi pie veikala. Pabraucam garām diviem, kuri, svētku nogurdināti, vai nu ievēlušies grāvī, vai arī nolēmuši tur atvilkt elpu.
E. Tipainis pārmij pa vārdam ar gājējiem un ir apturējis teju katru braucošo automašīnu. Man sajūk to skaits, bet nevienu viņš garām nepalaida! Izlaiduši loku pa ciemu, braucam atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru ie­braucām. Pārītis, kas atpūtās grāvī, ir no tā izkārpījies ārā un mūs stopē. “Labdien, ir problēmas?” lietišķa ir K. Ozoliņa. “Nē! Varētu pavest, vismaz mājām tuvāk,”  “jautrā prātā”  teic vīrietis, un viņa sabiedrotā, ieraugot mani, atbild: “Nē, vietas nav, mašīna pilna!” Visi pasmejamies, inspektore novēl priecīgus svētkus un rosina abiem doties mājās!
Kāds cits autovadītājs nesaprot aicinājumu apstāties, tāpēc inspektors iedarbina sirēnu, bet šoferis “neklapē ar ausi”. E. Tipainis strauji griež automašīnu riņķī un dodas braucējam pakaļ, bet tas palielina ātrumu un turpina braukt. Oho! Viņš bēg! — nodomājam, un man uzreiz pāriet miegs. Izrādās, ka  viss ir kārtībā,  prasu: “Kāpēc bēga?” Atbilde — nesaprata, ko vēlamies, domājis, ka gribam viņu apdzīt. Par šādu paskaidrojumu brīnos, bet K. Ozoliņa skaidro: “Nekas īpašs, vietējā ciema īpatnības.”
Uz ceļa parādās motociklists. “Labdien, iepūšam!” saka E. Tipainis. “Nafig!” draudzīgi nosaka motociklists un dod padomu netērēt laiku, tomēr inspektors nepadodas — jāpūš! Motocikla vadītājs to dara cītīgi, tad ar interesi prasa: “Ko rāda?” “Nulli rāda!”
Vietalvā uz ceļa traktoru vada jauns puisis, kuram nav tiesību to darīt, pie tam ir piecpadsmit gadus vecs. Jaunietim līdzi nav personu apliecinošu dokumentu, tāpēc K. Ozoliņa pārbauda viņa identitāti, ievadot mobilajā datubāzē, ar kuru aprīkota katra policijas automašīna, jaunieša personas kodu.  “Kāpēc braukā, zini, ka nevar?” viņa jautā.  “Zinu!” saka jaunietis.  Tikmēr piebrauc arī nepilngadīgā jaunieša tēvs. K. Ozoliņa arī viņam izskaidro pārkāpumu, sakot, ka šoreiz sods būs minimālais — 280 eiro, bet nākamreiz jau lielāks, maksimālais ir 430 eiro. “Un ja viņš apsolās tā vairs nedarīt?”  jautā tēvs. Jautājums paliek bez atbildes, inspektore raksta protokolu. Par šādiem pārkāpumiem sodīt nepilngadīgas personas drīkst tikai policijas komandējošais sastāvs, jaunākie inspektori šādos gadījumos izrakstītu protokolu, bet pēc tam jaunietim kopā ar vecākiem būtu jāierodas policijas iecirknī.
Uz ceļa arī Līga un Jānis
Apstājamies uz Rīgas—Daugav­pils šosejas, inspektori aptur visas braucošās automašīnas, un vienā no tām šoferis no Ērgļiem uz Mež­ezeru peldēties ved Līgu. Tie ir pirmie Jāņi, kad Līga nestūrē, vīrs sievai iedevis brīvdienas, pats svētkos sīvo mutē nav ņēmis, izticis ar kvasu. Sievietei rokās ir skārdene ar grādīgo dziru, ko tādu ieraugot, policijai var rasties aizdomas — vai tik vadītājs arī nav malkojis, bet Līgas vīrs ir godavīrs, saka taisnību.
Uz kāda lauku ceļa Vietalvā, braucot no meža ar zemenēm, satiekam arī Jāni. Viņš nebaidās pūst “trubā”, jo alkoholu nelieto jau deviņus gadus. Reiz pie viesību galda no tā  kļuvis slikti, nokaunējies un nolēmis netikumam likt punktu. Kopš tās dienas ne reizi dzērumā ar velosipēdu nav iestūrējis grāvī. Saku, ja jau tik slikta pieredze,  divritenis jāstumj, problēmu nebūs arī ar policiju. “Nekā!” saka Jānis un skaidro, ja, stumjot nevar stūri noturēt taisni, un pa ceļu iet ņigu ņegu, problēmas tomēr esot.
No Pļaviņām braucam Aiz­kraukles virzienā, kad K. Ozoliņa pamana automašīnu, kurai gadu nav tehniskās apskates. E. Tipainim divreiz nav jāsaka — viņš strauji griež automašīnu riņķī un braucēju apstādina. Tomēr atkal sistēmas kļūda — ir gan tehniskā apskate, gan apdrošināšana.

***
Policijas reidi laikā no 22. līdz 27 jūnijam notika visā Latvijā. Inspektori no Aizkraukles piedalījās reidā Madonā, Jēkabpilī un Bauskā. Kopumā valstī policija pārbaudīja 92 719 transportlīdzekļu vadītājus, no kuriem 96 bija alkohola klātbūtne izelpā. Visvairāk iereibušo autovadītāju fiksēti tieši Jāņu dienā — 38. Lai arī neapdomīgo autovadītāju skaits ir liels, taču tas ir par 32 gadījumiem mazāk nekā pērn šajā laikā. Tas labi, bet rakstnieces Daces Rukšānes tvīts “Šodien pie Cēsīm bija dzērājreids. Pretimbraucošie mirkšķināja. Divas mašīnas man priekšā apmeta riņķī un izspruka. Stulbeņi tie mirkšķinātāji.” liek domāt arī par ko citu. Izspruka?! ◆